Anda Līce: Demagogi netraucēti izmanto runas brīvību, lai paši iekārtotos par tirāniem 56
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēku lielākā daļa par vēsturi interesējas ne tik daudz, lai no tās mācītos, bet gan lai apmierinātu ziņkāri, kā kaut kas kādreiz ir noticis. Jo notikumi senāki, jo ar biezāku mītu kārtu tie apaug un šķiet aizraujošāki.
Pat visstiprākā demokrātija ir pastāvīgi apdraudēta, un tas nozīmē, ka pie vēstures vispirms ir jāvēršas kā pie brīdinātājas un skolotājas.
Diemžēl visčaklākie vēstures skolnieki izrādās tieši tirāni. Ko viņi no vēstures mācās, visuzskatāmāk parāda pašreiz pie varas esošie Krievijā. Tāpēc daudzi šodien velk paralēles ar Hitlera nākšanu pie varas un situāciju Eiropā pirms Otrā pasaules kara.
Vēsture rāda – tirānijai pretī stāties iespējams, vienīgi ejot pret straumi. Diemžēl ierindas pilsoņi izvēlas dzīvot pa straumei.
Vēl skumjāk ir tas, ka to dara arī politiķi, tā sagatavojot ceļu jaunai tirānijai savās valstīs.
Domājot par demokrātiju sabrukumu cēloņiem, vēstures profesors Timotijs Snaiders grāmatā “Par tirāniju” sniedz brīdinājumu kopsavilkumu, kas šodien būtu jāapzinās ikvienam pilsonim. “..
Aristotelis brīdināja, ka nevienlīdzība rada nestabilitāti, savukārt Platons uzskatīja, ka demagogi izmanto runas brīvību, lai paši iekārtotos par tirāniem.” Tas ir par mūsu laiku un mums!
Latvijas Televīzija gadu sāka ar dokumentālām filmām par Mihailu Gorbačovu, Angelu Merkeli un Alekseju Navaļniju, politiķiem, kas, iedami pret straumi, ir mainījuši vēstures gaitu.
Ne visu pieņemto lēmumu sekas viņi varēja paredzēt lēmumu pieņemšanas brīdī, tāpēc vienmēr bija, ir un būs neapmierinātie.
Politiķi ir tikai cilvēki ar savām vājībām un kļūdām, taču svarīgākais ir kas cits – viņu ētiskie pamati, kas nosaka lēmumu pieņemšanu, vārda turēšanu un sekošanu mērķim.
Pret straumi iet tikai daži. Arī tad, ja viņus apmelo un aizmirst, viņi paceļas galvas tiesu augstāk par tiem, kas patiesību mīl tikai vārdos.
Pret straumi gāja arī Gunārs Astra.
Viņam veltītā pieminekļa atklāšana diemžēl saistās ar skandālu, kas ir apkaunojošs visai valstij.
Vai mēs vispār vairs zinām, kā šādos brīžos vajadzētu uzvesties arī tad, ja mūsu savstarpējās attiecības nav tās labākās?
Kad bariņš nekārtības cēlāju svilpa un neļāva runāt valsts amatpersonām, tuvumā neatradās neviena policista, kas paņemtu kārtības traucētājus zem rociņām. Viņi nav anonīmi, un jācer, ka no valsts puses sekos arī kāda rīcība, lai mēs nesāktu šādi komunicēt vienmēr un visur.
Jā, Platonam ir taisnība – demagogi netraucēti izmanto runas brīvību, lai paši iekārtotos par tirāniem. Tie šodien ir lielākie draudi demokrātijai.
