Kas aveņu un krūmogulāju audzēšanā notiek Latvijā? 0
Sarmīte Strautiņa, Ieva Kalniņa, Dārzkopības institūts
Avenes
Nesen aveņu garo dzinumu stādi ienākuši arī Latvijā. Izejmateriāls tiek eksportēts no Nīderlandes. Garo dzinumu stādi tiek ievesti šķirnēm ‘Tulameen’, ‘Glen Ample’ un ‘Kwanza’. Avenes tiek audzētas substrātos. Pagaidām tie ir pirmie mēģinājumi, tāpēc par šīs tehnoloģijas piemērotību un efektivitāti pāragri spriest.
Pirmie novērojumi liecina, ka, šādi audzējot, var iegūt ļoti augstas kvalitātes ogas un labu ražu. Tomēr tas prasa rūpīgu tehnoloģijas ievērošanu, labi pārzināt mēslošanas stratēģiju un apūdeņošanu. Šajā ziņā kļūdas izmaksā pārāk dārgi.
Tā kā garo dzinumu stādi tiek izmantoti tikai vienu sezonu, šķirņu ziemcietībai vairs nav izšķirīga nozīme, kā audzējot avenes 8–10 gadus. No populārākajām šķirnēm, kurām ieved garo dzinumu stādus, tikai šķirnei ‘Glen Ample’ ir apmierinoša ziemcietība, turpretī šķirnei ‘Tulameen’ tā ir vāja. Savukārt šķirnes ‘Vajolet’ un ‘Lagorai’ Latvijā nav pārbaudītas.
Skaidrs gan ir viens, ka šis audzēšanas veids nekad neiegūs masveida raksturu, jo tā uzsākšanai vajadzīgs gan pamatīgs finansiāls ieguldījums, gan arī zināšanas, bet konsultantu pakalpojumi nav lēti. Vācijā orientējošās ražotāju cenas par ogu kilogramu ir 8–11 eiro.
Šeit gan jāņem vērā, avenes tiek fasētas 125–250 g iepakojumā. Arī Latvijā, izrādās, šādas cenas ir iespējamas, ja pārdod ekstra kvalitātes ogas šādos mazos iepakojumos lielveikalu tīklā. Bet, pārdodot ogas tirgū, šādas cenas izskatās diezgan nereālas, lai cik augsta arī būtu kvalitāte, jo tirgū noteicošā ir zemākā cena.
No kasešu stādiem garos dzinumus varētu izaudzēt arī Latvijā, taču iespējams, ka šim nolūkam būtu nepieciešami tuneļi, lai nodrošinātu optimālus apstākļus. Turklāt ziemā šo stādu uzglabāšanai jānodrošina -1,5–2 0C temperatūra, jo, pārzieminot lauka apstākļos, tie var ciest gan no zemas temperatūras, gan arī no atkušņiem.
Arī rudens aveņu audzēšana augstajos tuneļos Latvijā tiek praktizēta jau vairākus gadus. Te gan ir svarīga šķirņu izvēle, jo ne visas šķirnes, kas labi sevi parādījušas citviet Eiropā un tiek reklamētas kokaudzētavu katalogos, derēs mūsu apstākļiem. Noteicošais te ir ogu ienākšanās laiks. Piemēram, šķirnei ‘Kwanza’, kas ir ļoti populāra un pieprasīta daudzās valstīs, ogas ienākas pārāk vēlu – tikai septembrī pat tuneļos. Citām šķirnēm tad jau novākta puse ražas.
Savukārt šķirnei ‘Polka’, audzējot tuneļos, ienākšanās gan ir ļoti agra, bet salīdzinājumā ar citām šķirnēm ogu lielums un kvalitāte tomēr atpaliek. Pēc līdzšinējiem novērojumiem saimniecībās tuneļos labākas ir šķirnes ‘Kweli’ un ‘Imara’.
Pašlaik Latvijā ienāk arī jaunas Polijā selekcionētas rudens aveņu šķirnes ‘Polonez’, ‘Polesie’, ‘Poemat’, ‘Delniwa’, par kuru īpašībām, audzējot tās tuneļos, vēl trūkst pietiekami daudz novērojumu, jo esošie stādījumi ir tikai atklātā laukā.
Protams, rudens aveņu audzēšana tuneļos prasa daudz lielākus ieguldījumus, nekā audzējot atklātā laukā, tomēr iegūtās ražas kvalitāte un lielums ir ievērojami labāki. Arī audzējot tuneļos, augsnē īpaši tiek uzraudzīts nodrošinājums ar atbilstošu mēslojumu un ūdeni, kas pašlaik ir komercpakalpojums. Ražas tuneļos rudens avenēm, pārrēķinot uz ha, atkarībā no šķirnes ir līdz 15 t/ha, kas gan ir mazāk nekā Vācijā, bet ievērojami vairāk nekā atklātā laukā.
Ērkšķogas
Latvijā ērkšķogu audzēšana špalerās un šķirņu piemērotība šim audzēšanas veidam tiek izmēģināta ZS Mucenieki Saldus novadā. Šeit gan neviena no Vācijā audzētajām šķirnēm nav izmēģināta, tomēr jāatzīst, ka Latvijā audzētajām šķirnēm ir daudz garšīgākas ogas un arī miltrasa nav problēma. Vai šis audzēšanas veids varētu tikt pārņemts citās saimniecībās, pagaidām grūti spriest, jo liela ieinteresētība no citu audzētāju puses nav manāma.
Audzēšana špalerās gan ievērojami uzlabo ogu lielumu un kvalitāti, bet prasa arī ļoti daudz roku darba, kas saistīts ar veidošanu un regulāru ražojošo dzinumu atjaunošanu. Ja šādu veidošanu neveic regulāri, cieš ražas kvalitāte. Turklāt atkal jau nepieciešamas zināšanas gan špaleru veidošanā, gan mēslošanā.
Jāņogas
Latvijā jāņogas joprojām tiek audzētas faktiski tikai pārstrādei. Tādējādi nekādas izmaiņas audzēšanas tehnoloģijās nav notikušas. Audzēšana špalerās svaigam patēriņam līdz šim nav uzsākta, kaut arī ir šķirnes ar ļoti garšīgām un pat deserta kvalitātes ogām, piemēram, balto jāņogu šķirne ‘Bajana’, arī Latvijā izplatītā ‘Vīksnes Sarkanā’ vai Krievijā selekcionētās šķirnes ‘Osipovskaja’, ‘Ņiva’.
Nevienai no Vācijā svaigam patēriņam audzētajām jāņogām nav tik garšīgas ogas kā iepriekš minētajām. Acīmredzot tas saistīts ar tradicionālo uzskatu, ka jāņogas var izmantot tikai sulai, želejai vai vīnam, kaut gan lielveikalos, it īpaši ziemā, tiek piedāvātas svaigas jāņogas mazos iepakojumos, kuru cena ir pat 18 eiro/kg.
Par ogūlāju audzēšanu Vācijā un Šveicē lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops