Nebeidzamais 9. maijs. Kas cilvēkus mudina svinēt šos svētkus, kas uz pašiem jau sen kā vairs neattiecas? 125
Nesen aizvadīts 9. maijs, kad, saskaņā ar ziņas aģentūras “Leta” rīcībā esošo informāciju, saistībā ar bijušās Padomju Savienības uzvaras Otrajā pasaules karā gadskārtas svinēšanu un pieminēšanu Latvijā kopumā tika aizturētas 30 personas, sākti 97 administratīvo pārkāpumu procesi un četri kriminālprocesi, informēja Valsts policija.
Valsts policija gan šajā datumā, gan nākamajā dienā kopā ar pašvaldību policijām un citiem sadarbības partneriem saspringtā režīmā nodrošināja sabiedrisko kārtību un drošību visā Latvijā.
Kopumā valstī konstatēti aptuveni 100 pārkāpumi un aizturētas 30 personas, kā arī sākti četri kriminālprocesi saistībā ar Krievijas kara attaisnošanu un vienā gadījumā par valsts simbola zaimošanu. Visvairāk pārkāpumu konstatēts Rīgas un Latgales reģionos.
Lai gan par šo tēmu medijos un sabiedrībā daudz tika runāts jau iepriekš, tomēr šīs dienas svinētājus tas pārlieku neatturēja no iecerēm. Kas viņus mudināja svinēt un turpināt uzturēt dzīvus šos stāstus, kas dažkārt pat neattiecas uz viņiem pašiem?
”Tas it kā nozīmē, ka apzināti tomēr ar piepūli kognitīvi, emocionāli uzturēt sevī stāstus, kas uz tevi galīgi vairs neattiecas, kas ir noticis pat pirms gadsimtiem. Cilvēks vienalga uzvelkas – kā tas tā nākas?”
Diskusija par šo tēmu izvērtusies TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts.”
“Ja runājam par kontekstu – cik tad ilgi svētkus var svinēt vai cik ātri var notikt pārmaiņas individuālā līmenī? Ja man ir kāds aizvainojums iegūts, kaut vai pirms 10, 20, 30 gadiem,
es varbūt ar šo aizvainojumu varu dzīvot, tad tas aizies vairāk vai mazāk līdz ar mani, protams, ja es nepielikšu papildu pūles un neuzkrāmēšu to nākamajai paaudzei,
tā par konkrētu cilvēku vēlmi kultivēt 9. maija svinēšanu raidījumam izteicās studijas viesis – teologs Kaspars Simanovičs.
Viņš norāda, ka tā ir specifiska vēlme svinēt, pieminēt. Ja runa ir par katru cilvēku individuāli, visticamāk, šī svinēšanas tradīcija aizmirstos salīdzinoši ātri, taču, ja atbalstītāju loks ir plašs, ja tā ir noteikta sabiedrības daļa, tās nacionālas intereses un ideoloģija, tad šī tēma tiek “piešķilta” arvien no jauna.
”Tam vajag papildu enerģiju, tam vajag papildu līdzekļus. Tas ir ļoti apzināts process. Tas pats no sevis neizturēs. Vēsturiskā atmiņa izplēnē visnotaļ ātri, ja vien apzināti netiek uzturēta. “
Tālākais ir atkarīgs no mērķiem un interesēm. Kādi tie ir? Jautājumi par Krievijas kolektīvo garu radušies K.Simanovičam.
