Vitamīni kā zāles vai uztura bagātināji? Kāda atšķirība? 0
Vitamīnu preparāti var būt reģistrēti gan kā zāles, gan kā uztura bagātinātāji, jo ir būtiskas atšķirības to iedarbībā. Tāpēc visi nav pār vienu kārti metami. Kā atšķirt?
Vitamīnus, kas reģistrēti kā zāles, lieto ārstēšanai un profilaksei, un to devas un iedarbība ir pārbaudīta, lietošanas instrukcijā norādītas indikācijas un kontrindikācijas. Šādus vitamīnus izsniedz bez receptes, taču ir arī recepšu preparāti.
Zāles var iegādāties tikai licencētās aptiekās. To izsniegšanas kārtība atkarīga no zāļu farmakoloģiskajām īpašībām, stipruma un daudzuma iepakojumā. Lietošanas ilgums parasti ir ierobežots un noteikts. Šādiem vitamīniem ir pievienota informācija zāļu lietotājam – instrukcija. Ražošanai ir noteikti stingri kritēriji, un to lietošanas drošumu uzrauga arī pēc reģistrācijas. Tas nozīmē, ka pacienti var ziņot Zāļu valsts aģentūrai vai ārstam par novērotām blaknēm.
Pašlaik Latvijas Zāļu reģistrā (www.zva.gov.lv) reģistrēti apmēram 50 vitamīnus saturoši preparāti, kam noteikts zāļu statuss.
Savukārt vitamīni – uztura bagātinātāji – pēc būtības ir pārtikas produkti ikdienas uztura papildināšanai. Tie ir koncentrētas uzturvielas (vitamīni un minerālvielas) vai citas vielas, kam ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme. Tie nenovērš un neizārstē slimības.
Lēmumu par uztura bagātinātāju reģistrēšanu pieņem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Ja tas ir pozitīvs, preparāts ir pietiekami drošs lietošanā. Pašlaik reģistrā ir 4 792 uztura bagātinātāji.
Uztura bagātinātāji, kas satur vitamīnus un minerālvielas, veido aptuveni pusi no kopējā to daudzuma. Tie iekļauti PVD veidotajā Uztura bagātinātāju reģistrā, kas pieejams mājaslapā www.pvd.gov.lv.
Prasības šādiem vitamīniem atšķiras no tām, kas izvirzītas zālēm – vitamīniem. Kvalitātes kontrole ir ražotāja atbildība, nav tik stingru noteikumu lietošanas drošuma uzraudzībā, jo lietošana ir patērētāja atbildība – līdzīgi kā citiem pārtikas produktiem. Uztura bagātinātāji pakļaujas pārtikas aprites likumdošanai un tos var izplatīt licencētās aptiekās, pārtikas veikalos, specializētās tirdzniecības vietās.
Lai gan abos gadījumos vitamīni reģistrēti un atzīti par drošiem, tas nenozīmē, ka tie der katram. Tādēļ par lietošanas nepieciešamību vienmēr ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. Īpaši šis ieteikums attiecas uz bērniem, veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā.
Lietojot vitamīnus, iespējama mijiedarbība ar citiem produktiem – ar citām zālēm vai uztura bagātinātājiem, ar pārtiku un dzērieniem – gan alkoholiskiem, gan bezalkoholiskiem, un dažos gadījumos tā var radīt būtiskas veselības problēmas.
Lai nenonāktu krāpnieku rokās un veselības uzlabošana nekļūtu par tās bojāšanu, zāles un uztura bagātinātājus vēlams iegādāties tikai legālās tirdzniecības vietās: zāles – tikai licencētās aptiekās, uztura bagātinātājus – gan licencētās aptiekās, gan licencētās interneta aptiekās. Latvijā pašlaik reģistrētas trīs interneta aptiekas.
