Kas būs Merkeles pēctecis CDU priekšsēža amatā? 0
Pēc Merkeles pēkšņā pirmdienas paziņojuma, ka viņa decembrī gaidāmajā kongresā vairs nekandidēs uz viņas vadīto kristīgo demokrātu (CDU) priekšsēža vietu un attiecīgi 2021.gadā nestartēs uz vēl vienu pilnvaru termiņu kanclera krēslā, konservatīvo rindās jau sākusies sacensība par viņas pēcteča vietu.
Tiek ziņots, ka par savu gatavību startēt uz CDU līdera amatu, kuru 18 gadus aizņēmusi Merkele, jau ļāvuši noprast vismaz trīs iespējamie kandidāti – pašreizējā partijas ģenerālsekretāre Annegrēta Krampa-Karenbauere, veselības ministrs Jenss Špāns un bijušais konservatīvo Bundestāga frakcijas vadītājs Frīdrihs Mercs.
Vācu mediji minējuši arī ceturto iespējamo Merkeles pēcteci – pašreizējo Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministru Armīnu Lašetu.
Lašets pirmdien žurnālistiem uzsvēra, ka vēl nav izvirzījis savu kandidatūru, jo šobrīd svarīgāk esot izvērtēt, ko Merkeles aiziešana nozīmē CDU un kā saglabāt partijas vienotību.
Laikraksta “Frankfurter Allgemeine Zeitung” komentētājs Bertolds Kolersa atzinīgi novērtējis kancleres lēmumu.
“Merkele darījusi labi, atsakoties no partijas priekšsēža amata. CDU ir jāatdzīvina,” norādījis Kolers.
Ilgus gadus vācieši Merkeli uztvēruši kā stabilitātes garantu, taču vēlētāju uzticība kanclerei sākusi rukt, kopš viņa 2015.gada rudenī pieņēma lēmumu atvērt Vācijas robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai.
Masveidīgais patvēruma meklētāju pieplūdums sašķēlis vācu sabiedrību un novedis pie strauja eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) popularitātes pieauguma, kas radikāli mainījis Vācijas politiskās arēnas izkārtojumu.
Lai gan Merkele teorētiski devusi savai partijai trīs gadus, lai atrastu viņai pēcteci, pastāv iespēja, ka konservatīvajiem tik daudz laika nebūs, jo sociāldemokrāti (SPD) var izšķirties par viņas vadītās “lielās koalīcijas” pamešanu.
Lai gan CDU un viņu Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU) piedzīvojuši nopietnu vēlētāju atbalsta kritumu, sociāldemokrāti cietuši daudz smagāk, un SPD plosa asas iekšējās domstarpības par dalību Merkeles valdībā.
Pēc kārtējām sakāvēm divu federālo zemju vēlēšanās, kuras sociāldemokrāti piedzīvojuši divu pēdējo nedēļu laikā, partija ļāvusi noprast, ka tā varētu pamest “lielo koalīciju”, ja CDU/CSU nepildīs SPD prasības.
Līdz nākamā gada septembrim “būs redzams, vai šī valdība joprojām mums ir īstā vieta,” paziņojusi SPD līdere Andrea Nālesa.
Ja par Merkeles pēcteci kļūs viņas atbalstītāja Krampa-Karenbauere, sagaidāms, ka partija arī turpmāk ieturēs līdzšinējo mēreno kursu, taču, ja CDU vadībā nonāks Špāns vai Mercs, domājams, notiks konservatīvo pavērsies pa labi, kas sadzīvošanu ar sociāldemokrātiem ievērojami apgrūtinātu.
Tomēr Metkele pagaidām izvairījusies no iespējas pašai nominēt savu pēcteci.
“Es akceptēšu jebkuru manas partijas pieņemto demokrātisko lēmumu,” uzsvērusi kanclere.
