“Kas cilvēkiem darās galvās?” Slaidiņš komentē komjaunatnes atdzimšanu krievu okupētajā Mariupolē 98
Krievijas Federācijas okupētajā Mariupolē ir atjaunota komjauntnes darbība, tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” zināja teikt NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
“Jautājums – kas cilvēkiem darās galvās? Komjaunatne! Padomju Savienība jau nepastāv 34 gadus, bet komjaunatne atdzimst. Viņi netiek galā – ne starp pareizticību un balto Krieviju, ne starp divgalvaino ērgli un sirpi un āmuru. Varbūt, ja viņi būtu to veco mūmiju izmetuši ārā jau 1991.gadā, tās domas būtu savādākas,” uzvēra Slaidiņš.
Daudzviet Krievijā tiekot atjaunotas pionieru organizācijas un sarkanie kaklauti.
“Interesanti vispār, ko ar šādām metodēm viņi mēģina sasniegt? Cerams, ka ukraiņi tur aizies līdz Mariupolei un visus komjauniešus, kā saka…” sacīja TV24 raidījumā NBS majors Slaidiņš ar to domājot, ka ukraiņi panāks to, ka visi komjaunieši aizies no Ukrainas teritorijas, ko okupējusi Krievija.
Kā liecina informācija interneta vietnē “Vikipēdija“, tad Komjaunatne (krievu valodā: комсомол) jeb oficiāli “Vissavienības Ļeņina komunistiskā jaunatnes savienība” (VĻKJS, krievu valodā: Всесоюзный ленинский коммунистический союз молодёжи — ВЛКСМ) bija faktiskā Padomju Savienības komunistiskās partijas jaunatnes organizācija no 1918. līdz 1991. gadam, kurā uzņēma jauniešus vecumā no 14 līdz 28 gadiem.
Katrā PSRS republikā bija sava vietējā komjaunatnes apakšorganizācija – Latvijas PSR tā bija Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība (LĻKJS).
1918. gada 29. oktobrī izveidoja Krievijas komunistiskās jaunatnes savienību (KKJS), bet 1924. gadā KKJS tika piešķirts Vladimira Ļeņina vārds, un tās jaunais nosaukums bija Krievijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība (KĻKJS).
Pēc Padomju Savienības izveidošanas komjaunatni 1926.gadā pārsauca par Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienību (VĻKJS). Lai gan oficiāli VĻKJS bija neatkarīga jaunatnes organizācija, faktiski tā darbojās kā Komunistiskās partijas jaunatnes nodaļa un to dēvēja par PSKP “palīgu un rezervēm”. Komjaunatnes biedru maksimālais pieļaujamais vecums bija 28 gadi.
1980. gados Mihaila Gorbačova ieviestās perestroikas politikas apstākļos komjaunatnē sākās pārveidojumu procesi, taču to rezultātā organizācija sāka novājināties. 1991.gada septembrī Komjaunatnes 22. kongresā Maskavā, Krievijā organizācija pašlikvidējās.
Kā raksta “Vikipēdijā”, tad VĻKJS starptautiski bija pārstāvēta Jauno komunistu internacionālē un Pasaules Demokrātiskās jaunatnes federācijā. Padomju okupācijas laikā Latvijā no 1948.līdz 1990.gadam Rīgas 11.novembra krastmala par godu šai organizācijai tika dēvēta par Komjaunatnes krastmalu. Plašāk par komjaunatni lasi internetā ŠEIT.
