“Tas ir tikai laika jautājums, kad visas slimnīcas nonāks pie tādu lēmumu robežas, kas iedzīvotājiem nāks tikai par sliktu,” brīdina mediķi 79
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Slimnīcām šogad piešķirtais finansējums ir vismaz trīs reizes zemāks, nekā nepieciešams, lai veselības aprūpes sistēma varētu pilnvērtīgi strādāt. “Ja slimnīcām joprojām tiks segta tikai daļa no ārstniecības pakalpojumu izmaksām, tas ir tikai laika jautājums, kad visas slimnīcas nonāks pie tādu lēmumu robežas, kas iedzīvotājiem nāks tikai par sliktu,” brīdina Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Kārlis Smilga, arī secinot – ar sliktāku medicīnisko aprūpi samazināsies iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaits.
“Patlaban slimnīcas nesamaksātās naudas summas sedz no iekšējām rezervēm, cik nu kuram tās rezerves no kovida pandēmijas laika ietaupījumiem ir palikušas – vienam tas ir pusgads, mums, visticamāk, tas būs gads vai pusotrs.”
Cēsu klīnikai, kas ir trešā līmeņa neatliekamās medicīniskās palīdzības lokālā daudzprofilu slimnīca, zaudējumi sasnieguši 20 procentus. Ja valsts nesegs faktiskās medicīnas pakalpojumu izmaksas, tad, kā sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa, būs pilnībā jāslēdz plānveida medicīniskie pakalpojumi, kā arī tie medicīnas profili, kuri trešā līmeņa slimnīcām noteikti kā obligāti: terapija, ķirurģija, bērnu ārstēšana.
I. Liepa stāsta: “Izvēles medicīniskais profils traumatoloģija jau ir apturēts, bet to, vai turpmāk spēsim nodrošināt neiroloģiju, tuvākajā laikā spriedīs valde. Arī neatliekamā medicīniskā palīdzība prasa pietiekami nopietnas investīcijas. Tikko saņēmu 50 tūkstošu eiro lielu rēķinu tikai par elektrību un apkuri janvārī. Tik liela summa nekad nav bijusi. Ēdināšana ir divreiz dārgāka, nekā valsts mums samaksā.”
“Slimnīca par medikamentiem vienam pacientam tērē vairāk nekā 11 eiro dienā, bet valsts samaksā tikai 1,12 eiro. Valsts par gultas dienu samaksā 98 eiro, bet mēs esam aprēķinājuši, ka viena gultas diena izmaksā 196 eiro. Iepriekšējos gados tika piesaistīta nauda no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai kompensētu intensīvās terapijas gultu faktiskās izmaksas.
Taču šogad vienalga tās nesasniedz pat pusi no faktiskajām reanimācijas gultu izmaksām. Visi līdzekļi, ko saņemam, sniedzot ambulatoro palīdzību, arī ienākumi par maksas pakalpojumiem, telpu nomu, tiek novirzīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai un vēl ir risks, ka nepietiks.”
Par dramatisko finansiālo situāciju, kādā nonākušas Latvijas slimnīcas, intervijā šajā “Latvijas Avīzes” numurā stāsta arī Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Apmaksas sistēma neskaidra
Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) izveidotā darba grupa, kuru vada LSB valdes priekšsēdētāja vietniece Daina Mūrmane-Umbraško, bijusī ilggadējā Veselības ministrijas valsts sekretāre, vakar tikās ar ministrijas pārstāvjiem, arī veselības ministri Līgu Meņģelsoni, lai vienotos pārskatīt DRG (saīsinājums no “Diagnosis related groups” – ar diagnozēm saistītu grupu) apmaksas sistēmu.
To izmanto veselības aprūpes pakalpojumu uzskaitei, apmaksai un analīzei par iedzīvotājiem sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem. Sanāksmes laikā tika panākta vienošanās, ka slimnīcas precīzi aprēķinās, cik tām ir izmaksājusi viena pacienta gultas diena pēdējos deviņos mēnešos, ieskaitot janvāri, kā arī cik lielam ir jābūt medicīnas personālam attiecīgajos medicīnas profilos.
