Kas ir mērķterapija un imūnterapija? Skaidro eksperts 0
Paskaidrojiet, lūdzu, kas ir tik bieži pieminētā mērķterapija un imūnterapija vēža pacientu ārstēšanā. Pēdējā laikā, runājot par līdzekļu vākšanu vēža pacientiem, kuriem vairs nekas cits nepalīdz, bieži piesauc tieši šīs divas terapijas. Lelde JELGAVĀ
“Pēdējos gados pasaulē onkoloģisko pacientu ārstēšanā ienākušas tādas jaunas metodes kā mērķterapija un imūnterapija, kas uzskatāmas par personalizēto medicīnu, jo ļauj pacientu ārstēt saudzīgāk, nekā tas notiek ar sen zināmajām ķīmijterapijas zālēm, kuras iedarbojas uz visām organismā strauji augošajām šūnām un kuras līdz ar to ir grūtāk panesamas,” skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas onkologs ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis.
“Pašlaik jau ir izstrādātas pirmās, otrās un trešās paaudzes mērķterapijas zāles. Tas dod iespēju nozīmīgi pagarināt pacienta dzīvildzi – ja sākumā lietotās vairs neiedarbojas, onkologs var ieteikt ārstēšanu ar jaunākām zālēm. Visbiežāk mērķterapiju izmanto, ja pacientam, piemēram, plaušu vēzī, ir atklātas konkrētas ģenētiskas mutācijas, kuru dēļ pastiprināti vairojas vēža šūnu skaits. Zāles, kuras pieejamas tablešu formā, bloķē vēzi izraisošos signālus un tā šūnu augšanu. Ja pacientam nav šādu ģenētisku mutāciju, ārstēšana notiek ar sen zināmo ķīmijterapiju.
Latvijā valsts kompensē vecākās paaudzes mērķterapijas preparātus gan plaušu, gan zarnu un cita vēža ārstēšanā. Diemžēl jaunākās paaudzes zāles ir ļoti dārgas (izmaksā ap 5000 eiro mēnesī), tās pacientam būs jālieto gadu, divus vai pat ilgāk… Tāpēc Nacionālais veselības dienests, kuriem rakstiski lūdzam tās kompensēt, visbiežāk atsaka. Pēdējais salmiņš ir visas sabiedrības un Ziedot.lv atbalsts.
Vēl viena jaunā un veiksmīgā ķīmijterapijas metode ir imūnterapija, kad ar zālēm tiek aktivizētas organisma imūnšūnas, lai tās sāk apkarot vēža šūnas. Pasaulē notiek ļoti daudz pētījumu audzēju imūnterapijā – aptuveni divi tūkstoši pētījumu. Jau tagad daudzu audzēju, piemēram, melanomas gadījumā, imūnterapija pacientiem devusi reālu iespēju vismaz uz laiku apturēt citādi neārstējamas slimības straujo progresēšanu.
Tomēr arī imūnterapiju var izmantot tikai daļai pacientu (nākotnē viņu loks var kļūt daudz plašāks, pateicoties pētījumiem šajā jomā), turklāt, to izmantojot, jāuzmanās, lai nesāk ciest ne tikai sliktās, bet paša organisma šūnas.
Starp citu, 2018. gadā par atklājumiem imūnterapijā Džeimsam Elisonam un Tasuku Honjo piešķirta Nobela prēmija medicīnā.”
