Kas darāms šonedēļ dārzā? 0
11. martā. Agri no rīta (ne vēlāk kā līdz plkst. 9.00) var sēt lauvmutītes, gazānijas, celozijas un citas ilgāk augošas vasaras puķes dēstiem. Ar pārējām vēl nav jāsteidzas, jo lielāko daļu puķu dēstu paliekamā vietā var stādīt tikai ap 14. vai 15. maiju, bet līdz tam vēl vairāk nekā divi mēneši.
Pārējā dienas daļa nav piemērota nedz sēšanai, nedz piķēšanai. Der pārskatīt sēklu krājumus un sagatavot sarakstu, ko vēl nepieciešams iegādāties. Pie bilžainu paciņu pārpilniem plauktiem apjūk katrs dārzkopis, tāpēc vajadzīgs skaidrs prāts un stingrs plāns, lai nenopirktu ko lieku. Laiks pārbaudīt, kā glabājas puķu sīpoli un gumi, jāatlasa bojātie. Tāpat ar vēsu prātu jāizvērtē dobju izmēru un stādmateriāla proporcijas, lai pieņemtu lēmumu par jaunu sīpolu iegādi vai maiņu. Ja laika apstākļi atļauj, var ievākt tējām un uzlējumiem bērzu, apšu un priežu pumpurus.
12. martā. Līdz pusdienlaikam neko nesēj un nestāda. Pēcpusdienā var sēt garšaugus un dažādus salātus, piemēram, kressalātus, lapu sinepes vai lietuviešu agrofirmas “Seklos” piedāvāto pavasara barbareju, sauktu arī par ziemas kresi (patiesībā tā pati zvērene vien ir!)… Šos augus var sasēt trauciņos uz palodzes un jau ap Lieldienām nogaršot. Iesējot šajās dienās auzas, līdz Lieldienām paspēs izaugt zaļi dīgsti, kur iesēdināt krāsotās olas. Ja mājās aug laurkoks, ir pēdējais laiks to apgriezt.
13., 14. martā. Lapu dienās dēstiem sēj salātus, puravus, garšaugus, dekoratīvos augus ar krāšņām lapām. Stāda sīpolus loku ieguvei. Sagatavo un liek diedzēties kressalātus, sinepes, kviešus, saulespuķes, lucernu, zirņus un citas sēklas, kuru dīgstus paredzēts izmantot pavasara ēdienkartes dažādošanai. Ja nepieciešams, laista telpaugus, nomazgā tiem lapas.
15., 16. martā. Sēj tomātus, ja var nodrošināt to attīstībai piemērotus apstākļus – siltumu, mitrumu un pietiekami daudz gaismas. Sēj arī papriku, fizāļus, baklažānus vai vēl kādus citus augļu dārzeņus, ko vēlas audzēt. Var sagriezt vīnogu un citu ogulāju spraudeņus, tie būs spraužami ap Māras dienu.
17. martā. Šī sakņu diena ir arī Ģertrūdes diena. Pēc tautas ticējumiem, visu, kas šajā dienā sēts vai stādīts, apdraud kaitēkļi. Turklāt Ģertrūde šādi visa gada garumā iezīmējot to nedēļas dienu, kad tā iekritusi. Sanāk, ka šogad svētdienās sētais pakļauts kaitēkļu apdraudējumam.
18. martā. Neapkurināmā vai daļēji apkurināmā siltumnīcā der iesēt redīsus. Pēc Marijas Tūnas ieteikuma, augsni ap jaunajiem redīsiņiem vēlams laistīt nevis ar tīru ūdeni, bet gan ar ļoti vāju kumelīšu tēju – tas uzlabojot redīsu ražu. Ja paredzēts stādīt agros kartupeļus, tos atlasa un liek gaismā diedzēšanai. Sēj sakņu selerijas un sīpolus dēstiem. Ja dārzā ir topinambūri vai melnsaknes un zeme pietiekami atlaidusies, izrok pārziemojušos gumus un saknes, kas agri pavasarī šķiet īpaši garšīgi.
