Kas ir patella? Iedzimta vai iegūta kaite, kas apdraud mazos šķirnes sunīšus 0
Kas ir iedzimta un iegūta patella? Mirdza Rīgā
Mūsdienās suns vai kaķis lielāko dienas daļu pavada dzīvoklī, kur pārsvarā grīdas klātas ar flīzēm vai laminātu. Guļvieta mazajiem sunīšiem un, ja saimnieks atļauj, arī lielajiem suņiem parasti ir saimnieku gulta.
Gadās, ka, atskanot negaidītam zvanam pie durvīm, suns sāk riet, spontāni lec no gultas jeb cita paaugstinājuma un kā bulta skrien pie ārdurvīm. Šādas straujas kustības rezultātā var ciest dzīvnieka muskuļi, saites, skrimšļi un mugurkauls.
Varbūt suņa iesildītā vieta atrodas par augstu, varbūt grīda par slidenu, varbūt dzīvniekam ir liekais svars vai neapgriezti gari nagi, taču rezultātā uzreiz vai ne tik tālā nākotnē dzīvniekam var veidoties veselības problēmas.
Suņiem var būt iedzimta vai iegūta patella – ceļakaula luksācija (kauls lec pa labi un pa kreisi, rodas berze kustību laikā, un skrimslis nodilst, bojājot kaulaudus un jau sastieptās saites).
Iedzimtās patellas formas visbiežāk sastopamas takšiem, toiterjeriem, Džeka Rasela terjeriem, miniatūrajiem pūdeļiem, Jorkšīras terjeriem, čivavām, pekiniešiem un citu mazo šķirņu suņiem.
Mazo suņu šķirnēm arī iedzimst sekla ceļakauliņa bedrīte, kad ceļakauliņš lec laukā no savas vietas, traumējot apkārtējos audus. Sunim tas ir sāpīgi, bet dzīvnieks piecieš, jo pieradis pie sāpēm, un laimes hormons, kas veidojas, ieraugot saimnieku un lecot metra augstumā, mazina sāpes.
Arī dzenoties pakaļ kaķim, suņa uzmanība tiek novērsta no sāpēm vai nosacīti tās ir mazākas. Bet, kad suns iet mierīgā gaitā, atkal jūt diskomfortu locītavās un pieklibo.
Nevienmērīga slodze lecot, skrienot rada mugurkaula skriemeļu nepareizu novietojumu, ķermeņa visu saišu spriedzi, rezultātā veidojas deformācijas un vēlāk slimības.
Lielo suņu šķirnēm arī var būt ģenētiski iedzimtas slimības, kad gūžas un ciskas kaula galviņas deformācijas dēļ mainās kaulu novietojuma leņķis.
Tas ceļa locītavā ietekmē kaulu attiecību pareizo savietojumu pat par dažiem grādiem un pie pēkšņas slodzes var radīt ceļa saišu plīsumu.
“Šos jautājumus būtiski risināt jau laikus. Ģenētiski gūžu displāziju pārmanto lielo suņu šķirnes, mazo suņu šķirnes – seklo ceļa bedrīti vai iedzimtu ceļakauliņa novirzi no ceļakauliņa bedrītes,” skaidro veterinārās klīnika Sanarius veterinārārste Anna Jesereviča.
Ko darīt? Pirmkārt, sunim nepieciešamas regulāras fiziskās aktivitātes dabā. Vēlamā pārvietošanās virsma būs mīksta zāle jeb gludi mazi olīši.
Dzīvnieka kājas nedrīkst slīdēt, un tajās nekas nedrīkst durties.
Otrkārt, svarīga ir suņa barošana. Liekais svars ir neparedzēta slodze dzīvnieka sirdij, plaušām, aknām, liesai, nierēm, kā arī kustību aparātam.
Treškārt, esmu novērojusi, ka dzīvniekiem patīk atpūsties uz kāda paaugstinājuma. Tāpēc iekārtojiet sunim vai kaķim atsevišķu guļasvietu nedaudz augstāk par zemi. Ceturtkārt, nodrošiniet mājās neslīdīgu grīdas segumu.”
