Kas darāms dārzā no 9. līdz 16. martam 0
Autores: Ilze Žola, Ārija Rudlapa
9. marts. Sakņu diena. Siltumnīcā var sēt redīsus. Saulainās vietās aizvējā, kur zeme apžuvusi, var mēģināt sēt pastinakus, agro šķirņu burkānus un sakņu pētersīļus agrai ražai. Diedzē kartupeļus, kurus, nebaidoties no pavasara salnām, varēs iestādīt no 30. aprīļa līdz 3. maijam. Dēstiem sēj sakņu selerijas un sīpolus. Ja laika apstākļi ir labi un augsne pietiekami apžuvusi, zālienos izlīdzina kurmju rakumus, iebraukātās un iestaigātās risas. Apstrādā augsni plēves siltumnīcās. Sūnas pārņemtos zālienus kaļķo un mēslo ar kāliju saturošiem mēslošanas līdzekļiem.
10.–11. marts. Ziedu dienas. Kastītēs vai podiņos dēstiem sēj lauvmutītes, lobēlijas, petūnijas, gazānijas un citas sīksēklu vasaras puķes. Piķē un pārstāda jau agrāk iesētās leduspuķes, begonijas un citas. Ja puķu dobēs tulpēm parādījušies asni, augsni ap tām var nedaudz uzirdināt un uzbērt auglīgu kompostu. Pārskata vasaras sīpolpuķu un dāliju gumu krājumus, izņem bojātos. Frēziju sīpolus novieto siltumā, lai tiem ieriestos ziedpumpuri. Kannu sakneņus un begoniju gumus ierušina kūdrā, laista un novieto siltā, gaišā vietā.
12.–13. marts. Lapu dienas. Sēj agros kāpostus, rēķinot, ka līdz izstādīšanai laukā varētu paiet 45–55 dienas. Var sēt arī ziedkāpostus agrai ražai, taču jāatceras, ka ziedkāpostu dēsti ir jutīgi gan pret augstu, gan zemu temperatūru un to augšanai vēlama +8…+15 °C temperatūra. Dēstiem sēj puravus, lapu un kātu selerijas. Neapkurināmās siltumnīcās sēj salātus, dilles, rukolu, mizunu, kressalātus un lapu sinepes, bet aukstās naktīs tos, iespējams, vajadzēs piesegt. Pēdējais laiks sēt dēstiem lavandas, rozmarīnu, melisu, piparmētras un citus ilggadīgos garšaugus un ārstniecības augus. Audzēšanai uz palodzes un balkona sēj baziliku. Ja laika apstākļi ļauj, ar piemērotu sēklu maisījumu piesēj bojātās vietas zālienos. Laista, mēslo, mitrina un mazgā telpaugus. Ja nepieciešams, tos pārstāda un pavairo ar spraudeņiem. Ja vēlaties mieloties ar diedzētām sēklām, var likt diedzēties kressalātu, kviešu, lucernas, saulespuķu un citu augu sēklas, uz palodzes podiņos var stādīt sīpolus lociņiem.
14. marts. Augļu diena. Ja augļu kokiem jau ir izgriezti liekie zari, vajag paretināt arī aktinīdiju un krūmcidoniju dzinumus, lai atlikušajiem tiktu vairāk saules gaismas. Iespējams, pēc šīs nepastāvīgās ziemas jau būs sākusies sulu cirkulācija, un tad no augļu koku veidošanas labāk atturēties. Te atliek rīkoties pēc veselā saprāta. Vēlreiz rūpīgi jāpārskata upeņu stādījumi un zari ar uzbriedušiem, apaļiem pumpuriem, kuros mīt upenāju ērce, nekavējoties jāsadedzina. Arī citiem ogu krūmiem izgriež novecojušos un nokaltušos dzinumus. Diena piemērota augļu koku potzaru griešanai.
15. marts. Dārza darbiem nelabvēlīga diena. Kaut gan ir svētdiena, var sakopt dārzu, visas nevajadzīgās augu atliekas novietojot tuvu esošajai komposta kaudzei, lai vēlāk varētu veidot jaunu kaudzi. Cērt krūmus un nevietā augošus kokus.
16. marts. Smilšainā augsnē, ja tā jau ir nedaudz apžuvusi un rudenī sagatavota, varētu sēt agros burkānus.
Šajā nedēļā var pievērsties kaitēkļu nīdēšanai. Zem ķiršu kokiem sekli rušina augsnes virskārtu, lai pamodinātu ķiršu mušu. Dienas siltajā laikā tā izlidos, bet aukstajās naktīs ies bojā! Ērkšķogu krūmus miltrasas profilaksei apputina ar pelniem, tie nekaitēs arī citiem ogulājiem. Izvāc no dārza un sadedzina nobirušos, mumificētos augļus.