D. Mūrmane-Umbraško uzskata, ka DRG sistēma ir kļuvusi ļoti necaurspīdīga un līdz ar to slimnīcām neskaidra. “Pa šiem gadiem tur ir salikti visādi koeficienti, un neviens nesaprot, kādā veidā konkrētajai slimnīcai veidojas finansējums un kāpēc tas ir tieši tāds. Mēs prasām, lai slimnīcas, saņemot līgumu no Nacionālā veselības dienesta, saprastu, kā veidojas šīs naudas summas. Piemēram, joprojām nav skaidrs, kā tiek aprēķinātas slimnieka gultas dienas izmaksas.
Tās visus šos gadus tiek rēķinātas ačgārni – Nacionālais veselības dienests (NVD) piešķir slimnīcai finansējumu un tad atkarībā no tā, cik liela naudas summa tiek iedota, tiek rēķināts, cik slimnīca drīkst atļauties samaksāt par vienu gultas dienu. Piemēram, tur ir iekļauti medikamenti par dažiem eiro, bet visi taču zina, ka medikamentu cenas ir augušas un par dažiem eiro slimniekam nav iespējams nodrošināt zāles,” skaidro D. Mūrmane-Umbraško.
Viņa centīšoties panākt, lai LSB tiktu iedots mandāts runāt ar valdības vadītāju Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai viņus pārliecinātu par faktiskajām ārstniecības pakalpojumu izmaksām. Katru gadu slimnīcām netiekot samaksāti miljoni eiro (skat. tabulu) – pēc LSB aprēķiniem, no 2017. līdz 2021. gadam, rēķinot faktiskos ieņēmumus un izdevumus, slimnīcas kopā nav saņēmušas 208 miljonus eiro. No tā cieš pacienti, jo viņiem, ārstējoties stacionāros, netiek iedotas kādas zāles no tām, kas nepieciešamas, netiek izdarīts kāds izmeklējums, jo slimnīcai tas izmaksā pārāk dārgi.
Rūpējas nevis par pacientu, bet naudas maku
Ministru kabineta noteikumi par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksas kārtību ir veidoti kā tāds lupatu deķis – problēmas ir aizlāpītas viena aiz otras, un patlaban tas ir sasniedzis tādu stadiju, ka ir pilns ar pretrunām, teic Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga.
“Mums ir jāpāriet uz modernu, normālu darbu un kvalitātē balstītu apmaksas sistēmu. Vienkāršākais ir to visu noslaucīt un radīt jaunus noteikumus,” uzskata K. Smilga. “Tiesa, jauna sistēma nerada naudu, tas nebūs īstermiņa risinājums. Bet pašreizējā sistēma nerada pārliecību ne Finanšu ministrijai, ne arī iedzīvotājiem par to, kā tā nauda tiek tērēta. Arī tas nav risināts līdz galam. Mūsu slimnīcā tas ir skaidrs, bet Finanšu ministrijā un iedzīvotājam tas nav skaidrs. Samaksai par pakalpojumu ir jābūt caurspīdīgai un taisnīgai. Patlaban esam nonākuši pie tā, ka mēs nevis rūpējamies par pacientu, bet gan par savu naudas maku, lai nebankrotētu. Tas nav tas, kas ir jādara slimnīcai.”
Pašvaldības energo sadārdzinājumu nesegšot
Veselības ministre Līga Meņģelsone uzskata, ka arī pašvaldībām ir finansiāli jāpalīdz savām slimnīcām. Tiekoties ar LSB pārstāvjiem janvāra beigās, viņa uzsvēra, ka izprotot inflācijas un energoresursu cenu kāpuma dēļ radušos situāciju slimnīcās un cerot, ka, kopīgi sadarbojoties slimnīcu īpašniekiem un ministrijai, izdošoties rast labākos iespējamos risinājumus.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis gan neuzskata, ka pašvaldībām būtu jāsedz slimnīcu zaudējumi, kas radušies inflācijas vai energoresursu sadārdzinājuma dēļ, jo tad tikšot kropļota konkurence: “Slimnīcas ir kapitālsabiedrības, kas darbojas tāpat kā jebkura cita kapitālsabiedrība, un tas nebūs pieņemami un saprotami, ka vienam uzņēmumam mēs palīdzēsim, bet citam ne. Piemēram, ūdenssaimniecības uzņēmumam pašvaldība arī varētu piemaksāt, un būtu lētāks ūdens. Ja slimnīcā ārstējas maznodrošinātie pacienti, tad pašvaldība par viņiem samaksā. Pašvaldības arī palīdz nodrošināt slimnīcas ar jaunajiem ārstiem, sameklējot piemērotus dzīvokļus, maksā stipendijas…”
