Kvalitāte, cena un konkurence. Kas ietekmē smiltsērkšķu biznesu? 0
Latvijas Augļkopju asociācijas apkopotie 2018. gada dati liecina, ka Latvijas augļu dārzos visstraujāk augošās platības ir divām kultūrām – upenēm un smiltsērkšķiem. Kāpēc tieši šie ogulāji izvirzījušies priekšplānā? Upeņu panākumus nodrošina tas, ka pie mums tās vēl audzē bioloģiski, tas paver eksporta iespējas.
Līdz šim Latvijā ir bijis salīdzinoši nedaudz lielu upeņu plantāciju, tāpēc vēl nav savairojušies attiecīgi kaitēkļi un slimības. Valstīs ar ilgāku audzēšanas vēsturi bez ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem (AAL) upenes komerciālos apmēros vairs nevar izaudzēt. Polijā sezonas laikā upeņu krūmus apstrādā ar pesticīdiem līdz 26 reizēm.
Smiltsērkšķu komerciālos dārzus Latvijā sāka veidot pirms 20 gadiem. Pagāja 16 gadi, kad pie mums parādījās ļoti postošs smiltsērkšķu kaitēklis – raibspārnu muša. Cauri Baltkrievijai un Lietuvai tā atrada ceļu no attāliem Krievijas novadiem, pielāgojās klimatam un sāka pildīt mātes Dabas uzdevumu – neļaut vienuviet masveidā savairoties vienai sugai. Nu jau divas sezonas šo kaitēkli veiksmīgi ierobežojam ar vienīgo atļauto insekticīdu Calypso. Bioloģiski izaudzēt pareizi nogatavinātas un mušas nebojātas smiltsērkšķu ogas vēl nemākam.
Raibspārnu mušas kaitējums
Kas tad ļāvis strauji pieaugt smiltsērkšķu stādījumu platībām? Tas, ka Eiropā līdz šim ir trūcis jebkādi audzētu smiltsērkšķu ogu. Tomēr pagājušajā gadā smiltsērkšķu ražas uzpircēji par neattīrītu ogu kilogramu uz zara piedāvāja tikai 1,20–1,40 eiro, kas ir par 14% mazāk nekā 2017. gadā.
Iemesls meklējams Rumānijā, kur pērn sāka ražot prāvas ES subsidētas smiltsērkšķu plantācijas. Rumāņu šķirnes ir veidotas no Karpatu kalnos augošiem savvaļas smiltsērkšķiem, to ogas nav tik sulīgas, garšīgas un tumšas kā Latvijā audzētajām šķirnēm, taču tās ir lētākas un bioloģiski audzētas.
Līdzīgi Latvijas upenēm, arī Rumānijā smiltsērkšķus lielās platībās sāka audzēt nesen, tāpēc ekosistēmu līdzsvarojošie kaitēkļi un slimības tur vēl nav paspējuši ierasties. Vācijas austrumos, kur smiltsērkšķus audzē ilgāk, raibspārnu muša jau nodara ievērojamus postījumus. Pagājušajā gadā šo kaitēkli konstatēja Čehijā. No Rumānijas to šķir vairs tikai viegli pārvaramie Slovākijas un Ungārijas līdzenumi, turklāt šķērsot Ungāriju mušai palīdzēs tur izklaidus izvietotie nelielie smiltsērkšķu dārzi. Entomologi apgalvo, ka tuvākajos gados šis siltumu mīlošais kaitēklis iekaros arī Eiropas dienvidus.
Jaunu AAL meklējumos
Vai Latvijas un Vācijas smiltsērkšķu audzētāji tad varēs atviegloti uzelpot? Diez vai, jo šobrīd vienīgā atļautā smiltsērkšķu dārzos lietojamā insekticīda Calypso tāpat kā visu citu tiakloprīdu saturošo sistēmpreparātu lietošana no 2020. gada ES tiek aizliegta. Ja arī izdotos atrast citu nebioloģisku insekticīdu, nav garantijas, ka arī to drīz neaizliegs, tāpēc jāmeklē bioloģiskas cīņas metodes. Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu šovasar kādā no Latvijas smiltsērkšķu dārziem veiks divu jaunu insekticīdu izmēģinājumus, no kuriem vienu citās valstīs atļauj lietot bioloģiskajās saimniecībās. Ja šie eksperimenti būs sekmīgi, ir cerības 2020. gadā šo bioloģisko preparātu reģistrēt lietošanai arī pie mums. Ja mums paveiksies, protams, arī vācieši un nākotnē arī rumāņi sāks izmantot šo preparātu, tāpēc mums ir kritiski un objektīvi jānovērtē savu smiltsērkšķu ogu pozīcijas ārējā tirgū, jo iekšējā tirgus pieprasījums jau atpaliek no piedāvājuma.
Ogu kvalitāte pazūd loģistikas juceklī
Kādas ir Latvijā audzēto smiltsērkšķu ogu priekšrocības? Sulīgums, garša, krāsa un izmērs. Kāpēc tad pērn kritās mūsu ogu iepirkumu cenas? Tāpēc ka līdz šim tās mūsu smiltsērkšķu ogas, kuras izveda uz ES, kvalitātes ziņā neatšķīrās no Vācijā un Rumānijā audzētajām. Jautāsiet – kā tad tā, mūsējās taču ir labākas!? Jā, tās ir labākas čaklu audzētāju koptos krūmos, bet kvalitāte strauji zūd, kad tās pavirši attīra un šķiro.
