Kas būtu jāzina par gripu 0
Drēgns, mitrs, vējains… Tas ir laiks, kad gripa visaktīvāk sāk savus sirojumus. Turklāt tas ir ļoti viltīgs un mainīgs vīruss, kas viesošanos pie cilvēkiem neizlaiž nevienu gadu. Arī šis nebūs izņēmums un var skart ikvienu no mums. Tomēr izvairīties no gripas ir iespējams…
Kas ir gripa, kā inficējas ar to, kādas sekas šī vīrusa infekcija atstāj uz organismu un kādu taktiku izvēlēties cīņā pret gripu, stāsta daudzprofilu medicīnas centra SIA „Veselības centrs 4” ģimenes ārste Karīna Vernere.
Vai gripa ir bīstama?
Salīdzinoši ar citām infekciju slimībām, gripa atšķiras ar izplatības ātrumu un izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. Tā var izraisīt ne tikai nopietnas slimības, bet arī izsaukt cilvēka nāvi. Un šo nāves gadījumu skaits ar katru gadu Latvijā pieaaug.
Ja 2013. – 2014. gadā gripa par nāves cēloni kalpoja 5 cilvēkiem, tad 2015.- 2016. gadā mirušo skaits sasniedza jau 70. Šīs lipīgās slimības izraisītāji ir A, B un C grupas vīrusi, kas sevī ietver vēl simtiem apakšgrupas vīrusus un tie no citiem atšķiras ar savu mainīgo dabu.
Lai gan uzskatīta par visai triviālu, gripa ir ļoti postoša globāla slimība, jo tās vīrusi, nemitīgi mainoties, izsauc atkārtotas infekcijas vienā un tajā pašā cilvēkā. Gripa potenciāli var skart ikvienu cilvēku – neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases.
Kādas ir gripas pazīmes?
Pirmās gripas pazīmes parādās 48-72 stundas pēc inficēšanās, inkubācijas periods var ilgt no 24 stundām līdz 7 dienām. Gripai raksturīgs pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.
Kur un kā var inficēties ar gripu?
Gripas vīrusi pasaulē ir aktīvi visu cauru gadu, taču pati slimība ir uzskatāma par sezonālu. Ziemeļu puslodē gripas vīrusa aktivizēšanās galvenokārt novērojama laika posmā no novembra līdz aprīlim, savukārt Dienvidu puslodē – no maija līdz septembrim.
Gripa ir vīrusa infekcija, kas izplatās pilienu veidā epidēmijas ceļā. Kā iemesls tam, kāpēc tieši ar gripu slimo dzestrā un mitrā laikā, kalpo cilvēku vēlme pulcēties vienkopus slēgtās telpās, kur gan tieši, gan netieši iespējama inficēšanās.
Pārsvarā ar vīrusiem inficējas, tos ieelpojot, otra inficēšanās iespējamība- nonākot tiešā kontaktā ar saslimuša cilvēka sekrētu. Piemēram, saslimušajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju un izplatītās pat 6 metru attālumā, proti, no slimnieka elpceļiem nonāk veselā cilvēka elpceļos.
Gripas vīrusu var ieelpot vai arī ar to inficēties, lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti. Inkubācijas periods gripai ir no vienas līdz četrām dienām – atkarībā no saņemtās “vīrusu devas” un konkrētā cilvēka imunitātes.
Kādi ir profilakses pasākumi?
Gripas epidēmijas laikā inficēšanās risku – vīrusu daudzumu var mazināt, regulāri vēdinot telpas un ievērojot higiēnu. Vēlams izvairīties no dažādu sabiedrisku vietu apmeklējuma.
Visa gada garumā svarīgi stiprināt imunitāti. Tomēr efektīvāks veids kā izvairīties no gripas, ir vakcinēties pret to pirms vēl gripas epidēmija sākšanās.
