Kas būs Dziesmu un deju svētku biļešu tirgotājs? Skaidrību sola ieviest pēc 13. februāra 11
Autore : Kristīna Blaua
Uzvarētājs konkursā par XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecību kļūs zināms pēc 13. februāra, jo Iepirkumu uzraudzības birojs joprojām izvērtē iesniegto sūdzību par iepirkuma noteikumiem, pastāstīja svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva.
Sākotnēji pieteikšanās termiņš konkursam par biļešu tirdzniecību un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanu bija 10. janvāris, tad tas pagarināts līdz 6. februārim, bet šobrīd vēl jāgaida līdz nākamajai nedēļai, kad slēdzienu dos Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). Biļešu tirdzniecību plānots sākt jau martā.
Pretenziju pret iepirkuma nosacījumiem izteicis viens no konkursa dalībniekiem, SIA “Biļešu serviss”, bet līdzīgās domās ir arī citi biļešu tirgotāji un Latvijas pasākumu rīkotāju foruma vadība.
Komentējot iepirkuma nosacījumus, Latvijas Pasākumu foruma direktors Mārcis Gulbis izteicās, ka būtiski skatīt kultūras nozares konkursu rīkošanu plašākā kontekstā. Viņš izteica cerību, ka nākotnē kultūras iepirkumu procedūras tiks uzlabotas pēc būtības, padarot dalībnieku atbilstības specifikācijas loģiskākas, pamatotākas un arī vienkāršākas.
“Latvijā šobrīd rādām piemēru tam, kā nevajadzētu rīkot iepirkumus kultūras nozarē. Sīkas, ļoti detalizētas specifikācijas, kādas tiek pieprasītas no dažādu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp biļešu tirgotājiem, ne tikai sarežģī pieteikumu izvērtēšanu, bet arī paildzina visu procesu un pēc būtības ietver daudzas liekas nianses. Piemēram, ja vēlamies uzcept steiku, mums taču ir vienalga, kādā krāsā ir panna!” sacīja M.Gulbis.
“Tāpat pasākuma rīkotājam nevajadzētu uztraukties par to, cik un kādas apgaismes iekārtas būs vajadzīgas, jo par to atbild konkursa kārtībā izraudzītais gaismotājs. Savukārt par to, lai biļešu tirdzniecība noritētu raiti, atbildēs konkursā uzvarējušais tirgotājs, un pasākuma rīkotājam, šajā gadījumā – Kultūras ministrijai – nevajadzētu veltīt laiku un ieguldīt resursus, lai analizētu, kur atradīsies tirgotāju serveri un cik milisekundēs tiks apstrādāti pieprasījumi,” autorei skaidro M. Gulbis.
Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības iepirkuma specifikācijā ietvertas prasības un pienākumi, kas neietilpst biļešu pārdošanas platformas kompetencē – tā, komentējot SIA “Biļešu serviss” vēršanos IUB, lai apstrīdētu konkursa nolikumā ietvertos kritērijus, atzinis arī platformas SIA “Bezrindas.lv” valdes priekšsēdētājs Gatis Sprūds.
Viņš skaidroja, ka ir līdzīgās domās kā SIA “Biļešu serviss” vadība, tostarp jautājumā par iepirkumā noteikto prasību identificēt un uzskaitīt pasākuma riskus.
“Pat, ja mēs mēģinātu pildīt šo funkciju, mums patlaban nav nedz tādas pieredzes, nedz arī personāla, kas varētu to kvalitatīvi veikt. Tāpat mēs uzskatām, ka vērtēšanu lielā mērā balstīt uz to, cik skaisti un plaši konkursa pretendents apraksta savu sistēmu, nav korekti,” portālā BNN.lv saka G.Sprūds.
“Bezrindas.lv” vadības ieskatā, konkursā būtu jāvērtē biļešu pārdošanas sistēmas un tirgotāja reālā darbība, nevis apraksti, turklāt uzņēmumā uzsver, ka konkursa nolikumā ietvertā prasība uzrādīt reālās tirdzniecības vietas neatbilst laikmetam.
Arī SIA “Aula Events” pārstāvji atzinuši, ka sūdzības ir pamatotas, jo sākotnējais konkursa nolikums varot radīt augsni manipulācijām un korupcijai. “Aula Events” konkursā nepiedalās, lai arī to vēlētos, jo nespējot izpildīt konkursa nolikumā ietvertās prasības.
Iepriekšējo dziesmu svētku biļešu tirgotājs, SIA “Biļešu paradīze” valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuzulis atteicies komentēt “Biļešu servisa” iesniegto sūdzību, bet atzinis, ka “Biļešu paradīze” konkursā par Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību piedalās.
Pakalpojuma iepirkumā šogad iekļauts arī nosacījums, ka biļešu tirgotājs nedrīkstēs no pircēja ieturēt papildu maksu.
Tieši papildu maksa par tiešsaistes biļešu iegādi izraisīja iebildumus pret iepriekšējo Dziesmu svētku biļešu tirgotājiem. Toreiz svētku rīkotāji paziņoja, ka biļešu tirgotāji pārkāpuši līgumu, iekasējot atsevišķu komisijas maksu par katru internetā nopirkto biļeti, bet rīkotāji pārkāpumu neatzina.
“Situāciju tolaik izvērtēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ņemot vērā dažu biļešu pircēju sūdzības. Mūsu kompetencē nav izvērtēt attiecības starp Kultūras ministrijas pakļautībā esošām iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem – uzņēmumiem, bet privātpersonu sūdzības mēs vienmēr izskatām,” skaidro PTAC vadītāja Sanita Gertmane.
Viņa piebilda, ka pārkāpumi pret biļešu pircējiem netika konstatēti, jo, pērkot biļetes, tirgotājs par papildmaksu bija informējis.
S. Gertmane pieļāva, ka šā gada tirdzniecībā dažādu nesaprašanos varētu būt mazāk, jo papildmaksa netiks piemērota. Viņa arī izteica cerību, ka IT risinājumi laika posmā kopš iepriekšējiem Dziesmu svētkiem ļaus apstrādāt paredzami lielo pieprasījumu bez aizķeršanās.
No 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā norisināsies Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kuru galvenais akcents dziesmu svētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētku izpilddirektore Daina Markova TV3 raidījumā “900 sekundes” janvāra sākumā norādījusi, ka svētku norisēm budžetā joprojām 5 miljoni eiro.
Svētku laikā plānoti 60 pasākumi un koncerti, no kuriem aptuveni viena trešdaļa būs maksas pasākumi.
Kā informēja Nacionālajā kultūras centrā, biļešu cenas būs 7 līdz 100 eiro. Dziesmu svētkos piedalīsies līdz 40 000 dalībnieku, bet apmeklētāju skaits pārsniegs pusmiljonu.
Iepriekšējie dziesmu svētki izpelnījās kritiku un skandālus, galvenokārt saistībā ar traucējumiem biļešu tirdzniecības nodrošināšanā tiešsaistē. D. Markova norādījusi, ka tiek darīts viss, lai pieredze būtu pozitīva – šogad biļetes plānots tirgot pakāpeniski, pa daļām, lai neradītu slodzi serveriem.