Smiltsērkšķu ogu eksporta loģistika ir šāda. Audzētāji pārdod ogas uz nogrieztiem zariem. Pircēji ir vietējie uzņēmumi, kas nodarbojas ar augļu un ogu sasaldēšanu, attīrīšanu, šķirošanu un vairumtirdzniecību, tostarp eksportu. Smiltsērkšķi šo uzņēmumu apgrozījuma bilancē ieņem niecīgu daļu, attīrītu smiltsērkšķu ogu pircēji ir gadījuma rakstura, pastāvīgu ilgtermiņa darījumu attiecību ar ārvalstu pārstrādes uzņēmumiem nav. Rudeņos šie ražas uzpircēji ir aizņemti ar melleņu, brūkleņu un citu galveno ogu pieņemšanu un attīrīšanu, smiltsērkšķiem pievēršot maz uzmanības. Ogu šķirošanas iekārtas ir pārslogotas, bieži vien tajās tiek pārsniegts pieļaujamais ogu plūsmas ātrums. Tas neizbēgami noved pie brāķa. Turklāt, sekojot principam lētāk nopirkt, dārgāk pārdot nereti no Latvijas ES valstīs nonāk arī Krievijas un Lietuvas izcelsmes sīkas, negatavas un daļēji bojātas smiltsērkšķu ogas. Pēc šādiem darījumiem godīgiem pārdevējiem ir grūti iestāstīt ārvalstu pircējiem, ka Latvijā audzē vislabākās ogas Eiropā, bet dažkārt tas tomēr izdodas.
Piemēram, šogad notika veiksmīgs darījums ar kādu Francijas pārstrādes uzņēmumu, kas tā vietā, lai par 1,80 eiro/kg iegādātos smiltsērkšķu ogas no blakus esošās Rumānijas, deva priekšroku Latvijas ogām, par tām maksājot 2,50 eiro/kg, turklāt paši sedza saldētas kravas transporta izdevumus. Iepriekš šis pats Francijas uzņēmums bija nelāgi iekritis ar sliktas kvalitātes ogām no Latvijas. Lai pierādītu, ka Latvijā tiešām aug vislabākie smiltsērkšķi Eiropā, raksta autoram un ogu īpašniekam pusgada garumā nācās mazgāt Latvijas tēlu, gan skaidrojot situāciju, gan sūtot ogas uz analīzēm. Izdevās, un ar katru nākamo pircēju izdosies labāk, jo palīdzēs atsauce uz šo respektablo uzņēmumu, kas apgādā labākos Francijas restorānus ar pasaulē labāko augļu un ogu pusfabrikātiem.
Pirmapstrāde jāveic pašiem ogu audzētājiem
Secinājums: smiltsērkšķu ražaLatvijas Augļkopju asociācijas apkopotie 2018. gada dati liecina, ka mūsu valsts augļu dārzos visstraujāk augošās platības ir divām kultūrām – upenēm un smiltsērkšķiem. Kāpēc tieši šie ogulāji izvirzījušies priekšplānā? Upeņu panākumus nodrošina tas, ka pie mums tās vēl audzē bioloģiski, tas paver eksporta iespējas. Līdz šim Latvijā ir bijis salīdzinoši nedaudz lielu upeņu plantāciju, tāpēc vēl nav savairojušies attiecīgi kaitēkļi un slimības. Valstīs ar ilgāku audzēšanas vēsturi bez ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem (AAL) upenes komerciālos apmēros vairs nevar izaudzēt. Polijā sezonas laikā upeņu krūmus apstrādā ar pesticīdiem līdz 26 reizēm.s pirmapstrādi nedrīkst uzticēt starpniekiem, tā jāveic pašu ogu audzētāju pārvaldītam uzņēmumam. Te nepieciešama bieži pieminētā kooperēšanās, jo mūsdienīga ogu šķirošanas iekārta ir gana dārga. Pagaidām Latvijā izaudzēto smiltsērkšķu ogu apjoms ir par mazu, lai ar to vien atpelnītu investīcijas, taču Igaunijas un Lietuvas smiltsērkšķu audzētāji vairākkārt ir izteikuši vēlmi piegādāt mums savas ogas. Ja uzpērkamo ogu kvalitāti un to attīrīšanu uzraudzītu kompetenti smiltsērkšķu speciālisti, ar laiku varētu izveidot starptautiski atpazīstamu Baltijas smiltsērkšķu augstas kvalitātes standartu.
Taču nevajadzētu apstāties pie izejvielu eksporta, būtu pašiem jāražo tādi pieprasīti produkti kā, piemēram, smiltsērkšķu eļļa. Eksperimenti šai virzienā jau notiek, lai gan pagaidām Latvijas smiltsērkšķu eļļas apjoms ir par mazu un vairumtirdzniecības cena 150 eiro/l par augstu, lai startētu ārvalstu tirgū.
Mūsu smiltsērkšķu šķirņu zaru mizā ir konstatētas vairākas ļoti vērtīgas bioloģiski aktīvu ķīmisku vielu grupas. Šopavasar lūgsim Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu, lai sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūtu turpinātu šos unikālos pētījumus.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops aprīļa numurā
