Kas ir Koksaki vīruss? 1
Lasītājs jautā: “Manai mazmeitai (3 gadi) piepeši visa āda pārklājās tādiem kā pūslīšu izsitumiem. Bija tik traki, ka vienam pirkstam nogāja nadziņš! Dakteris sacīja, ka tas ir Koksaki vīruss. Kas tā par tādu jaunu kaiti? Cik izplatīta tā ir Latvijā, un kā šāda saslimšana ārstējama? Vai to var konstatēt, veicot asiņu vai citus izmeklējumus?”
Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti skaidro – Koksaki vīruss ir viens no biežāk sastopamajiem enterovīrusiem. Tie izraisa virkni infekcijas slimību, kas parasti izpaužas vieglā formā. Tomēr, ja vīruss sasniedz centrālo nervu sistēmu, saslimšana var būt nopietnāka.
Ar Koksaki vīrusu var saslimt ikviens neatkarīgi no vecuma, tomēr biežāk tas skar bērnus līdz 10 gadu vecumam. Saslimušie nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai skolu.
Vīrusu var noteikt, veicot rīkles gala un deguna eju uztriepi vai fēču laboratorisku izmeklēšanu.
Šis vīruss ir ļoti lipīgs. Vīrusa nēsātājs pats var arī neslimot, infekcija norit bez simptomiem, bet viņš izdala enterovīrusus ar elpceļu sekrētu un izkārnījumiem. Tas notiek, piemēram, tieša kontakta ceļā: runājot, klepojot vai šķaudot, kā arī ar piesārņotiem sadzīves vai koplietošanas priekšmetiem mājās un sabiedriskajās vietās. Inficēties iespējams, arī dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu (inficētais var piesārņot produktus pagatavošanas laikā), vēl arī peldoties ūdenskrātuvē vai peldbaseinā, kas piesārņots ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām.
Lai mazinātu risku inficēties, jāievēro personīgās higiēnas prasības – pēc tualetes apmeklēšanas, pirms ēšanas un dzeršanas, pēc infekcijas slimnieka aprūpes vai pēc sabiedrisku vietu apmeklēšanas rūpīgi jānomazgā rokas. Nevajadzētu peldēties ūdenskrātuvēs, ja rodas šaubas par ūdens kvalitāti, bet peldoties jāizvairās no ūdens norīšanas un sejas samērcēšanas.
Koksaki vīruss visbiežāk izraisa herpangīnu un konjunktivītu, retos gadījumos – smagas slimības, kā vīrusu meningītu, encefalītu vai miokardītu.
Plaukstu–pēdu–mutes slimībai raksturīgs drudzis ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz 39–40 ºC, galvassāpes, slikta dūša, vēdersāpes, retāk ir iesnas un kakla sāpes. Slimības pirmajās dienās pievienojas sāpīgi, niezoši, sarkani pūšļveida izsitumi, galvenokārt uz plaukstām, pēdām un mutē.
Ārstēšana ir simptomātiska – lai atvieglotu slimības gaitu. Ja tā ir smagā formā, jāvēršas pie ārsta, lai nozīmētu intensīvāku ārstēšanu.
Koksaki vīrusu izraisītās plaukstu–pēdu–mutes slimības uzliesmojumi visbiežāk reģistrēti Āzijas reģiona valstīs, tomēr arī Eiropā bērnu vidū bijuši slimības uzliesmojumi, kam ir smagas neiroloģiskas slimības izpausmes. Pēdējais šāds slimību uzliesmojums bija 2016. gada pavasarī Spānijā, kur tika reģistrēti 87 saslimšanas gadījumi bērnu vidū.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka 2017. gadā Latvijā bija reģistrēti 16 enterovīrusu izraisīti meningīta gadījumi, no tiem vienam pacientam bija noteikts Koksaki vīruss. Centrs veic arī enterovīrusu monitoringu vidē. 2017. gadā bija pārbaudīti 100 notekūdeņu paraugi, un 27 paraugos bija noteikti enterovīrusi, to skaitā 11 Koksaki vīrusi.
