Kas iedzīvotājus sagaida nākamajā apkures sezonā? Dienas intervija ar “Rīgas Siltums” valdes locekli Uģi Osi 36
Kādas mācības ir gūtas no aizvadītās apkures sezonas? Kas iedzīvotājus sagaida jaunajā apkures posmā? Vai ir izvirzītas jaunas stratēģijas, lai iedzīvotāji apkures dēļ savos maciņos nejustu smagu nastu? Par šiem jautājumiem TV24 raidījumā “Dienas personība” saruna ar “Rīgas Siltums” valdes locekli Uģi Osi.
Velta Puriņa: Kādi ir aizvadītās apkures sezonas plusi un minusi?
Uģis Osis: Ja runājam skaitļos, tad jāsaka, ka apkures sezona kā tāda ir tikai mūsu pašu uzskaitei, jo “Rīgas Siltums” piegādā siltumenerģiju visu laiku. Mēs esam pieņēmuši tādu lēmumu – lai būtu kaut kāds atskaites periods, tad, kad vairāk kā puse iedzīvotāju pieslēdz apkuri savos mājokļos, tad mēs uzskatām, ka ir sākusies apkures sezona. Un pavasarī ir tieši pretēji – kad vairāk nekā puse ir atslēgusi apkuri, tad uzskatām, ka apkures sezona ir beigusies.
Šobrīd apures sezona ir beigusies un jāsaka, ka sezona ir bijusi vidēji gara, vidēji silta un neko specifisku par šo apkures sezonu pateikt nevar, izņemot vienu lietu. Mēs ļoti rūpīgi sekojām līdzi tam, kā Rīgā ir izmainījies siltumenerģijas patēriņš apures sezonā. Šobrīd varam teikt, ka, pārrēķinot pie vienādiem apstākļiem salīdzinoši ar iepriekšējo apkures sezonu, šī apkures sezona
rāda, ka 8.5% tika tērēts mazāk. To nodrošināja tas, ka lielu informatīvo darbu ieguldījām visu iepriekšējo vasaru un rudeni, lai skaidrotu, kā ir jāregulē siltummezgli. Arī iedzīvotāji un valsts iestādes ir samazinājušas apures temperatūras uzstādījumus. Jāsaka, ka cilvēki iepriekšējā apkures sezonā ir taupījuši. Tas ir saistīts arī ar maksātspēju.
Vai iedzīvotājiem nav izveidojušies parādi?
Jāsaka, ka ļoti labi nostrādāja valsts atbalsts mājokļiem apkures rēķinu kompensācijai. Varam teikt, ka parādu procentuālais apjoms nav pieaudzis salīdzinājumā ar citiem gadiem. Arī runājot Siltumuzņēmumu asociācijā ar pārējiem kolēģiem, kā citās valstspilsētās notiek, tad debitoru procents ir tieši tāds pats kā citus gadus.
Runājot par uzņēmuma peļņu, vai tā ir pietiekami gūta šajos krīzes apstākļos?
Mēs esam guvuši 1,6 miljonus eiro lielu peļņu. Domāju, ka tā ir salīdzinoši neliela peļņa, ja skatāmies uz mūsu apgrozījumu, kurš ir jau tuvu pusmiljardam eiro. Mēs esam sociāli atbildīgi rīkojušies un kopā ar regulatoru, kurš mūs nepārtraukti vērtē atbilstoši tarifa metodikai, nekādu virspeļņu mums neļauj gūt. Tāpēc šīs izmaksas, kādas bija šajā apkures sezonā, bija objektīvās izmaksas, kas principā bija radītas tikai ar kurināmā nenormālās dārdzības pieauguma dēļ.
Pirms sarunas ar Jums ar vienu cilvēku pārrunājām maksas, kas bija jāmaksā par siltumenerģiju aizvadītajā sezonā, viņš teica – kā tas var būt, ka par 29 kvadrātmetrus mazu telpu mēnesī ir jāmaksā 100 eiro tikai par siltumenerģiju. Cilvēki ir pārsteigti, ka tik daudz nākas maksāt. Bet, jāskatās, kādā mājā viņš dzīvo – siltinātā vai nesiltinātā. CIk liela nozīme ir tam?
Tam ir liela nozīme, bet, ja mēs skatāmies uz iepriekšējo apkures sezonu, kas bija neraksturīga apkures sezona. Sākoties karam Ukrainā, gāzes tirgi sāka rādīt indikācijas, ka cena ceļas, ka tiks noteikts Krievijas gāzes aizliegums, un citi piegādātāji biržās sāka spēlēt uz to, ka gāzes cena sāk augt. Mēs jau no agra pavasara sākuma darījām visu, lai mēs varētu iepirkt pēc iespējas lētāku gāzi nākošajai apkures sezonai. Mums šķiet, ka mums tas izdevās vēl salīdzinoši normāli, jo mēs to izdarījām jau pavasarī un vasarā. Otrkārt, mēs arī šķeldu labi iepirkām. Bet šīs cenas bija neadekvāti dārgas, ja mēs skatāmies tā, ja nebūtu karš. Tā kā salīdzināt šo konkrēto apkures sezonu nav pareizi, jo šobrīd, kad kurināmā cenas ir kritušās, jūs jau redzies arī pēc tā, kā mēs esam iesnieguši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegumu par to, ka šobrīd no 15. maija mums tarifs ir 91 eiro, augustā varētu būt, ka būs 90 eiro, ka tas ir daudz lētāk nekā tas bija apkures sezonā. Tas ir tikai tāpēc, ka cena kurināmajam un iepirktajai siltumenerģijai ir samazinājusies.
