Kas darāms aprīlī kaitēkļu apkarošanai pirms kartupeļu un dārzeņu stādīšanas 0
Autore: Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Šopavasar kartupeļus agri neiestādīs, jo zemei vispirms jāiesilst. Kartupeļu audzētājiem atliek ar kritisku skatienu novērtēt stādīšanai paredzētos bumbuļus, sevišķi, ja rodas iespēja nomainīt savu daudz pieredzējušo kartupeļu sēklu pret kvalitatīvu, sertificētu kartupeļu sēklas materiālu.
Noteikti tas būtu jādara, ja iepriekšējā vasarā stādījumā bija daudz vīrusslimu un ar bakteriālo melnkāju slimu ceru, ja novācot bija daudz dažādu dīvainu formu bumbuļu un ja iegūtās kartupeļu masas koptēls vairs neatbilst iegādātās šķirnes aprakstam.
Arī citas audzēšanas laikā kartupeļu stādījumā attīstījušās slimības negatīvi ietekmē sēklas materiālu. Lakstu puve inficē arī bumbuļus, ziemas laikā tie ne visi sapūst, ne visus atšķiro, daļa nokļūst atpakaļ uz lauka un agri izraisa jauno bumbuļu saslimšanu.
Pirms stādīšanas vajadzētu atšķirot arī sausās puves, fomozās puves bojātos un visus aizdomīgos bumbuļus, kas labos apstākļos pat sadīgst, bet ražas vietā kalpo par slimību pavairošanas materiālu. Cits lietojums būtu atrodams arī ar melnā kraupja sklerocijiem stipri klātiem bumbuļiem. Iestādot kraupainos bumbuļus, tiem pastāv risks nesadīgt, jo tie augšanas procesa sākumā būs saslimuši ar dīgstu puvi jeb asnu nekrozi. Sevišķi tas iespējams, iestādot dziļās, aukstās vagās un piedevām iestājoties sliktiem laikapstākļiem – auksts lietus tikai veicinās slimības attīstību.
Slimības attīstību veicinās arī jaunā stādījuma izvietošana iepriekšējā gada kartupeļu laukā, jo uz nesatrunējušām augu atliekām būs pārziemojuši melnā kraupja ierosinātāji. Tomēr tas nav vienīgais kraupja veids. Uzmanīgāk aplūkojot kartupeļus, bieži vien uz tiem redzami sudrabainas krāsas plankumi, kas labāk saskatāmi uz sarkano šķirņu bumbuļiem. Tas visbiežāk ir sudrabainais kraupis, kas ziemā uz bumbuļiem turpinājis attīstīties.
Ja plankumi pārklājuši lielāko mizas daļu, tad arī šādi kartupeļi var sadīgt sliktāk, sevišķi nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Nelabvēlīgus apstākļus radīs arī pavasarī augsnē iestrādāti kūtsmēsli – kartupeļu bumbuļi pastiprināti saslims ar parasto kraupi. Šī sēne jau dzīvo augsnē – kūtsmēsli un atkārtots stādījums palīdzēs ātrāk un vairāk inficēties jaunajiem bumbuļiem.
Kraupju izplatību daļēji ierobežos bumbuļu kodināšana pirms stādīšanas. Ja uz sudrabainā kraupja pelēcīgajiem plankumiem ir saskatāmas melnas piknīdas, tad, visticamāk, kopā ar kartupeli iestādīs arī kartupeļu antraknozi, kas pagaidām gan nav sevišķi izplatīta.
Dārzeņu audzētāju jau sen pārbaudīto un jauno šķirņu sēklas aprīlī ar nepacietību gaida patīkami siltu un mitru, labi sastrādātu augsni izvēlētajā laukā. Izvēloties lauku, gan jāatceras, ka jauno augu izturība pret slimībām un kaitēkļu invāziju zināmā mērā būs atkarīga no priekšauga un tā veselīguma. Arī slimībām un kaitēkļiem ir sava izdzīvošanas ābece, kuru, kultūraugu saimniekam pārzinot, kaitīgie organismi ātrāk var palikt zaudētājos.
Krustziežu dzimtas dārzeņus apdraud krustziežu sakņu augoņi – tāpēc lietderīgi noskaidrot, vai izvēlētajā laukā iepriekšējos gados tādi bijuši, ņemot vērā, ka ar šo slimību inficējas arī krustziežu dzimtas nezāles. Līdzīgi ir ar balto puvi, šī slimība inficē visus izplatītākos dārzeņus – gurķus, burkānus, kāpostaugus, sīpolus, pākšaugus, salātus. Tātad, ja iepriekšējos gados slimība bijusi izplatīta, tad augsnē būs saglabājušies slimību izraisošie melnie sklerociji. Ja šāds baltās puves pavairošanu atbalstošs kultūraugs atgriežas laukā agrāk nekā pēc četriem gadiem, pastāv augsts inficēšanās risks.
Augsnē saglabājas arī puves – violetā sakņu puve inficēs arī jaunā sējuma burkānu saknes, ja tiks veikta atkārtota sēja. Aprīļa beigās, iespējams, no augsnes jau izlidos burkānu un sīpolu mušas. Burkānu un sīpolu sējums tuvumā vai pat iepriekšējā gada laukā šiem kaitēkļiem būs sevišķi patīkams, turpretī tālu izvietots sagādās izdzīvošanas problēmas.
Aprīlī arī neapkurināmās siltumnīcas sāk gatavoties stādu uzņemšanai. Lai jaunos augus visai drīz pēc iestādīšanas nepārsteigtu slimības un kaitēkļi, veicami daži nozīmīgi darbiņi to ierobežošanai. Ja to nav paspēts izdarīt rudenī, tad aprīlis ir pēdējais brīdis no siltumnīcām izvākt augu atliekas, nomainīt augsni, dezinficēt to vai vismaz papildināt ar svaigas, veselīgas kūdras slāni. Mazgājamās virsmas jānomazgā kaut vai ar veļas pulvera šķīdumu. Uz augu atliekām, augsnē, uz siltumnīcu konstrukcijām, daudzgadīgās plēves un dažādiem palīgmateriāliem būs saglabājušies neredzamie augļu brūnās puves, pelēkās puves, lapu brūnā pelējuma, sīkplankumainības, fuzariālās un verticilārās vītes ierosinātāji. Neviena siltumnīca rudenī nav pilnīgi vesela, tāpēc cerēt, ka potenciālie inficētāji ziemā būs izzuduši, ir diezgan maldīgi. Arī kaitēkļi baltblusiņu un tīklērču izskatā turpat vien pārziemojuši.
Vairāk par augu aizsardzība lasiet šeit
