Kas garšo zarnu baktērijām. Kā gādāt par zarnu mikrofloru 1
Pēdējā laikā zarnu mikrofloras pētījumi kļuvuši teju vai par modes lietu. Par to joprojām ir daudz nezināma, tomēr tiek uzsvērta tās lielā nozīme labas veselības saglabāšanā.
Tā kā zarnās mīt vismaz desmit vai pat simt reizes vairāk mikroorganismu nekā visa organisma šūnas kopumā, šo “saimniecību” uzskata par ne mazāk būtisku kā, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmu.
“Zarnu mikroflora ietekmē ne tikai gremošanas orgānu darbību, bet arī imunitāti, ķermeņa uzbūvi, vispārējo veselības stāvokli, uztura izvēli un pat garastāvokli,” uzsver diētas ārste, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētniece Daiga Šantare. Tā katram cilvēkam ir unikāla, gluži tāpat kā pirkstu nospiedumi. Pēc zarnu mikrofloras var noteikt, kur viņš dzīvojis agrāk, kur mīt tagad un ko ir ēdis. Diemžēl labi sabalansēto sistēmu var izjaukt dažu stundu laikā, piemēram, strauji mainot uzturu vai iedzerot antibiotiku tableti, un tad radīsies veselības traucējumi. Atjaunot mikrofloras saskaņu dažkārt ir ļoti grūti un tas iespējams vien vairāku mēnešu vai pat gadu laikā.
Daigas Šantares ieteikumi, kā gādāt par zarnu mikrofloru
1. Ēdienam jābūt vispusīgam, jo zarnās mītošajām baktērijām nepieciešama dažādība. Nevar apgalvot, ka ēst zaļumus ir labi, bet, piemēram, olas vai gaļu – slikti. Uzturvielām jābūt līdzsvarā.
2. Lai zarnās nodrošinātu atbilstošu vidi, ik dienu vajadzētu izdzert ap diviem litriem šķidruma. Šajā daudzumā ieskaitāms ne tikai ūdens, bet arī zupa, tēja un citi šķidrumi. Nav vēlami vienīgi cukuru bagātīgi saturoši dzērieni, jo tie izraisa rūgšanas procesus, kas nenāk par labu zarnu mikroflorai.
3. Zarnu baktērijas ir jābaro. Tās “ēd” visu, kas nešķeļas un neuzsūcas gremošanas traktā, proti, šķiedrvielas jeb balastvielas, kuras satur dārzeņi, augļi un pilngraudu produkti. Organisms tās nespēj pārstrādāt, taču baktērijām ir šim nolūkam nepieciešamie fermenti.
4. Lai nodrošinātu labvēlīgo sīkbūtņu pārsvaru pār nevēlamajām, uzturā regulāri jāiekļauj produkti, kas satur dabiskas izcelsmes baktērijas jeb probiotikas. Tās iespējams uzņemt ne tikai ar skābpiena produktiem, bet arī skābētiem dārzeņiem, piemēram, kāpostiem. Citviet pasaulē var iegādāties ar probiotikām bagātinātu šokolādi, brokastu pārslas, pienu, maizi un sulas, taču ne vienmēr šajos produktos ir tik daudz labo baktēriju, lai ietekmētu zarnu mikrofloru.
Likumdošanā ir noteikts, ka vienam gramam raudzēta piena produkta jāsatur ne mazāk kā 107 dzīvotspējīgo pienskābes baktēriju. Tam jābūt norādītam uz iepakojuma. Taču Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultātes studente Evija Kvante, izpētot Rīgas lielveikalos tirgotus 300 skābpiena produktus, atklāja, ka tikai 99 no tiem ir uzraksti par pievienotajām probiotikām. Taču, kaut arī tas ir norādīts, nav garantijas, ka baktērijas būs pietiekami kuplā skaitā, piemēram, ja produktam ir ļoti ilgs realizācijas laiks, daļa jau būs gājusi bojā. Cik ātri tas notiks, atkarīgs no iepakojuma veida un produkta glabāšanas temperatūras.
Probiotikām jāatbilst arī citām prasībām – jābūt tik dzīvotspējīgām, lai neaizietu bojā jau ceļā līdz mutei, izturīgām pret kuņģa skābi un zinātniski pētītām. Rūpējoties par veselību, ieteicams izvēlēties jogurtu ar īsāku realizācijas laiku un pēc iespējas lielāku baktēriju saturu, jo tad var cerēt, ka lielāks daudzums nokļūs līdz zarnām.
Labvēlīgo mikroorganismu iedarbību neitralizē arī cukurs un citas produktam pievienotās vielas, tādēļ daudzi, ņemot to vērā, jogurtu mēdz gatavot paši. Daiga Šantare gan to neiesaka, jo baktērijas, kurām pierādīta medicīniskā vērtība, ir ļoti cimperlīgas – mājās nav iespējams nodrošināt to radīšanai atbilstošus apstākļus.
Tie, kuri vairāk uzticas aptieku produkcijai, labās baktērijas var iegādāties koncentrētā pulverīšu vai kapsulu formā, taču zinātnieki par to lietošanas nepieciešamību, it īpaši bērniem, joprojām strīdas.
5. Lai zarnās notiktu mazāk mikroflorai nelabvēlīgo pūšanas procesu, nav vēlams pārspīlēt ar olbaltumvielām bagātu produktu lietošanu. Latvijas uztura speciālisti iesaka uzņemt ne vairāk kā 300 – 600 gramus liesas gaļas nedēļā, kas nozīmē, ka dienas laikā drīkst apēst ne vairāk kā vidēji 70 – 80 gramus gaļas, proti, vienu nelielu kotletīti.
