Kas darāms šajā un nākamajā nedēļā? 0
2. aprīlis. Lapu dienā var sēt salātus, spinātus, dažādus garšaugus, Japānas un Ķīnas kāpostus, arī galviņkāpostus (īpaši agrīnas šķirnes, kā arī tādas, kas aug un attīstās ļoti lēni). Stāda sīpolus lokiem.
Nolīdzina kurmju rakumus zālienos, labo bojātās vietas, izmantojot piemērotu sēklu maisījumu. Aprušina skābeņu un rabarberu dobes, steidzināšanai pārsedz ar agrotīklu. Laista, mēslo telpaugus, ja nepieciešams, pārstāda tos.
3. aprīlis. Sēj tomātus (arī fizāļus) dēstiem, ko paredzēts stādīt atklātā laukā. Piķē un pārstāda iepriekš sētos tomātu un papriku dēstus. Gatavo uzglabāšanai bērzu sulas. Vāc ārstniecības augus.
4. aprīlis. Īstā diena augļu koku un ogulāju mēslošanai. Šis ir labs laiks ogu krūmu un melno plūškoku lieko zaru griešanai (augļu kokiem zaru zāģēšanu gan vajadzētu pabeigt). Apkopjot upeņu un jāņogu krūmus, jāiznīcina zari (dažkārt pat viss krūms) ar īpatnēji uzbriedušiem, upenāju ērces bojātiem pumpuriem.
5., 6. aprīlis. Ja dārzā augsne apžuvusi, sēj burkānus, pētersīļus, redīsus. Šajās dienās der izrakt pārziemojušos topinambūra bumbuļus: daļu no tiem pārstāda piemērotā vietā, atlikušos izmanto ēdienkartes dažādošanai.
7. aprīlis. Klusajā sestdienā, pašā Lieldienu priekšvakarā, sakopj māju, pagalmu un dārzu.
8. aprīlis. Mēslo un, ja vajag, arī pārstāda istabas puķes. Dārza sīpolpuķes, kurām virs zemes jau parādījušies asni, kā arī vasaras pirmajā pusē ziedošās ziemcietes labāk mēslot pēcpusdienā.
Ja vēl nav izdarīts, atbrīvo ziemciešu dobes no pieseguma. Šķiro un attīra no zvīņlapām gladiolu un montbrēciju sīpolus, liek diedzēties kannu gumus. Sēj vasaras puķes dēstiem, piķē iepriekš sētās.
9. aprīlis. Priekšpusdienā jau tieši dārzā var sēt kliņģerītes, kosmejas, rudzupuķes, matiolas, magones un citas izturīgākas vasaras puķes. Pieticīgās kreses, kuru sēklas pa ziemu glabājušās aukstumā, var sēt podiņos, ko pagaidām izliek vai nu uz palodzes, verandā vai plēves siltumnīcā, bet vēlāk atrod piemērotākā vietā. Pirms sākt audzēt kādas līdz šim neiepazītas puķes, vēlams noskaidrot, kādi audzēšanas apstākļi tām ir vajadzīgi.
Pēcpusdienā sēj lapu dārzeņus.
10., 11. aprīlis. Sēj dēstiem kāpostus, salātus, spinātus, garšaugus, skābenes, arī rukolu, sierāboliņu (to gan labāk neapkurināmā siltumnīcā). Pēc tautas ticējumiem, gada 100. dienā (10. aprīlī) sēj zirņus. Izturīgāki ir pelēkie zirņi, bet ar dārza zirņu sēšanu jāuzmanās, jo aukstā zemē sēklas var sapūt.
Labo un mēslo zālienus, piesēj vietās, kur zelmenis stipri bojāts. Aprūpē skābenes, rabarberus un ziemas sīpolus – stādījumus uzrušina un mēslo, agrākai ražai var pārsegt ar agrotīklu. Apkopj lakšus jeb lāču ķiplokus (ja šie daudzgadīgie augi stādīti kādā nomaļā dārza vietā, tie var būt aizauguši ar nezālēm). Lakši ir lieliski pavasarī salātos, tiem var pievienot arī gārsu un tauksakņu jaunās lapiņas, arī virzu.
Laista, mēslo un pārstāda telpaugus, pavairo tos ar spraudeņiem.
12., 13. aprīlis. Augļu dienās apkopj zemenes – novāc sakaltušās lapas, augus aprušina un spēcina ar nātru vircu (ja tā pa ziemu saglabāta).
Piķē un pārstāda tomātu un paprikas dēstus. Sēj cūku pupas, gurķus dēstiem. Potē augļu kokus, izgriež vecos, nokaltušos zarus ogu krūmiem.
14., 15. aprīlis. Apstrādā augsni. Līdzina un nostiprina nogāzes, veido un klāj celiņus, ierok stabus sētām un aplokiem. Sēj agros burkānus, redīsus, pastinakus, melnsaknes, sīpolus. Stāda agros kartupeļus. Stāda vasaras ķiplokus, rušina un mēslo rudenī stādītos.
