Jaunajā kultūrizglītības skolotāju algošanas modelī no 1. janvāra pilnai slodzei pedagogam nedēļā būs jāstrādā 30 stundas.
Jaunajā kultūrizglītības skolotāju algošanas modelī no 1. janvāra pilnai slodzei pedagogam nedēļā būs jāstrādā 30 stundas.
Foto – Timurs Subhankulovs

Uzskaitīs dalību konkursos 1

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Kultūras un radošo industriju izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne uzsver: konkrēta summa, cik daudz naudas valsts piešķirs mērķdotācijā kultūrizglītības pedagogiem, būs zināma tikai gada beigās, kad tiks apstiprināts nākamā gada valsts budžets. Cik katrai skolai naudas vajadzētu piešķirt, lems komisija, kurā aicināti skolu direktoru, plānošanas reģionu, mūzikas un mākslas skolu asociāciju pārstāvji, gan arī LNKC speciālisti.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Kā iepriekš, tā arī turpmāk par katrai skolai piešķiramo finansējumu tiks slēgts trīspusējs līgums starp skolu, pašvaldību, kas ir skolas dibinātājs, un LNKC. Cik daudz naudas katra skola saņems, atkarīgs gan no kopējā pieejamā finansējuma, gan skolu īstenotajām izglītības programmām un audzēkņu skaita. Līgumā tiks minēts, cik audzēkņu apmācību katrā programmā valsts pasūta un cik naudas par to piešķirs pedagogu atalgojumam. Šā brīža aprēķini liecina, ka jaunajā sistēmā skolas saņems aptuveni tikpat daudz naudas kā līdz šim.

Tomēr, ja reiz sistēma jauna, tad bez jauninājumiem neiztikt. Pirmkārt, turpmāk skolām piešķirtā finansējuma apjoms būs atkarīgs arī no tā, vai tās izpilda noteiktus kvalitātes kritērijus. Līdz šim valsts, finansējot skolu, raudzījās tikai, vai tā ir akreditēta un vai tās īstenotās izglītības programmas ir licencētas, bet turpmāk ņems vērā, vai skolas audzēkņi piedalās un uzstājas dažādos pasākumos, tādējādi uzlabojot kultūrvidi, un vai skolas sūta savus audzēkņus uz valsts līmeņa konkursu otro kārtu. J. Klišāne skaidro, ka šajos konkursos pirmajā kārtā piedalās pilnīgi visi audzēkņi, kas apgūst attiecīgo specialitāti. Uz otro kārtu jau katrai skolai būtu jāatsūta savi labākie audzēkņi, taču, kā pamanījuši LNKC speciālisti, ne visas skolas to dara. Nu LNKC grasās rūpīgi uzskaitīt audzēkņu dalību konkursos, lai saprastu, kuras skolas no konkursiem izvairās regulāri. Kādi šai izvairībai ir iemesli, tas vēl jānoskaidro. J. Klišāne uzskata, ka kvalitātes kritērijos jāņem vērā tieši skolas audzēkņu dalība valsts konkursu otrajā kārtā, jo trešajā kārtā jau piedalās tikai izcilnieki – tas ir fināls. Tātad svarīgai vajadzētu būt dalībai, nevis uzvarai! LNKC speciālisti cer, ka jaunajai finansēšanas sistēmai vajadzētu uzlabot kultūrizglītības kvalitātes līmeni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Naudas summa, ko sadalīs, ņemot vērā kvalitātes kritērijus, gan, visticamāk, nebūs liela, jo prioritāte būs apmaksāt skolās īstenotās izglītības programmas. Par kvalitāti maksās ar to, kas paliks pāri.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.