Kas Eiropā ievazāja sifilisu: iespējams, beidzot izdevies atrisināt gadsimtiem ilgu zinātnieku strīdu par slimības izcelsmi 0
Pēc Francijas karaļa militārās kampaņas 1494. gadā Eiropā izplatījās postoša un noslēpumaina slimība, ar ko inficējās karavīri, kas atgriezās no Itālijas. Šis bija pirmais dokumentētais sifilisa uzliesmojums, kas izraisīja gadsimtiem ilgas diskusijas zinātnieku vidū par slimības izcelsmi, vēsta “The Guardian”.
Daļa zinātnieku apgalvoja, ka slimība cēlusies Amerikā un nonākusi Eiropā ar Kolumbu 1493. gadā, savukārt citi uzskatīja, ka tā Eiropā eksistējusi jau krietni agrāk. Taču nesenie atklājumi, iespējams, izbeigs šīs diskusijas.
Pētnieki, analizējot seno DNS no skeletu atliekām visā Amerikā, atklājuši pierādījumus, kas liecina, ka slimība radusies pirms Kolumba ceļojumiem.
Slimības skartajos kaulos atrasti baktēriju genomi no tās pašas dzimtas, kam pieder sifiliss, kas liecina par infekcijas avotu Amerikā.
Dr. Kirstena Bosa, molekulārā paleopatoloģe no Maksa Planka institūta, skaidro: “Mēs rekonstruējām piecus genomus no šiem kauliem, pierādot, ka tie ir mūsdienās izplatīto celmu radniecīgās līnijas. Šķiet, ka tie ir radušies Amerikā.”
Sifiliss pieder pie nelielas radniecīgu slimību grupas, kurā ietilpst arī frambēzija un bedžels. Tās visas izraisa baktērijas Treponema pallidum celmi. Kamēr sifiliss skar iedzīvotājus visā pasaulē, šie veidi sastopami galvenokārt tropiskajos reģionos..
Skeleta atliekas, ko pētīja Bosas komanda, tostarp kaulus no Argentīnas, Čīles, Meksikas un zobu no Peru, sniedza svarīgu informāciju. Radioaktīvā oglekļa analīze ļāva pētniekiem izsekot baktēriju izcelsmei līdz kopējam priekštecim, kas datējams ar periodu pirms 9000 gadiem – laiku, kad Amerikas iedzīvotāji bija ģeogrāfiski izolēti no pārējās pasaules.
Pētījums apstiprina teoriju, ka sifiliss un tam radniecīgās slimības cēlušās Amerikā un izplatījušās visā pasaulē Eiropas kolonizācijas un cilvēku tirdzniecības rezultātā.
Tomēr iegūtie dati neatrisina visus jautājumus.
“Mēs analizējam ierobežotus datus visaptveroši un objektīvi, taču stāsts turpinās attīstīties,” norāda zinātniece.
Šis pētījums padziļina mūsu izpratni par sifilisa izcelsmi un parāda, kā tādi vēsturiski notikumi kā kolonizācija ietekmēja slimību globālo izplatību. Atklājuma sekas sniedzas tālāk par vēsturiskajām debatēm, atklājot bioloģijas, migrācijas un cilvēces vēstures sarežģīto mijiedarbību.
