Eiropā arī netrūkst satricinājumu. Savienība irst pa vīlēm, vēlēšanās vinnēšot populisti, bet Somijas prezidents brīdinājis, ka Tramps ar Putinu varot lemt pāri Eiropai – toties par Eiropas lietām. Izklausās dīvaini, pat draudoši? 29
Diemžēl Eiropā virsroku ņem pseidopiedāvājumi. Nevienam no populistu spēkiem nav reāla problēmu risinājuma. Bet cilvēki ir tendēti uz brīnuma gaidīšanu, vainīgo sodīšanu, un attiecīgā spektra politiķi to izmanto. Vai tam ir pretzāles? Jā, ekonomikas uzlabojumi un tā sauktās pašreizējās elites spējas demonstrēt, ka tā tiek galā ar ikdienas problēmām, kādas valstīs pastāv. Rūgtākas zāles būtu ļaut visam iet savu gaitu, kamēr vēlētāji pārliecinās, ka jaunu līderu politika ir greiza. Bet tas prasīs vairākus sāpju gadus.
Vai pašreizējā elite draudzējas ar galvu? Pēc breksita viņi teica – tā mums bija laba mācība. Cilvēkos jāieklausās. Būtībā šīs valdības arī nespēj piedāvāt risinājumus.
Viena no valstīm, kur pārliecinoši uzvarējuši radikāļi, ir Grieķija ar kreiso vadību. Vai grieķi sajutuši uzlabojumus? Drīzāk guvuši apliecinājumu, ka prātīgāk turēties pie sistēmiskas valsts pārvaldes, klasiskiem ekonomikas kanoniem. Kreiso valdība grieķiem ziedu laikus nav atnesusi. Nederīgi būs arī risinājumi, ko piedāvā Lepēnas labējie, vācu alternatīvie un pārējie. Bīstami ir tas, ka juku laikā pāri mūsu galvām tiešām var vienoties. Teiksim, Putins ar kādiem režīmiem. Latvijas medijos nemanīju informāciju par OPEC valstu vienošanos par naftas cenām, bet Putins bija vidutājs sarunās starp Irānu un Saūda Arābiju. Viņš saveda kopā nesamierināmos oponentus. Tur nebija ne kripatas ES vai ASV ietekmes. Ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos, manuprāt, mainās par labu Krievijai, ieskaitot ciešākas saites ar Turcijas līderi Erdoganu, dominēšanu Sīrijas konfliktā, kur ES jau atteikusies spēlēt lielāku lomu.
Un parādās darījumu cilvēks Donalds Tramps, uz savu ego stipri orientēts vīrs. Viņu ierobežošot ASV demokrātiskā sistēma, bet šis kungs ir 70 gadu vecs, vinnējis vēlēšanas par savu naudu – vai viņš veidos politiku, atskaitīdamies Kongresam? Un jebkurš ASV prezidents arvien tiek turēts par varenāko vīru pasaulē! Senatori, kas ierodas, brīdina, ka Latvijai jāveltī 2% līdzekļu aizsardzībai, Tramps runā, ka valstīm jāmaksā rēķini, un šķiet, ka viņš turas pie tā, ko teicis.
Nav šaubu, ka 2% izdevumu robeža jāsasniedz, un Latvija to apņēmusies. Bet situācija ir sarežģīta un sprādzienbīstama, ja skatāmies, ka Amerikas ārpolitiku noteiks ne tikai Tramps, bet arī izraudzītais valsts sekretārs Tillersons, kurš veikalnieciskos darījumos ar Krieviju iestidzis dziļāk par dziļu. Tuvajos Austrumos Tramps paziņojis, ka pārcelšot ASV vēstniecību Izraēlā uz Jeruzalemi. Tā būs bumba, jo pārkāps ANO iedibināto kārtību 1967. gadā. Tas draud ar karu. No līdz šim dzirdētā raisās bažas, kāda praktiskā politika sekos pēc 20. janvāra.
