Profesors Juris Urtāns turpina meklēt pierādījumus un apzināt tās vietas, kur Latvijā kādreiz ir stāvējuši šādi Svētā Antonija krustakmeņi ar apaļām cilpām krusta augšējā zara vietā. Tāds krustakmens ir atradies pie Skultes Kursīšiem. Uz šā 150 cm garā akmeņa bija iekalti trīs tādi paši cilpu krusti kā Draudavu krustakmenī – uz katras akmeņa šķautnes savs krusts. Šo krustu pētījis, zīmējis un fotografējis A. Gusars un 1932. gadā materiālus nodevis Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģiskā departamenta krājumos. Tālāk pētot šā visnotaļ interesantā krusta likteni, Juris Urtāns ir uzzinājis, ka pagājušā gadsimta 60. gadu vidū Kursīšu krustakmens sadauzīts un aizvests iemūrēt kādas ēkas pamatos. Pie akmens bijusi baznīcas vieta un kapsēta. Līdzīgas zīmes ir konstatētas arī netālu no Draudavām pie Vietalvas Kapmaļiem un Dricānu Apšeniekos. Ir vairākas nepārbaudītas ziņas par šādu zīmju esamību vēl citos Latvijas akmeņos. 2
Jurģīšu akmens noslēpums
Sanāca tā, ka 1979. gada jūnijā dižkoku ekspedīcijas laikā, četras dienas pēc Draudavu krustakmeņa apskates, tieši 24. jūnijā es atklāju vēl nevienam pētniekam nezināmu akmeni ar citādiem iekalumiem 14 kilometrus ziemeļaustrumos no Draudavu krustakmeņa. Par šāda zīmēs iekalta akmens esamību pastāstīja pa ceļam sastaptais kolhoza traktorists. Viņš domājot, ka zem tā varētu būt paslēpti kādi zviedru ieroči, tamdēļ esot nodomājis ar traktoru šito akmeni no savas vietas izraut. Noslēpumainais akmens iegūlies lēzenā gravas nogāzē 120 m no Jurģīšu mājām Pļaviņu novadā, Vietalvas pagastā. Akmens izmēri 1,4 m x 1,3 m, virsma plakana, bet slīpa. Šis ir pavisam citāda satura akmens salīdzinājumā ar Draudavu krustakmeni. Iekalto līniju attēlojumā līdz šodienai nav izdevies izprast zīmējuma jēgu, lai gan līniju izskats, izmērs un veidols ir līdzīgs Draudavu akmenī ieklātajām līnijām: platums 2 – 4 cm, dziļums 1 – 2 cm. Iekaluma rievas raupjas. Domājams, ka tās iekaltas ar akmeni vai ļoti strupu metāla instrumentu. Visu iekalto līniju kopgarums ir 3,8 m. Izteikti minējumi, ka akmens virsmā varētu būt attēlots apkārtējo lauku vai ceļu un taciņu izvietojums.
Jurģīšu mājas iezīmētas jau 1839. gada kartē. Varbūt akmeni un Jurģīšu māju nosaukumu var saistīt ar Jura dienu 23. aprīlī, kas latviešu mitoloģijā bija pavasara sākuma svētki.
Jurģos lopus laida pirmo reizi ganos un jāja zirgus pieguļā. Jurģos barojuši dieviņus pie veciem kokiem un akmeņiem. Jurģis bija zirgu patrons. Jurģa dienas rītā kāva melnu gaili.
