Ko mēs šodien saprotam ar vārdu “Rietumi”? 10
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šajās dienās Krievijā izskan apgalvojumi, ka Ukrainā notiekošais karš esot “civilizāciju konflikts”, “svētās Krievzemes” konfrontācija ar “kolektīvajiem Rietumiem”. Cīņa ar krievu tautai svešajām Rietumu vērtībām. Bet, ja jau Krievija tik uzstājīgi atgādina, ka tā ir “savādāka”, tad būtu vietā atcerēties, kas tad ir Rietumu sabiedrības vērtības. Un ko mēs šodien saprotam ar vārdu “Rietumi”?
Atbilde uz šo jautājumu pa daļai rodama 1996. gadā izdotajā amerikāņu politologa Semjuela Hantingtona grāmatā “Civilizāciju sadursme” (2012. gadā latviešu tulkojumā to izdeva apgāds “Jumava”). Savā ziņā tā ir viena no pretrunīgākajām, politiski “nekorektākajām”, bet arī viena no pravietiskākajām grāmatām par modernā laikmeta politiku.
Būtiskākā Hantingtona ideja ir šāda: nākotnē savstarpēji konfrontēsies nevis tautas, valstis un pat ne valstu savienības, bet gan civilizācijas jeb kultūras.
Hantingtons pats izdala, viņaprāt, astoņas pasaulē šobrīd eksistējošas un savstarpēji konkurējošas civilizācijas: ķīniešu, hinduistu (indiešu), japāņu, islāma, Latīņamerikas, Āfrikas, slāvu-pareizticīgā un Rietumu. Pie pēdējās autors pieskaita daļu no Eiropas (to starpā arī Baltijas valstis), Ziemeļameriku un Austrāliju.
Par šo sadalījumu gan var mazliet strīdēties, jo šodien pie Rietumu civilizācijas pieskaita, piemēram, arī vairākas pareizticīgās zemes – Rumāniju, Bulgāriju un Grieķiju. Kaut vai tāpēc, ka tās ietilpst Eiropas Savienībā un NATO. Hantingtons uzskatīja, ka Rietumu civilizācijas pamatā esot klasiskās romiešu tiesības, grieķu filozofija un Rietumu kristietība (katolicisms un protestantisms).
No šīm trīs lietām izriet vērtības, kas raksturo moderno Rietumu sabiedrību: brīvība, demokrātija, kapitālisms, konkurence, individuālisms, cilvēka tiesības, racionāla domāšana, zinātniskais pasaules uzskats, tehnoloģiju attīstība, ticība progresam.
Tās rada dzīves kārtību, kas Rietumu pasauli joprojām padara pievilcīgu un konkurētspējīgu – disciplīna, precizitāte, atbildības izjūta, darba ētika, labklājība. Ne jau velti pastāv tāds teiciens kā Šveices (vācu, zviedru, somu utt.) kvalitāte. Saprotams, Rietumi nav viendabīgi.
Protestantiskajos Eiropas ziemeļos un ASV īpaši tiek domāts par tehnoloģijām, bet latīņu Eiropa (Itālija, Spānija, Francija, Portugāle) joprojām ir pasaules līdere modē un gastronomijā. Te top elegantākie tērpi, izmeklētākie ēdieni un smalkākie vīni. Vienlaikus individuālisms iet roku rokā ar sociālo atbildību un empātiju.
Ne jau velti pastāv tāds jēdziens kā “skandināvu sociālisms”. Rietumu cilvēkam raksturīga vārda turēšana un uzticēšanās. Patiesības teikšana – arī tad, ja tā ir nepatīkama. Tie, kuri ceļojuši Austrumu zemēs, zina, cik milzīgas mokas indietim vai arābam sagādā pateikt kaut ko sliktu par sevi vai citiem. Viņi nemelo, bet izvairās no skaidrības, samudžina domas tā, ka Rietumu cilvēks apjūk un nesaprot, ko īsti viņam cenšas pateikt.
Šī iemesla dēļ indiešu acīs mēs esam līdzīgi bērniem – jo “kas prātā, tas uz mēles”. Savukārt Bizantijas civilizācijai, par kuras mantinieci sevi uzskata modernās “krievu pasaules” ideologi, raksturīga slepenība, izlikšanās, intrigas un meli. Tas, ko mēs dzirdam pēdējos mēnešos – Krievija nekad nevienam nav uzbrukusi, Krievija negatavojas uzbrukt Ukrainai, Krievija šodien Ukrainai nav uzbrukusi, tas nav karš utt. Tie, kuri tā runā, laikam nesaprot, ka šajā melu straumē noslīks pati Krievija.
Tāpat Rietumu cilvēkam raksturīga ticība zinātnei. Valda uzskats, ka tehnoloģijas dara dzīvi ne vien ērtāku, bet arī labāku, taisnīgāku, godīgāku. Kopš renesanses tieši Rietumi radījuši vislabvēlīgākos apstākļus zinātnes attīstībai. Arī Krievijā visos laikos dzīvojuši daudzi talantīgi, apdāvināti cilvēki.
Televīzijas izgudrotājs Vladimirs Zvorikins, helikoptera radītājs Igors Sikorskis, “Google” izveidotājs Sergejs Brins, grafēna atklājēji Andrejs Geims un Konstantīns Novosjolovs – viņi dzimuši Krievijas impērijā vai Padomju Savienībā, bet savas idejas realizējuši Rietumos. Un ne jau tikai tādēļ, ka Eiropā vai ASV labāk maksāja. Vienkārši Rietumu pasaule viņiem ļāva strādāt, radīja labvēlīgu vidi ideju īstenošanai.
Tikmēr padomju kosmonautikas pamatlicējs Sergejs Koroļovs sešus gadus (1938–1944) pavadīja gulaga nometnēs, Nobela prēmijas laureāts fizikā Ļevs Landau – “tikai” divus (1938–1939). Krievijas bezcerīgā atpalicība biotehnoloģiju jomā pa daļa skaidrojama ar to, ka izcilais padomju ģenētiķis Nikolajs Vavilovs gāja bojā čekas cietumā Saratovā 1943. gadā.
Cilvēks, kurš bija izveidojis tobrīd pasaulē lielāko kultūraugu sēklu banku, nomira no distrofijas, faktiski no bada. Izskatās, ka šodien tieši tehnoloģijas būs tās, kas pabīdīs Krieviju modernās pasaules perifērijā. Un iemesls nebūs tikai sankcijas un izolācija. Pasaule stāv uz jaunas industriālās revolūcijas sliekšņa.
Jau labu laiku daudzu cilvēku prātus pārņēmušas rūpes par ekoloģiju un bažas par klimata izmaiņām. Tagad Rietumu sabiedrības ir sapratušas, ka nafta un gāze var kļūt par ieroci totalitāro režīmu rokās. Par laimi, ir zināmas tehnoloģijas, kas ļauj atvadīties no fosilās enerģijas avotiem.
Sakritis viss – sabiedrības noskaņojums, politiskā griba, tehnoloģiskā varēšana un kapitālisma ieinteresētība pelnīt. Pārmaiņas nāks, un tās būs milzīgas. Un te jau ir vieta fantāzijai – kādas izskatīsies Krievija, Irāna vai Nigērija, ja pasaulei kādu dienu vairs nebūs vajadzīga ne nafta, ne gāze.