Diemžēl, neraugoties uz slimības potenciālo bīstamību, kā arī klīniski apstiprināto gripas vakcīnu drošību un efektivitāti, liela daļa sabiedrības vēl aizvien neizprot vakcinācijas priekšrocības un neizmanto gripas vakcīnas tādā apmērā, kā tās varētu un vajadzētu izmatot.
Protams, atšķirībā no daudzām citām slimībām gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ ar šo vīrusa infekciju var slimot katru gadu un katru gadu vakcīna organismā jāievada no jauna.
Pasaules Veselības organizācija apkopo datus par to, kādi gripas vīrusu apakštipi bijuši aktīvi iepriekšējā ziemā un kādi varētu nākt to vietā nākamajā gadā. Saskaņā ar šiem pētījumu rezultātiem un zinātniski pamatotajām prognozēm tiek savlaicīgi izstrādātas vakcīnas konkrētajai gripas sezonai.
Kad vislabāk vakcinēties pret gripu?
Ja arī Latvijā šobrīd nav sākusi plosīties gripa, to var atvest arī no citām valstīm. Pavisam nesen Latviju pāršalca vēsts, ka pasaulē ne tikai saslimuši, bet arī miruši cilvēki, kas inficējušies ar tā dēvēto Āzijas gripu. Šis gripas paveids atklāts Singapūrā, Ķīnā un Honkongā.
Trauksme sacelta arī Kanādā, kur arī ir no šā vīrusa mirušie, ne velti Pasaules Veselības organizācija aicinājusi ceļotājus atturēties no Āzijas valstu apmeklēšanas.
Parasti Latvijā pirmie gripas gadījumi parādās oktobra beigās, novembra sākumā. Tie var būt atsevišķi gadījumi, tomēr prātīgāk ir vakcinēties savlaikus. Iesaku to darīt līdz septembra beigām, oktobra sākumam, lai tad, kad parādās pirmie gripas slimnieki, jau būtu izveidojusies imunitāte.
Pēc vakcinēšanās imunitāte iestājas 2 nedēļu laikā un saglabājas vienu gadu.
Ja vakcinēts cilvēks saskaras ar šo vīrusu, viņa organismam jau ir gatava atbildes reakcija, un viņš nesaslimst.
Savukārt gadījumos, kad cilvēks tomēr saslimst, viņš katrā ziņā būs pasargāts no komplikācijām un letāla rezultāta. Taču der atcerēties, ka gripas pote pasargās tikai no gripas, nevis citiem vīrusiem un
Vai tiešām cilvēks var paļauties uz to, ka pēc vakcinēšanās viņš nesaslims?
Ir A un B tipa gripas vīrusi.Daudzi teic, ka nevakcinēsies tikai tāpēc, ka nevar zināt, kāda tipa gripas vīruss būs aktuāls konkrētajā gadā. Tiešām visbiežāk sastopams A un B tipa gripas vīruss, taču cirkulē arī C tipa vīruss.
Iedzīvotājus vakcinē pret tiem vīrusiem, kas visbiežāk izraisa saslimšanu un nāves gadījumus. Taču jau otro gadu ir pieejama 4 komponentu gripas vakcīna. Tā sevī ietver daudz vairāk gripas vīrusa serotipus, līdz ar to vakcīnas efektivitāte ir daudz augstāka.
Vakcīna var būt neefektīva gadījumā, ja vakcinācija veikta, kad cilvēks jau ir inficējies ar gripu vai arī tas notiek neilgi pēc vakcinācijas, kamēr nav izstrādājusies imunitāte pret to.
Kļūdains ir uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Tā organismā izstrādā tikai antivielas, bet neizraisa saslimšanu, jo gripas vakcīna ir inaktivēta (nedzīva).
Gadījumi, kad pret gripu potējies pacients nonāktu slimnīcā, ciestu no smagām komplikācijām vai nomirtu, ir reti. Jāatceras, ka jebkura veida vakcinācija paildzina mūsu dzīvi!
