Kas ir domājamā daļa? 1
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Nesaprotu, kas īsti ir domājamā daļa. Visur atrodama likumā minētā definīcija, bet vienkārša, saprotama skaidrojuma nav. Kas ir domājamā daļa daudzdzīvokļu nama gadījumā, kas lauku īpašuma un privātmājas gadījumā?” jautā Dzidra Valmierā.
Zvērināta notāre Arita Rateniece norāda – domājamā daļa ir personas īpašuma tiesība uz īpašumu, taču nevis visu kopumā, bet tikai daļu. Tas nozīmē, ka īpašuma tiesības uz vienu īpašumu ir divām vai vairāk personām – kopīpašniekiem.
Domājamā daļa daudzdzīvokļu ēkā
Ja personai pieder dzīvoklis daudzdzīvokļu ēkā, tad viņai zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, kura sastāvā saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu ietilpst atsevišķs dzīvoklis un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas no:
1) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas daļas, piemēram, tās koplietošanas telpām (bēniņi, kāpņutelpas, pagrabtelpas);
2) dzīvojamās mājas palīgēkām, ja tādas ir, piemēram, šķūnis;
3) zemesgabala, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja zemesgabals nepieder citai personai.
“Tas nozīmē, ka dzīvoklis ir katra īpašnieka atsevišķs īpašums, savukārt, piemēram, dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, zeme, uz kuras atrodas māja un/vai palīgēkas ir visu dzīvokļu, kuri atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā, īpašnieku kopīpašums. Bet dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamajā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību,” stāsta notāre.
Ja dzīvokļa īpašums tiek pārdots, tad pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma vai izpirkuma tiesību uz to, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.
Lauku īpašuma vai privātmājas domājamā daļa
“Ja nekustamais īpašums, kas sastāv no zemesgabala un uz tā esošas dzīvojamās mājas, pieder divām personām, tad tas ir kopīpašums, un katram zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz vienu pusi domājamo daļu no visa īpašuma. Tas nozīmē, ka viņi ir kopīpašnieki visam īpašumam un, lai rīkotos ar īpašumu, nepieciešama vienam otra piekrišana. Piemēram, ja kāds no īpašniekiem vēlas pārbūvēt māju, tam jāsaņem otra īpašnieka atļauja,” paskaidro Arita Rateniece.
Kopīpašnieki var vienoties par kopīpašuma dalītu lietošanu, noslēdzot lietošanas kārtības līgumu un tajā vienojoties, kuras no dzīvojamās mājas telpām būs katra atsevišķā lietojumā un kuras koplietošanā. Arī par zemesgabalu var noteikt, kuru daļu katrs apsaimnieko, bet tas nekā nemaina viņu īpašuma tiesības, tikai nosaka īpašuma lietojumu.
Kopīpašniekam pirmpirkuma tiesības
“Lai arī rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kopumā, kā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo nekustamā īpašuma domājamo daļu atsavināt vai ieķīlāt, neprasot pārējo kopīpašnieku piekrišanu,” piebilst notāre.
Ja viens no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem pārdod savu domājamo daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad otram kopīpašniekam divu mēnešu laikā no pirkuma līguma saņemšanas dienas ir pirmpirkuma tiesība. Gadījumā ja pārdevējs nepiedāvā kopīpašniekam izmantot pirmpirkuma tiesības uz pārdoto domājamo daļu, tad kopīpašnieks gada laikā, skaitot no tās dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, var izmantot izpirkuma tiesību.
