Cīņā par ietekmi Afganistānā iesaistās Ķīna un Krievija. Kas būs ieguvējs Kabulā? 11
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rietumvalstu aiziešana no Afganistānas ir radījusi ietekmes vakuumu, ko cer izmantot citas valstis. Īpaši šajā sakarā tiek piesaukta Krievija un Ķīna.
Lai arī rietumvalstu straujā pazušana abām valstīm ir radījusi jaunas iespējas, nebūt nav skaidrs, vai tās būs ieguvējas no islāmistu grupējuma “Taliban” nākšanas pie varas Afganistānā.
Krievija flirtē ar talibiem
Krievijas reakcija uz talibu uzvarām un Kabulas ieņemšanu lielākoties ir bijusi diezgan optimistiska.
Kamēr ASV un Eiropas valstis steidza evakuēt savus pilsoņus no Afganistānas, Krievijas diplomāti talibus nosauca par “normāliem puišiem”, norādot, ka galvaspilsētā tagad atrasties ir drošāk nekā agrāk.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina īpašais sūtnis Afganistānā Zamirs Kabulovs pat izteicās, ka sarunas vieglāk ir risināt ar talibiem, nevis ar iepriekšējo “marionešu valdību”, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Pēc sākotnējās nesteidzīgās reakcijas Krievija tomēr ir sākusi savu pilsoņu evakuāciju no Afganistānas, kas liecina par optimisma mazināšanos.
Lai arī “Taliban” Krievijā 2003. gadā tika atzīta par teroristisku organizāciju, kopš 2018. gada grupējuma pārstāvji vairākkārt ir ieradušies uz sarunām Maskavā.
Krievija vēl nav atzinusi talibus par Afganistānas likumīgo valdību, tomēr Maskava mēģina spert soļus attiecību uzlabošanā. Kremļa ziņu aģentūra TASS vairs talibus neapraksta kā teroristus, bet gan kā radikāļus, vēsta BBC.
Krievijas nostāja pēdējos 20 gados ir ievērojami mainījusies. Pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem Savienotajās Valstīs Putins atļāva ASV militāro bāzu izveidošanu Uzbekistānā un Kirgizstānā.
Krievija apzinājās, ka ASV vadītā operācija nāk par labu arī Krievijas drošībai. Šīs bāzes jau sen kā ir slēgtas, un šobrīd Krievija stingri iestājas pret ASV militāro klātbūtni Vidusāzijas valstīs.
Kamēr ASV spēki atradās Afganistānā, Krievijai nevajadzēja uztraukties par savu Vidusāzijas sabiedroto valstu robežu drošību, atzīmē laikraksts “Financial Times”.
Tagad situācija ir mainījusies un Krievijai vajadzēs izdabāt talibiem un valstīm, kuras tos kontrolē, – Ķīnai un Pakistānai, norāda eksperti. “Ķīnas rokās ir visi trumpji. Ķīna ietekmē Pakistānu.
Ķīna saglabā savas pozīcijas Afganistānā, viņi prasa atbildību no talibiem,” laikrakstam “FT” norādīja Maskavā izvietotā Mūsdienu afgāņu studiju centra vadītājs Andrejs Serenko.
“Krievijas stratēģija Afganistānas virzienā būs atkarīga no Ķīnas. Vecākais brālis, Pekina, te spēlēs pirmo vijoli,” piebilda eksperts.
Nav skaidrs, vai Krievija no ASV aiziešanas iegūs kādu praktisku labumu, ja neskaita ļaunu prieku par amerikāņu neveiksmi un triecienu Amerikas prestižam.
Krievijai nav īpaši daudz interešu pašā Afganistānā. Krievija noteikti centīsies panākt, lai nestabilitāte no Afganistānas neizplatās uz plašāku Vidusāzijas reģionu un Afganistānā bāzēti grupējumi nesarīko teroraktus Krievijā un nemēģina radikalizēt sabiedrību tajā.
Jūlijā Maskavā pabija talibu delegācija, lai mazinātu Krievijas bažas. Sūtnis Kabulovs pēc tam paziņoja, ka talibi ir solījuši nepārkāpt Vidusāzijas valstu robežas un nepieļaut Afganistānas izmantošanu uzbrukumiem Krievijai.
Krievija arī gribētu mazināt narkotiku tirdzniecību no Afganistānas, tomēr tas nav galvenais mērķis. Neskatoties uz optimismu vārdos, Maskava apzinās iespējamos draudus.
Krievija vairākkārt pēdējā laikā ir rīkojusi militārās mācības Vidusāzijā, tostarp pie Afganistānas robežas. Ar to Krievija raida signālu talibiem nepārcensties un neiziet ārpus Afganistānas teritorijas.
Krievijai Tadžikistānā ir plaša militārā bāze, kas atvieglo iespēju nepieciešamības gadījumā pārsviest savus spēkus uz reģionu.
Trumpji ir Ķīnas rokās
Kamēr Krievija koncentrējas uz militāro spēku, Ķīna varētu likt lietā ekonomisko palīdzību savu mērķu sasniegšanai. Ķīna varētu ieguldīt Afganistānā lielas naudas summas un atzīt talibu valdību, kā arī censties panākt, lai “Taliban” pasaulē vairs netiktu uzskatīta par teroristisku organizāciju.
Tomēr tādā gadījumā talibiem būtu jāņem vērā Pekinas intereses, raksta “Financial Times”. Pekinas galvenais mērķis ir panākt, lai Afganistāna nekļūtu par Ķīnai naidīgu teroristu patvēruma vietu.
Visvairāk Pekina uztraucas par uiguru kaujiniekiem Sjiņdzjanas apgabalā. ANO rīcībā esošā informācija liecina, ka Afganistānā varētu atrasties grupējuma “Austrumturkestānas islāmiskā kustība” kaujinieki.
Talibu līderis Abduls Gani Baradars jūlijā viesojās Ķīnā, un pēc tam Pekina izplatīja paziņojumu, ka “afgāņu talibi nekad neļaus nevienam spēkam izmantot afgāņu teritoriju, lai nodarītu kaitējumu Ķīnai”.
Talibi uzskata Ķīnu par savu galveno partneri, bet Ķīnas Ārlietu ministrija ir uzslavējusi talibus par “pozitīvu un pragmatisku rīcību”. Ķīnas vēstniecība Kabulā joprojām darbojas normālā režīmā.
Ķīnas varasiestādes ir uzsvērušas, ka šobrīd ir labs laiks, lai Ķīnas uzņēmumi ienāktu Afganistānā. Ķīnas uzmanības centrā noteikti ir derīgie izrakteņi, tostarp dzelzsrūda, varš, litijs, kobalts, kā arī dažādi retzemju metāli.
2010. gada ziņojumā ASV lēsa, ka Afganistānas derīgie izrakteņi varētu būt vismaz viena triljona dolāru vērtībā.
Tomēr eksperti norāda, ka šos izrakteņus būs grūti iegūt vāji attīstītās infrastruktūras un politiskās nestabilitātes dēļ.
