Sākas cīņa par britu premjera amatu. Kas būs Mejas mantinieks? 0
Breksita agonijai turpinoties, turpmākās sešas nedēļas britiem sola sīvas cīņas starp desmit kandidātiem uz nākamā premjerministra un partijas līdera posteni.
Kandidātus izvētīs balsojumu virknē
Premjera amatam pieteikušies 10 kandidāti no valdošās Konservatīvo partijas rindām. Pirmais balsojums notiks jau ceturtdien, kad tiem, kuri saņēmuši mazāk par 5% no partijas 313 deputātu balsīm, nāksies cīņu pamest.
Ja neviens nesaņems 5% balsu, tad būs diskusija par to, kuriem vēlams pašiem izstāties. Nevienošanās gadījumā balsojums notiks vēlreiz. 18. jūnijā paredzēts otrais balsojums, kad turpmākai dalībai būs nepieciešams 10% balsu vai 33 atbalstītāji. Tad notiks vairāki nākamie balsojumi, katrā no tiem izslēdzot vismazāk balsu saņēmušo kandidātu, līdz paliks divi finālisti.
22. jūnijā abi galvenie sāncenši sāks valsts mēroga kampaņu, lai pārliecinātu Konservatīvo partijas biedrus balsot par savu kandidatūru. Balsojums pa pastu ilgs mēnesi un noslēgsies 22. jūlijā. Nākamajā dienā tiks paziņots uzvarētājs, un premjerministres pienākumu izpildītāja Terēza Meja dosies pie karalienes, lai formāli iesniegtu atkāpšanās rakstu.
Britu mediju favorīts – Boriss Džonsons
Bijušais žurnālists, kurš joprojām raksta sleju avīzē “Daily Telegraph”, un bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons ir viens no aktīvākajiem breksita atbalstītājiem. Viņš bija ārlietu ministrs Terēzas Mejas valdībā līdz 2018. gada vidum, kad atteicās atbalstīt ar ES saskaņoto izstāšanās plānu. Savulaik Džonsons bija viens no iespējamajiem premjerministra kandidātiem pēc Deivida Kamerona atkāpšanās, taču izstājās no cīņas.
Nesen britu presē tika cilāta viņa privātā dzīve, jo viņš ir viens no tiem, kas pašķīrušies no ilggadējas laulātās draudzenes un saistījušies ar darba kolēģi, Džonsona gadījumā – toriju partijas mediju nodaļas vadītāju Keriju Saimondu.
Džonsons sola izstāties no ES 31. oktobrī neatkarīgi no vienošanās un samazināt nodokļus bagātajiem, kas acīmredzot mērķēts uz balsu zvejošanu toriju balsojuma laikā. Aptaujas liecina, ka Džonsona kļūšana par Konservatīvo partijas līderi spētu atgriezt partijā eiroskeptiķus un jaunu vispārējo vēlēšanu gadījumā dotu krietnu toriju pārsvaru parlamentā, taču viņam ir gana daudz ienaidnieku. Analītiķi atzīmē, ka sākotnējais favorīts reti uzvar izšķirošajā kārtā.
Breksiteri cer uz atbalstu
Pašreizējais britu ārlietu ministrs Džeremijs Hants ir viens no bagātākajiem Konservatīvo partijas biedriem valdībā. Viņš tiek uzskatīts par mērenu breksiteri, kas turpinātu Mejas aizsākto, un apgalvo, ka neizstāšanās no ES nozīmētu Konservatīvo partijas beigas. Viņš sola samazināt nodokļus uzņēmumiem un vairāk naudas tērēt aizsardzībai.
Viņa domubiedre Andrea Līdsoma gandrīz kļuva par premjerministri Terēzas Mejas vietā, taču viņu pazudināja neuzmanīgs izteiciens, ka viņai ir bērni, tādēļ viņu uztrauc valsts nākotne, tādējādi dodot mājienu, ka Terēzai Mejai, kurai bērnu nav, valsts nākotne interesē mazāk. Lai arī Līdsoma ir populāra, analītiķi uzskata, ka otru sievieti pēc kārtas noteikti neievēlēs premjera amatā.
Pēdējās dienās britu mediji ņemas ap bijušā žurnālista, tagad vides ministra Maikla Gova atzīšanos, ka viņš studiju gados “dažas reizes” ir lietojis kokaīnu. Interesanti, ka par spīti eiroskeptiskajam noskaņojumam, viņš sola eiropiešiem atcelt 1330 mārciņu (1500 eiro) nodevu par britu pilsonības iegūšanu, jo tie ES pilsoņi, kuri valstī uzturas legāli, par savu ieguldījumu attīstībā ir pelnījuši valdības pretimnākšanu.
Viņš šobrīd vada Iekšlietu ministriju, taču ticis daudz kritizēts par haotisku rīcību, risinot migrantu krīzi.
Pašreizējais breksita ministrs Dominiks Rābs sola, ka, izstājoties no ES, tiks samazināti nodokļi biznesam, kā arī samazināts ienākuma nodoklis.
Pārējie kandidāti – starptautiskās attīstības ministrs Rorijs Stjuarts, veselības ministrs Mets Henkoks, parlamenta deputāts Marks Hārpers un bijusī ministre Estere Makveja ir mazāk pazīstami un viņu izredzes netiek vērtētas augstu.