Kāpēc katru gadu jāvakcinējas no jauna?
Tālab, ka gripas vīruss mainās. Gripas vīrusi vispār ir dažādi, tie var izraisīt slimības gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan putniem. Vīrusiem sajaucoties, izveidojas jauna, no iepriekšējās sezonas atšķirīga vīrusa struktūra. Tāpēc katru gadu Pasaules Veselības organizācijā tiek monitorēta gripas cirkulācija un izstrādāta atbilstīga vakcīna.
Kādas komplikācijas var izraisīt gripa?
Līdzīgi kā ar citām infekcijām arī ar gripu cilvēki slimo septiņas dienas. Tomēr, ja pēc saaukstēšanās var atgūties ātri, tad gripas gadījumā divas nedēļas pēc izslimošanas cilvēks jūtas vēl novārdzis, dažkārt saglabājas slikta pašsajūta.
Nereti pēc gripas pārslimošanas parādās citas slimības – gan tādas, par kurām slimnieks ir iepriekš zinājis, gan tādas, par kurām nav zinājis. Bronhīts ir pati izplatītākā komplikācija, kas konstatēta 20% gadījumu.
Bronhīta risks ir salīdzinoši augsts diabēta un išēmiskās sirds slimības pacientiem, kā arī pacietiem pēc 60 gadu vecuma. Pneimonija ir ne tikai nākamā nopietnā gripas komplikācija, bet arī visbiežākais gripas izraisītās nāves cēlonis.
Šī slimība attīstās vai nu gripas progresijas rezultātā vai arī 4- 14 dienas pēc šķietamās izveseļošanās un parasti novērojama vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar hroniskām sirds, plaušu un vielmaiņas slimībām, taču var skart arī sievietes – grūtnieces un pusaudžus.
Kam būtu jāvakcinējas?
Vakcinēties ieteiktu bērniem, vecāka gadagājuma un novārgušiem cilvēkiem, jo tieši viņiem ir lielākais risks saslimt ar vīrusinfekciju.
Arī slimniekiem ar dažādu kaulu un locītavu sistēmas, urīnizvadceļu, sirds- asinsvadu saslimšanām un gremošanas traucējumiem īpaši jāsaudzē veselība un ieilgušās slimības laicīgi jāārstē, lai tās neveicinātu infekcijas uzliesmojumu. Gripas vakcīna ir pirmā pote, kas nepieciešama smēķētājiem, kā arī cilvēkiem ar bronhu un plaušu saslimšanām.
Tiem, kam paredzētas plānveida medicīniskas manipulācijas, piemēram, operācija, noteikti arī vajadzētu vakcinēties.
Pirmkārt, inficēšanās ar gripu varētu izjaukt iecerētās maniulācijas. Otrkārt, slimnīca ir vide, kur gripas vīruss viegli pārceļo no viena slimnieka pie otra. Treškārt, pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts un vairāk uzņēmīgs pret gripas vīrusu.
Kādi ir nosacījumi vakcinējoties pret gripu?
Vakcīna ir kultivēta olu produktos tāpēc cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret olām un olas baltumu, vakcinācija jāsaskaņo ar ārstējošo ārstu. Arī grūtniecēm un barojošām māmiņām par vakcinēšanos jākonsultējas ar speciālistu.
Šī manipulācija jāatliek uz vēlāku laiku hronisku slimību paasinājumu un akūtu saslimšanu gadījumā. Gripas vakcīnas ir paredzētas cilvēkiem no 3 gadu vecuma. Un vakcinējot bērnu, nepieciešama izziņa no ārstējošā ārsta, kas izsniegta vienu dienu pirms vakcinēšanās un apliecina, ka bērns ir vesels.
Ja vēlas vakcinēties arī vēl pret citām saslimšanām, tad starp vakcīnām vajadzētu ievērot 2 nedēļu intervālu.
