– Kā to vērtējat? 0
– Katrai mazai demokrātijai ir tiesības sevi aizsargāt. Ar pamatojumu iepazinos – argumenti bija ļoti skaidri un mani pārliecināja. Taču mums jāapzinās, ka tehnoloģiju laikmetā savu drošību informācijas telpā nevaram balstīt tikai uz aizliegumiem un aizslēgšanu. Ļoti svarīgi ieguldīt cilvēkos, lai viņi paši spēj saprast, kas ir meli un kas – nav. Tas jau ir izglītības jautājums.
– Nesen apciemojāt latviešus Anglijā, Īrijā. Ar kādu mērķi braucāt?
– Kā ministre esmu atbildīga arī par sadarbību ar tautiešiem ārvalstīs. Londonā bija divas lielas tikšanās – sestdienas skolā un vēstniecībā, lai pārrunātu ar Latvijas valsts simtgadi saistītos jautājumus. No Īrijas latviešiem saņēmu uzaicinājumu uz kultūras dienām.
– Latvieši tur ir iedzīvojušies un atgriezties nedomā?
– Tiem, kas piedalās viņu organizācijās, sestdienas skolās, mākslinieciskajā pašdarbībā, emocionālā saikne ar dzimteni ir ļoti svarīga. Lielais jautājums – kā sasniegt tos, kas pazaudējuši ticību Latvijai.
– Vēl lielāks jautājums – kā viņus palēnām dabūt atpakaļ uz mājām?
– Emocionālo piederības sajūtu nevajag novērtēt par zemu. Protams, ka pamatrisinājums ir nodarbinātība, cilvēka cieņpilna dzīve, taču mūsu uzdevums ir uzturēt šo emocionālo un kultūras saiti, caur kuru iespējams būvēt atpakaļceļu. Tikko lasīju interesantu rakstu par kādu amerikāni, kurš par dzīves vietu izvēlējies Latviju – viņu apbūrusi mūsu maģiskā koru kultūra, kas kļuvusi par viņa personīgās identitātes stipro stīgu un prevalē pār dzimto Ameriku.
– Kāpēc šādas stīgas nav radušās tiem daudziem tūkstošiem iedzīvotāju, kuri Latvijā savulaik ieradās no “draudzīgajām” padomju republikām?
– Integrācija nav kā sprints, kuru var ātri noskriet un uzvaroši pacelt rokas. Tas ir lēns divvirziena process, un iznākumu ietekmē ļoti daudzi komponenti. Par integrāciju Kultūras ministrija atbild kopš 2011. gada. Es neesmu skeptiska par procesu, jo pagājušajā gadā veiktie integrācijas un saliedētības politikas mērījumi trīs pētījumos parāda, ka vairākās jomās rādītāji ir ļoti labi un stabili.
– Kuri tie ir?
– Šīs tabulas ar cipariem es visu laiku turu savā somā… Piemēram, ja salīdzinām latviešu valodas prasmes, 1989. gadā tikai 23% mazākumtautību cilvēki atbildēja, ka prot latviešu valodu, 2000. gadā tādu bija 53%, šobrīd – 94%.
