Pagājušā gada rudenī atkal braucām apskatīt Draudavu krustakmeni un pētīt Jurģīšu akmeni. Atradām, ka Jurģīšu akmens ir ieaudzis milzīgā zālē, jo pļavu vairs nepļauj. Un krūmi no gravas jau pienākuši tuvāk klāt. Melnās pļavu skudras pie akmeņa un virs tā savilkušas milzīgu perēkli. Krūmu noēnojums veicinājis visa akmens apaugšanu ar biezu sūnas kārtu. Pašam akmenim atlauzts neliels stūrītis. Mēs akmeni apkopām – attīrījām no skudru savilktajām smiltīm un sūnas. Atbrīvojām akmens malas no zāļu kumšķiem. 2
Lai noskaidrotu akmens izmērus, pazemē rakām šurfu (tranšeju). Viena metra dziļumā sasniedzām akmens apakšu. Tātad viss akmens biezums jeb augstums ir 1,4 m. Redzam, ka Jurģīšu akmens visās trijās dimensijās ir gandrīz vienāds 1,4 m x 1,3 x 1,4 metri. Žēl, bet šurfa rakšanas gaitā kultūras slāni nesaskatījām. Turpat gravas malā biezos krūmos 40 m uz austrumiem no akmens aug dižozols. 1979. gadā tā stumbra apkārtmērs bija 3,93 m, 2015. gadā – 4,46 m. Ozols 36 gados pieaudzis resnumā par 53 centimetriem. Tagad skaistajam dižozolam draud lēna nāve, jo to ielenc ātraudzīgie koki un biezi krūmi, apakšējie zari jau nokaltuši. Dižozolu nepieciešams steidzami atbrīvot. Bet atminējums par Jurģīšu akmens iekaluma noslēpumu nav pavirzījies ne soli.