Kas der no indiešu gudrībām 1
Pirms gada Indijas pilsētā Haridvārā privātajā Dev Sanskriti universitātē tika atklāts Baltijas valstu valodu un kultūru studiju centrs. Tā iedvesmotāja filoloģijas habilitētā doktore Sigma Ankrava vasaru pavadījusi Latvijā, drīz dosies atpakaļ uz Indiju. Viņa šo valsti vairākos gados ir iepazinusi jo pamatīgi, redzējusi daudz vairāk nekā Latvijas tūristi, kas tur ierodas uz dažām nedēļām.
Sigma Ankrava atceras, kā 2013. gadā viņa kopā ar domubiedriem devās divu nedēļu ekspedīcijā “Pa Dzintara ceļu Indijā”. Tā gada rudenī Latvijas Universitātē tika izveidots Indijas studiju un kultūras centrs, kur Latvijas studenti mācās hindi valodu, bengāļu valodu, sanskritu, persiešu valodu, jogu un odisi stila dejas. Šogad centrs tiek apvienots ar komplimentārās medicīnas centru, un tur mācīs arī ājurvēdas medicīnu. Bet pērn Dev Sanskriti universitātē Baltijas studiju centrs tika atvērts ar domu, ka tur mācīs latviešu, lietuviešu un igauņu valodu. Izvaicāju profesori gan par šā centra iecerēm, gan abu valstu kultūras sakaru attīstību.
Kā pagājis Dev Sanskriti Baltijas studiju centra pirmais gads?
Sigma Ankrava: Pagājušo gadu tajā strādāja mūsu universitātes maģistrantūras studente Vija Požarnova, kura mācās hindi valodu un gatavo pirmo latviešu-hindi sarunvārdnīcu. Kaimiņiem lietuviešiem jau ir lietuviešu-hindi vārdnīca, mums vēl nav. Vija mācījās arī sanskritu. Šoruden uz Indiju brauks arī cita studente, kura mācīsies sanskritu un arī strādās kā pasniedzēja, turienes 10 studentiem mācot latviešu valodu. Iecerēts, ka viņi pēc tam varētu braukt uz Latviju papildināt valodas zināšanas. Taču tas vēl, kā saka, “zvaigznēs rakstīts”, jo braukt uz Latviju ir ļoti dārgi, turklāt viņiem te grūti pielāgoties klimatam un mūsu dzīvesveidam. Protams, tas vairāk attiecas uz indiešiem, kas nāk no tradicionālajām ģimenēm, nevis kosmopolītiskajām, kuras jau iepazinušas pasauli ārpus Indijas.
Vai studentiem latviešu valodas apguve ir par brīvu?
Jā. Kaut arī tā ir privāta universitāte, studijas ir par brīvu. Indijā pastāv liela organizācija – Vispasaules Gajatri apvienība (All World Gayatri Pariwar), kuru savulaik dibinājis Dev sanskriti universitātes idejas pamatlicējs pandits Šri Rams Šarma Ačarja. Šai apvienībai piederīgie daudzie cilvēki kā biedru naudu maksā divas rūpijas (tie būtu apmēram pieci eirocenti) mēnesī. Tā tiek savākti līdzekļi, lai visas šīs organizācijas paspārnē esošās universitātes varētu normāli funkcionēt. Par divām rūpijām Deli nevar nopirkt neko, bet Indijas laukos var iegādāties gabaliņu maizes.
Kā Baltijas studiju centrs attīstīsies tālāk?
Domāju, ka turpmāk aktīvāk sāks iesaistīties lietuvieši un igauņi, bet tas ir atkarīgs no Dev Sanskriti universitātes vadības vēlmēm. Ir izveidots arī jauns žurnāls – “The International Journal of Indo-Baltic studies”. Tajā angļu valodā varēs publicēties mūsu zinātnieki, doktoranti.
Igauņi Indijas nacionālajos svētkos kā dāvanu rīkotājiem pasniedz savu nacionālo eposu “Kalevipoegs”, iztulkotu hindi valodā. Es ļoti vēlētos, lai arī mūsu “Lāčplēsis” būtu iztulkots hindi vai kādā citā Indijas valodā. Lai tas notiktu, ir vajadzīgi cilvēki, kas to var izdarīt. Ir saņemti vairāki aicinājumi no Indijas literārajiem žurnāliem publicēt latviešu literatūras tulkojumus, bet ne no starpniekvalodām. Pagaidām tādu tulkotāju mums nav. Tāpēc ir svarīgi ieinteresēt pašus indiešus par Latviju un latviešu valodu. Vismaz piecas man labi pazīstamas Indijas universitātes būtu gatavas sūtīt studentus uz Latviju. Bet potenciālos studentus pagaidām visai bieži vilina Latvija kā Eiropas Savienības valsts un iespējamais tranzītkoridors uz citām Eiropas valstīm.