Iedzīvotāji, protams, vēlas skaidri un gaiši zināt, kādi tie tarifi ir reālos skaitļos. Par cik tie samazināsies? Vai tie var nokrist līdz ļoti patīkamiem skaitļiem?
Domāju, ka šobrīd izmaksas būs 90 eiro. Mūsu galvenais uzdevums šobrīd ir radīt tādu situāciju, ka arī apkures sezonā spējam siltumenerģijas tarifu noturēt 90 eiro robežās. Mēs esam jau nopirkuši dabasgāzi visai apkures sezonai, biržā pērkam šķeldu. Tas nozīmē to, ka mēs esam diversificējuši gan kurināmā paketi, gan esam nodrošinājuši to, ka mēs iegūstam vislabāko cenu par kurināmo. Kāpēc es to stāstu? Tāpēc ka kurināmais sastāda 80% kopā ar pirkto siltumenerģiju no visa tarifa.
Skatītāji interesējas. Jūs divas reizes pieminējāt skaitli 90 eiro. Kam tas ir domāts – iedzīvotājiem? Lūdzu, paskaidrojiet, kā to saprast.
No 1. jūnija valsts vairs nekompensē siltumenerģijas rēķinus. Šobrīd par vienu megavatstundu būs jāmaksā 90 eiro, nekas vairs netiks kompensēts. Mūsu uzdevums bija panākt to, ka par vienu megavatstundu ir jāmaksā mazāk nekā tas bija līdz šim, un to mēs arī esam sasnieguši.
Par cik vidēji cilvēkiem samazināsies rēķini?
Par 44-50% samazināsies rēķins.
Tas tiek prognozēs tikai par vasaras mēnešiem?
Augustā regulators pārbaudīts mūsu visas darbības, bet mēs ceram, ka ap 90 eiro arī paliks siltumenerģijas cena apkures sezonā.
Arī neraugoties uz to, ka ziema var būt bargāka?
Neraugoties uz to, jo mēs pusi no nepieciešamā kurināmā, kas mums ir dabasgāze, mēs jau esam iegādājušies par ļoti labu cenu, un otru pusi mēs pērkam šķeldas biržā, kur cena arī varētu būt tāda, ka mēs gala tarifu spēsim nodrošināt 90 eiro apmērā.
Kādam mūsu skatītājam ilgu laiku aprēķinā par apkuri ir bijušas dažādas cenas. Vai tā tas varētu būt?
Jā, tā tas varētu būt. Tā ir taisnība. Lai mēs spētu uzreiz noreaģēt atbilstoši tam, ka mums ir samazinājusies kurināmā cena un iepirktās siltumenerģijas cena, mēs uzreiz sniedzam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā pieteikumu, ka mēs esam gatavi samazināt tarifu, jo mēs spējam saražot lētāku siltumenerģiju.
Aizvadītājā ziemā ir darbojušās arī jaunās biokurināmās katlumājas. Vai gaidītais efekts ir sasniegts?
Tas ir sagaidīts tieši tāds un vēl labāks nekā bija gaidīts. Daugavgrīvas siltumcentrālē uzbūvējām divus jaunus šķeldas katlus un Imantas siltumcentrālē uzbūvējām jaunu, lielu katlumāju. Šobrīd mēs jau no kopējā saražotā daudzuma 52% saražojam ar zaļo enerģiju.
Runajot par biokurināmo katlumāju attīstību pilsētā, vai tas viss ir saistīts ar Eiropas zaļo kursu? Tiks būvētas vēl šādas katlumājas?
Jā, mēs esam ieplānojuši vēl vairākās vietās būvēt jaunas šķeldas katlumājas, jo sakrīt gan izdevīgums, gan cenu starpība starp šķeldas cenu un dabasgāzes cenu, un mēs izpildām zaļās prasības, kādas mums pilsētā ir nolemtas. Līdz 2026. gadam plānojam, ka “Rīgas Siltumā” saražotās siltumenerģijas daudzums ar zaļo kurināmo sasniegs 92%. Uz mums vairs nebūtu tik liela ietekme no dabaszgāzes biržas cenas, kas ir atkarīga no dažādiem ģeopolitiskajiem apstākļiem.
Tātad fosilo kurināmo varēs vispār izskaust no siltumapgādes sistēmas?
