Draudavu krustakmens. Jau 1979. gadā akmenim bija atlauzts stūris. Mēs akmeni apkopām un iekaluma rievās iebērām dzeltenu smilti, lai attēla līnijas būtu labi saskatāmas.
Draudavu krustakmens. Jau 1979. gadā akmenim bija atlauzts stūris. Mēs akmeni apkopām un iekaluma rievās iebērām dzeltenu smilti, lai attēla līnijas būtu labi saskatāmas.
Foto – Guntis Eniņš

Pagājušā gada rudenī atkal braucām apskatīt Draudavu krustakmeni un pētīt Jurģīšu akmeni. Atradām, ka Jurģīšu akmens ir ieaudzis milzīgā zālē, jo pļavu vairs nepļauj. Un krūmi no gravas jau pienākuši tuvāk klāt. Melnās pļavu skudras pie akmeņa un virs tā savilkušas milzīgu perēkli. Krūmu noēnojums veicinājis visa akmens apaugšanu ar biezu sūnas kārtu. Pašam akmenim atlauzts neliels stūrītis. Mēs akmeni apkopām – attīrījām no skudru savilktajām smiltīm un sūnas. Atbrīvojām akmens malas no zāļu kumšķiem. 2

Guntis Eniņš
0:00, 8. janvāris 2016
Stāsti Pieredze
Profesors Juris Urtāns turpina meklēt pierādījumus un apzināt tās vietas, kur Latvijā kādreiz ir stāvējuši šādi Svētā Antonija krustakmeņi ar apaļām cilpām krusta augšējā zara vietā. Tāds krustakmens ir atradies pie Skultes Kursīšiem. Uz šā 150 cm garā akmeņa bija iekalti trīs tādi paši cilpu krusti kā Draudavu krustakmenī – uz katras akmeņa šķautnes savs krusts. Šo krustu pētījis, zīmējis un fotografējis A. Gusars un 1932. gadā materiālus nodevis Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģiskā departamenta krājumos. Tālāk pētot šā visnotaļ interesantā krusta likteni, Juris Urtāns ir uzzinājis, ka pagājušā gadsimta 60. gadu vidū Kursīšu krustakmens sadauzīts un aizvests iemūrēt kādas ēkas pamatos. Pie akmens bijusi baznīcas vieta un kapsēta. Līdzīgas zīmes ir konstatētas arī netālu no Draudavām pie Vietalvas Kapmaļiem un Dricānu Apšeniekos. Ir vairākas nepārbaudītas ziņas par šādu zīmju esamību vēl citos Latvijas akmeņos.

Lai noskaidrotu akmens izmērus, pazemē rakām šurfu (tranšeju). Viena metra dziļumā sasniedzām akmens apakšu. Tātad viss akmens biezums jeb augstums ir 1,4 m. Redzam, ka Jurģīšu akmens visās trijās dimensijās ir gandrīz vienāds 1,4 m x 1,3 x 1,4 metri. Žēl, bet šurfa rakšanas gaitā kultūras slāni nesaskatījām. Turpat gravas malā biezos krūmos 40 m uz austrumiem no akmens aug dižozols. 1979. gadā tā stumbra apkārtmērs bija 3,93 m, 2015. gadā – 4,46 m. Ozols 36 gados pieaudzis resnumā par 53 centimetriem. Tagad skaistajam dižozolam draud lēna nāve, jo to ielenc ātraudzīgie koki un biezi krūmi, apakšējie zari jau nokaltuši. Dižozolu nepieciešams steidzami atbrīvot. Bet atminējums par Jurģīšu akmens iekaluma noslēpumu nav pavirzījies ne soli.

Reklāma
Reklāma
Profesors Juris Urtāns turpina meklēt pierādījumus un apzināt tās vietas, kur Latvijā kādreiz ir stāvējuši šādi Svētā Antonija krustakmeņi ar apaļām cilpām krusta augšējā zara vietā. Tāds krustakmens ir atradies pie Skultes Kursīšiem. Uz šā 150 cm garā akmeņa bija iekalti trīs tādi paši cilpu krusti kā Draudavu krustakmenī – uz katras akmeņa šķautnes savs krusts. Šo krustu pētījis, zīmējis un fotografējis A. Gusars un 1932. gadā materiālus nodevis Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģiskā departamenta krājumos. Tālāk pētot šā visnotaļ interesantā krusta likteni, Juris Urtāns ir uzzinājis, ka pagājušā gadsimta 60. gadu vidū Kursīšu krustakmens sadauzīts un aizvests iemūrēt kādas ēkas pamatos. Pie akmens bijusi baznīcas vieta un kapsēta. Līdzīgas zīmes ir konstatētas arī netālu no Draudavām pie Vietalvas Kapmaļiem un Dricānu Apšeniekos. Ir vairākas nepārbaudītas ziņas par šādu zīmju esamību vēl citos Latvijas akmeņos.
SAISTĪTIE RAKSTI
Ko simbolizē krusta zīme baltu un kristiešu senajos akmeņos, pēta Guntis Eniņš
Zibensdambja akmens ar Saules zīmi. Senču astronomisko svētvietu Rojā apciemo Guntis Eniņš
Dzilnas iezis – vistrakākās mežonības krauja pie Amatas. Stāsta Guntis Eniņš
Līvu Upuralas – lībiešu pēdējais templis. Salacgrīvas brīnumus atklāj Guntis Eniņš
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.