Izskatās ļaunāk, nekā būs? Kas gaida mūzikas un mākslas skolu pedagogus un audzēkņus 1
Pieaugs arī slodze
2017. gada 1. janvāris – tas ir datums, pēc kura arī pedagogi, kas strādā skolās, kurās var apgūt mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas, saņems par likmi vismaz 680 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Tā kā šobrīd minimālā darba samaksa pedagogiem ir 420 eiro bruto, pieaugums šķiet liels, tomēr tieši tāpat kā vispārizglītojošo skolu skolotāji, arī kultūrizglītības iestādēs strādājošie atzīst: reālais algas pieaugums būs minimāls.
Turklāt ne jau visiem pedagogiem kultūrizglītības iestādēs izdodas savākt pilnu slodzi. Jo mazāk audzēkņu apgūst konkrētā mūzikas instrumenta spēli, jo vairāk skolu pedagogam jāapskraida, lai nopelnītu algu.
Jaunajā skolotāju algošanas modelī mainās veids, kādā aprēķinās pedagogu slodzes. Iepriekš pilnai slodzei pedagogam nedēļā bija jāvada 21 kontaktstunda, toties no 1. janvāra skolotāja darba laiks pilnai slodzei būs 30 stundas. Tajās ietilps 28 kontaktstundas, kurās skolotājs vada mācības vai nodarbības, un divas stundas, kas paredzētas stundu sagatavošanai un audzēkņu darbu labošanai. Ja pedagogam skolā būs mazāk kontaktstundu nekā minētās 28, tad arī par citu pienākumu veikšanu viņam tiks apmaksāts mazāks stundu skaits. Savukārt, ja skolotājs strādās vairāk nekā 28 kontaktstundas, apmaksās arī vairāk gatavošanās stundas. Mākslas, mūzikas un deju skolās būs arī piemaksu fonds. Tajā nonāks desmit procenti no attiecīgajai skolai paredzētā finansējuma pedagogu algām. Šo piemaksu fondu izmantos, lai apmaksātu vairāk stundas par darbu labošanu, piemēram, solfedžo skolotājiem, jo viņiem jālabo vairāk burtnīcu nekā instrumentu spēles skolotājiem. Tāpat šo fondu varēs izmantot, lai piešķirtu piemaksas tiem skolotājiem, kuri vada arī metodisko darbu.
Katrā skolā atsevišķi lems, no kā sastāvēs katra konkrētā skolotāja darba slodze un kurš un cik lielas piemaksas pelnījis.
To, kā atalgos pašus skolotājus, noteiks valdības pieņemtie pedagogu darba samaksas noteikumi, savukārt to, kā tiks sadalīta mērķdotācija pedagogu algām starp attiecīgajām skolām, paredzēs valdības nesen grozītie noteikumi par tiesisko regulējumu un kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas programmas. Šogad šo skolu pedagogu algām valsts budžetā bija paredzēti 13 miljoni eiro. Nākamajā gadā plānots piešķirt par teju pieciem miljoniem vairāk. Šo mērķdotāciju pedagogu algām līdzīgi kā līdz šim sadalīs starp skolām, ņemot vērā gan to, cik tajās ir audzēkņu, gan to, kādas izglītības programmas tās īsteno. Tā kā mūzikas skolās instrumentu spēles stundās pedagogi strādā ar katru audzēkni atsevišķi, mūzikas izglītības programmas ir dārgākas nekā mākslas un dejas izglītības programmas. Tāpēc gan iepriekšējā skolu finansēšanas sistēmā, gan jaunajā modelī katram mūzikas skolas audzēknim no valsts budžeta seko vairāk naudas nekā mākslas un deju skolu audzēkņiem. Tajā pašā laikā pedagoga darba slodzi visās kultūrizglītības skolās aprēķinās pēc vienas formulas un par stundu darba visi saņems vienādu samaksu.
