Kas ir Krīzes vadības padome? Atbilde “LA” lasītājiem 3
Pēdējā laika notikumi saasinājuši arī “Latvijas Avīzes” lasītāju interesi par valsts drošības jautājumiem. Vairāki no viņiem vērsušies redakcijā ar jautājumu – ar ko īsti nodarbojas pie Ministru kabineta izveidotā Krīzes vadības padome (KVP) un ar ko tā atšķiras no Nacionālās drošības padomes (NDP)?
“Abas šīs padomes ir konsultatīvi koordinējošas institūcijas. Galvenā atšķirība ir sastāvā. NDP sanāk galvenās valsts varas struktūras – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un premjers. Bet KVP ir līdzīgs mehānisms, tikai Ministru kabineta līmenī,” skaidroja KVP sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs Kaspars Druvaskalns. Izskatīto jautājumu loks gan īpaši neatšķiras, tādēļ nav nekāds brīnums, ja cilvēki, kuri ikdienā nav saistīti ar valsts drošību, šīs iestādes var sajaukt. Piemēram, Rīgas pils ugunsgrēku vērtēja Nacionālās drošības padome, bet Zolitūdes “Maxima” traģēdiju – Krīzes vadības padome.
Pēc Krīzes vadības padomes nolikuma tās darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot dažādu valsts apdraudējumu preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī to radīto postījumu likvidēšanas pasākumus. Padome arī koordinē civilmilitāro sadarbību valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai. Vienkārši runājot, lielu nelaimju gadījumā, kuru novēršanā iesaistīti dažādu nozaru dienesti, padome sadala pienākumus un rūpējas, lai darbs noritētu saskaņoti.
Padome izskata dažādu institūciju sagatavoto informāciju par valsts apdraudējumu un sagatavo priekšlikumus Ministru kabinetam par nepieciešamajiem draudu novēršanas vai seku likvidēšanas pasākumiem. Padome arī gatavo priekšlikumus Ministru kabinetam par ārkārtējās situācijas un mobilizācijas izsludināšanu, vērtē normatīvos aktus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai. Tomēr KVP lēmumi ir tikai rekomendējoša rakstura.
Drošībnieku aprindās Krīzes vadības padome iesaukta par “mazo ministru kabinetu” jo tajā darbojas gandrīz visi valdības locekļi, izņemot kultūras, izglītības, labklājības un zemkopības ministrus. Padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, un tā vietnieki ir aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs un iekšlietu ministrs. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus. Institūcijas darbu nodrošina Krīzes vadības padomes sekretariāts, savukārt tā darbību nodrošina Iekšlietu ministrija.
Ministri par dalību KVP papildu atalgojumu nesaņem. Bet padomes sekretariāts sastāv no viena Iekšlietu ministrijas ierēdņa, kurš par savu darbu saņem atalgojumu.
Krīzes vadības padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi pusgadā, bet Ministru prezidents vai padomes locekļi var sasaukt arī ārkārtas sēdes. Pērn Krīzes vadības padome sanākusi trīs reizes. Divas sēdes veltītas 2013. gada pavasara plūdiem, bet ārkārtas sēde – “Maxima” traģēdijas seku likvidēšanai. Šogad notikusi viena padomes sēde, kurā galvenie jautājumi bija 2013. gada oktobra vētras radīto seku novēršanas gaitas izvērtējums.
