Kas ir peruāņu, daudzziedu un hiacinšu pupiņas un kā tās audzēt? 0
“Kas ir peruāņu, daudzziedu un hiacinšu pupiņas?” IVETA Alūksnes novadā
Patīk siltums
Peruāņu jeb lima pupiņas (Phaseolus lunatus) Eiropā dēvē par sviesta pupiņām, bet latviešu dārzkopības terminoloģijā par sviesta pupiņām sauc zemo pupiņu šķirnes ar ēdamām pākstīm. Peruāņu pupiņas ir viengadīgi vai divgadīgi, vijīgi vai krūmveida augi. Vijīgās var sasniegt 3–4 m garumu, bet punduršķirnes ir līdz 90 cm garas un 40–45 cm platas. Uzturā lieto nenobriedušās pākstis un ienākušās sēklas, ko termiski apstrādā un kas pēc vārīšanas kļūst miltainas, bet neizšķīst, tāpēc ir piemērotas salātiem, zupām, sacepumiem. Nevārītas pupiņas satur toksisko limarīnu, kas var izraisīt nelabumu, vemšanu. Uzglabā kaltētas sēklas. Tās var diedzēt tumsā un iegūtos dīgstus lietot salātos.
Peruāņu pupiņas ir tropisko apgabalu augi. Tās dīgst temperatūrā, kas nav zemāka par +18 °C. Ja ir vairāk par +30 °C, tas negatīvi ietekmē apputi. Subtropu apgabalos un mēreno klimata apgabalu dienvidos augus atklātā laukā var audzēt tikai saulainās vietās. Lai sasniegtu pilngatavību, siltummīlēm nepieciešama gara, silta vasara, tāpēc Latvijā uz lauka tās neaudzē. Pazīstamākās peruāņu pupiņu šķirnes ir vijīgās ‘Florida Butter’ un pundurformas ‘Fordhook 242’, ‘Henderson’s’.
Šķirnes ar sīkām sēklām parasti ir īsās dienas augi, tās zied, ja dienas garums nesasniedz 12 stundas. Šķirnes ar rupjām sēklām pret dienas garumu ir neitrālas. Lielākā daļa šķirņu var augt jebkurā augsnē, bet viegls, ūdenscaurlaidīgs smilšmāls ir vispiemērotākais. Ja augsne ir skāba, to ieteicams kaļķot. Ja augi ir bāli un vāji, jāmēslo ar slāpekli saturošu komplekso mēslojumu.
Vāc vēl nenobriedušas pākstis, bet ienākušās sēklas var vākt 12–16 nedēļas pēc sējas. 90% mitrumā un +4 °C temperatūrā pākstis var glabāt līdz divām nedēļām. Lima pupiņas ir piemērotas saldēšanai.
Gan krāšņas, gan garšīgas
Ugunssarkanās jeb daudzziedu pupiņas (Phaseolus coccineus syn. Phaseolus multiflorus) mēdz saukt arī par turku pupām vai kāršu pupiņām. Līdz pat 3 m garajam, vijīgajam stublājam nepieciešami stabili balsti. Koši oranžsarkano ziedu, plato lapu un ātrās augšanas dēļ turku pupas ir iecienīts dekoratīvs augs, jo krāšņi zied no jūlija līdz augustam. Ir arī baltziedu turku pupas, bet tās audzē retāk. Vēl ir selekcionētas formas ar raibiem sarkanbaltiem ziediem. Augiem ir dziļa sakņu sistēma. Var būt gan lobāmās, gan cukura kāršu pupiņu šķirnes. Tās ir vēlīnākas par krūmu pupiņām, taču cukura pupiņas ražo līdz pat rudens salnām. Pākstis ir plakanas, apmēram 25 cm garas, 2 cm platas un vācamas, kamēr vēl ir maigas. Regulāri noņemot, pagarinās ražošanas laiks. Pupiņas ir piemērotas saldēšanai.
Turku pupas pacieš zemāku temperatūru nekā krūmu pupiņas, tāpēc var mēģināt sēt jau maija sākumā. Agrāku ražu gan iegūst, sējot podiņos aprīlī un pēc salnām izstādot laukā. Garās pupiņas jāsēj divrindu dobē, ievērojot 70 cm attālumu starp rindām un 10 cm starp sēklām. Vijīgās šķirnes var audzēt arī dubultrindās ap vigvamam līdzīgiem balstiem, starp augiem atstājot 15 cm atstatumu.
Ugunssarkano pupiņu šķirnes: ‘Crusader’, ‘Enorma’, ‘Liberty’, ‘Gulliver’, ‘Hammond’, ‘Dwarf Scarlet’, ‘Pickwick’, ‘Desiree’, ‘Polestar’, ‘Red Knight’.
Puķu pupas
Hiacinšu pupas (Lablab purpureus) tropu un subtropu apgabalos ir iecienīts dārzenis. Siltummīlošajam augam šāds nosaukums dots skaisto ziedu dēļ. Ir radītas šķirnes ar īsām un garām pākstīm. Vijīgās var izaugt 4–6 m garas, bet pundurformas – līdz 1 m garas, krūma diametrs sasniedz 60 cm. Pākstis ir zaļā līdz violetā krāsā. Uzturā lieto termiski apstrādātas nenobriedušas pākstis un nogatavojušās sēklas. Tumsā diedzētas sēklas izmanto salātos.
Visas auga daļas – lapas, nelielie ziedi, pākstis – ir ļoti dekoratīvas, tāpēc var apzaļumot sienas, pergolas un žogus, stādīt iekarināmos podos. Hiacinšu pupas ‘Ruby Moon’ ir 1,8 m garš vīteņaugs, lapas sākumā ir bāli pelēkzaļas, bet vēlāk nokrāsojas tumšā purpura tonī. Gaiši violetie ziedi priecē jūnijā–septembrī. Vīnsarkanās pākstis ir ēdamas.
Sēj siltumnīcā martā–aprīlī, 6–9 cm diametra podos apmēram 3 cm dziļumā. Kad dēsti ir 10–15 cm gari, tos norūda un izstāda 30–45 cm atstatumā auglīgā, ūdenscaurlaidīgā augsnē, kurā ir pietiekami daudz organisko vielu. Hiacinšu pupām patīk silta, saulaina, no vējiem aizsargāta vieta, +18…+30 °C temperatūra. Vijīgās šķirnes jāaudzē pie vismaz 2 m augsta balsta. Augsne zem augiem jāmulčē, regulāri jālaista. Līdz ziedēšanai jāmēslo ik pēc 10–14 dienām ar komplekso minerālmēslojumu.
