1
Pieminējāt ājurvēdas medicīnu. Tagad Latvijā diezgan daudzi cilvēki par to interesējas.
Visās nopietnās saslimšanās cilvēki tomēr griežas pie alopātiskās medicīnas. Ājurvēda ir Indijas tautas medicīna, tā labi der profilaktiskai veselības kopšanai. Mums, latviešiem, ir pašiem sava tautas medicīna, kas nebūt nav sliktāka. Bet sakarā ar visām vēsturiskajām peripetijām, kam Latvija gājusi cauri, tautas medicīna nav noformulēta kādos rakstu darbos vai zinātniskos traktātos. Kurpretī Indijā ājurvēdas tradīcija gan mutiskā formā, gan rakstiskā formā ir ar tūkstošgadīgu vēsturi. Ja senos laikos Latvijā zāļu sievas netiktu nīcinātas, varbūt arī mūsu tautas medicīna būtu tikpat labi pasaulē pazīstama.
Indiešu ārsti man ir stāstījuši, ka viens no ājurvēdas pamatprincipiem ir: vislabāk cilvēku ārstēt ar tiem augiem, kas nāk no viņa dzīvesvietas reģiona. Novērtēsim mūsu kumelītes, kliņģerītes, vārpatas, vībotnes, pelašķus!
Vai jums ir padomā pārtulkot latviski kaut ko no Indijas literatūras?
Nē, bet gribētu, lai ar to nodarbotos mani bijušie studenti. Pašlaik LU doktorante Elīna Goškina raksta disertāciju par mūsdienu Indijas visvairāk tulkoto rakstnieku citās valodās Četanu Bhagatu. Domāju, ka latviešu lasītājiem būtu interesanti palasīt viņa romānus.
Dzirdot par visvairāk tulkoto, man nāk prātā Salmans Rušdi.
Rušdi gan ir dzimis teritorijā, kas kādreiz bija Indija, bet sevi neuzskata par indiešu rakstnieku.
Četans Bhagats ir fenomenāls cilvēks. Viņš ieguvis komercizglītību, un, strādādams bankā, sapelnījis tik daudz naudas, ka tagad var atļauties būt rakstnieks. Un – ļoti labi pelnīt ar rakstniecību. Bhagats raksta angļu valodā un izsaka daudzas ķecerīgas domas, kas indiešu augstākajai kārtai ļoti nepatīk. Bhagats stāsta par kastu atšķirībām, par reliģiskiem aizspriedumiem un visu pasniedz vieglā, interesantā stilā. Viņš vēsta par jauniem cilvēkiem, kuri mācās universitātēs un kuru attiecības sakropļo vai cenšas sakropļot vecākās paaudzes, kas joprojām dzīvo atbilstīgi reliģiskajiem aizspriedumiem un tradīcijām. Tā būtu literatūra, kas uzrunātu arī mūsu jauno paaudzi.
Indiešu dzīves gudrības ir apkopotas jaukā krājumā “Hitopadeša”…
…jā, šī grāmata piecdesmitajos gados tika tulkota no krievu valodas. Jauki, ja grāmatu izdotu atkal, jo atkārtotais izdevums jau izpirkts.