Šeit man ir jāsaka tā, kāpēc ir 92% nevis 100%. Pie noteiktiem apstākļiem, pie -20°C, – 25°C šķelda sāk sasalt un, neskatoties ne uz ko, mums ir jānodrošina iedzīvotājiem droša siltumapgāde, tāpēc dabasgāze arī tiks atstāta kā rezerves kurināmais. Tā ir drošība, tāpāt kā mēs esam uzstādījuši dīzeļdegvielas sistēmas, ja pēkšņi ir ļoti auksts un šķelda sasalst, dabasgāze nav pieejama, tad mēs arī dīzeļkurināmo varam tomēr kurināt.
Kādi remontdarbi ir paredzēti “Rīgas Siltumā”?
Ja runājam par siltumpārvadi, tad jāsaka, ka mēs ļoti prātīgi esam izdomājuši un šajā vasarā nemēģinām pārbūvēt siltumtīklus centrālajās ielās tieši saistībā ar Dziesmu svētkiem. Šajā vasarā plānojam pārbūvēt siltumtīklus, kas atrodas tālāk no centrālajām ielām, kvartālos, ēku pagrabos. Viens darbs gan ir jāizceļ – šobrīd būvējam jaunus siltumtīklus Krāsotāju ielā, kur tādi nekad nav bijuši. Šis ir rajons, kurš vēl ir neapgūts, kur nav centralizētās siltumapgādes. Šobrīd ir tāds vēsturisks brīdis. Ir jau klienti, kas ir atsaukušies un tagad slēgsies klāt centralizētai siltumapgādei. Tā kā es domāju, ka mēs šo rajonu kopā ar attīstītājiem un iedzīvotājiem attīstīsim tā, lai ziemās tur nav pilns ar dūmojošiem skursteņiem, bet ir normāla, moderna siltumapgāde.
Par mājokļu īrnieku atbildību. Varbūt tā ir leģenda, bet cilvēki saka – kāpēc mājas īrniekiem ir jāmaksā par siltuma zudumiem par to gabalu, kas iet no lielās trases līdz viņu mājai?
Es nedaudz atkāpšos. Ir dažādi siltumapgādes veidi. Viens ir centralizētā siltumapgāde, kad vienā lielā avotā ražojam siltumenerģiju, no kura pa cauruļvadiem piegādājam katrai ēkai atsevišķi. Tātad tajā vietā, kur notiek siltumapgādes nodrošināšana, tur nav ne izmešu, ne sarežģītu spiediena iekārtu, nekā sarežgīta – tikai siltummezgls. Iepriekšējā vasarā, rudenī mēs ļoti labi sapratām, kad ir kaut kādas nepatikšanas, problēmas gan ar kurināmā piegādi, gan ar kurināmā cenu, cik ļoti bizness un attīstītāji saprata, ka labāk ir pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes, lai arī ir šie te siltuma zudumi cauruļvados nekā būvēt pašiem savu siltumenerģijas ražošanas iekārtu. Tas viss diezvai namsaimniekam ir nepieciešams, ja var vienkārši pieslēgt divas caurules un mēs uzkarsētā ūdens veidā piegādājam siltumenerģiju. Nekas lieks netiek pieskaitīts iedzīvotājiem.
Cilvēkiem ir ļoti svarīgi arī zināt, kad un kādos rajonos notiks siltumtīklu hidrauliskās drošības pārbaudes. Kam varbūt ir jāpievērš lielāka uzmanība, kad notiek šīs pārbaudes?
Galvenais, kam ir jāpievērš uzmanība, ka pārbaudes dienā nebūs karstā ūdens apgāde. Rīgas labajā krastā 3. augustā mums būs vislielākā siltumapgādes sistēmas pārbaude – tur divas dienas nebūs karstā ūdens. Bet tas ir vienīgais brīdis, kad tiek atslēgta siltumpiegāde. Mēs izvēlējāmies augusta sākumu, jo tad ir vismazākais iedzīvotāju skaits Rīgā, vismazāk notikumu un vismazāk mēs traucējam iedzīvotājus, tāpēc mēs izvēlējamies šo datumu.
Siltumtīklu hidrauliskās pārbaudes laikā mēs pilnīgi visus siltumtīklus atdzesējam, pārbaudām uz 16 bāru spiedienu un, ja nav plīsumu, tad pēc tam siltumtīklus pieslēdzam atpakaļ un siltumapgāde tiek nodrošināta. Bet, ja ir plīsumi un kaut kur parādās zaļš ūdens, tad ir jāzvana uz mūsu diennakts tālruni 80 000 090.
Varu izstāstīt, kāpēc, pārbūvējot siltumtīklus, mēs iedzīvotājus neatslēdzam uz mēnesi, diviem no karstā ūdens apgādes. Tas ir iespējams tikai tāpēc, ka mēs jau vairākus gadus nodrošinām ar pagaidu siltumtīklu izbūvi, kamēr pārbūvējam siltumtīklus. Iedzīvotāji to neredz, jo viņie nekas no tā nemainās.
Visu sarunu ar Ugi Osi skaties video!
