Kas ar vairogdziedzeri var noiet greizi? 3
“Bez vairogdziedzera vielmaiņa ir neiespējama, tādēļ to var uzskatīt par organisma mazo ģenerāli. Šajā trauksmainajā pandēmijas laikā ģenerālim neklājas viegli – biežāk nākas konstatēt vairogdziedzera slimības, turklāt visās pieaugušo vecuma grupās,” secina Maija Gureviča, endokrinoloģe Veselības centru apvienībā (VCA).
“Vielmaiņa organismā nozīmē gan cukura, gan holesterīna vielmaiņu, gan temperatūru un sirdsdarbību. Šīs funkcijas izpaužas vairogdziedzera darbības rezultātā – cilvēkam ir normāla ķermeņa temperatūra, normāls svars, laba ogļhidrātu apmaiņa un ādas stāvoklis, kas arī atspoguļo vielmaiņas procesus.
Vairogdziedzeris organisma asins straumē izdala hormonu tiroksīnu, kas, organismā pārveidojoties, veic savas funkcijas. Jebkurai organisma šūnai ir vairogdziedzera hormonu piesaistes vietas, un organisms novirza hormonus tur, kur audiem tie ir nepieciešami,” skaidro endokrinoloģe.
Svarīgs izmeklējums, lai konstatētu, kā strādā vairogdziedzeris, ir asins analīze. Lai gan laboratorijas parasti sniedz references intervālu, jāņem vēra, ka vairogdziedzera hormonu, ko izmeklē, veicot asins analīzi, norma, katram cilvēkam ir individuāli nosakāma.
Kas var noiet greizi?
Izmainoties normālai vairogdziedzera darbībai, tā var paātrināties vai palēnināties. “Ar gadiem fizioloģisku vairogdziedzera palēnināšanos var novērot gan vīriešiem, gan sievietēm, tādēļ ir svarīgi analīžu rezultātus vērtēt individuāli, ņemto vērā visus faktorus.
Var pieļaut, ka vecākam cilvēkam vairogdziedzeris strādā nedaudz lēnāk un to neārstēt, jo nebūs būtisku nelabvēlīgu seku. Taču, ja, piemēram, ir runa par jaunu sievietei, kur turklāt plāno grūtniecību, vairogdziedzera darbības normas ir stingrākas,” teic Maija Gureviča.
Vairogdziedzera darbību nereti nelabvēlīgi ietekmē psihoemocionālais stāvoklis. Ārste min piemērus: “Vairogdziedzera darbība var tikt traucēta jebkura liela pārdzīvojuma rezultātā – ja ir emocionāla pārslodze, tuvinieka zaudējums, satricinājumi darbā, pastāvīga neizgulēšanās.”
Dažkārt pārslodze rezultējas ar vairogdziedzera autoimūnu slimību, kad organisma imūnā sistēma neatpazīst vairogdziedzeri un mēģina to noārdīt.
“Šī slimība ir ģenētiski noteikta un izpaužas milzīgas pārslodzes rezultātā. Piemēram, centīga medicīnas studente ir spiesta pielāgoties attālinātām studijām, viņai ir arī pamats raizēties par tuvinieku veselību, turklāt nupat izirušās attiecības ar pusi. Ja jaunietes ģimenes anamnēzē kādam jau ir vairogdziedzera problēmas, šādā emocionāli sarežģītā situācijā tās var izpausties arī viņai,” iespējamos cēloņus raksturo endokrinoloģe un piebilst, ka tad, ja pacients sūdzas par trauksmi, panikas lēkmēm, sirdsklauvēm, pirms domāt, piemēram, par izdegšanu, ir jāveic asins analīze un jāizslēdz vairogdziedzera problēmas.
Lēns kā zilonis
Ar pārāk lēnu vairogdziedzera darbību nākas sastapties visai bieži – palielinoties vecumam vai kādas slimības rezultātā vairogdziedzeris sāk strādāt lēnāk, līdz ar to arī vielmaiņa kļūst lēnāka.
“Cilvēks jūtas noguris, nav enerģijas, pamazām palielinās svars, var būt šķidruma aizture, tūska, mati kļūst rupji, var pazemināties balss tembrs, nereti ķermeņa temperatūra ir zemāka par normu. Biežāk šādas izmaiņas var skart sievietes, turklāt, jebkurā vecumā. Izplatītākais cēlonis ir gļēvi noritošs vairogdziedzera iekaisums.
Dažkārt gadās, ka vairogdziedzera iekaisums sievietei rodas nopietnos dzīves posmos, piemēram, pubertātes vecumā, grūtniecības laikā, pēc tam palēnināta vairogdziedzera darbība parādās pēc menopauzes, kad hormonālo izmaiņu rezultātā noreaģē arī vairogdziedzeris. Tādēļ, ja ir kādas sūdzības, pareizākā rīcība ir nodot analīzes, lai pārbaudītu vairogdziedzera hormonus,” aicina VCA Aura endokrinoloģe Maija Gureviča.
Ātrs kā zaķis
Pārāk ātra vairogdziedzera darbība ir retāk sastopama slimība. Cēloņi ir dažādi, piemēram, imūnsistēmas nepareizas darbības rezultātā vairogdziedzeris sāk strādāt pārāk ātri un asins plūsmā nonāk pārāk daudz vairogdziedzera hormonu.
“Cilvēks ir pārāk enerģisks, trauksmains, emocionāli labils, viņam sākas izteiktas sirdsklauves, samazinās svars, ķermeņa temperatūra var būt nedaudz virs normas,” Maija Gureviča raksturo pacienta stāvokli.
Simptomi, kam noteikti pievērst uzmanību
Ja kāds organisma process notiek pārāk lēni vai pārāk ātri, iespējams, tas ir vairogdziedzera slimības signāls.
Par pārāk ātru vairogdziedzera darbību liecina:
- bezmiegs, trauksme, raudulība, emocionāla nestabilitāte, asa reakcija uz situācijām;
- ātri sirdspuksti, izteiktas sirdsklauves, tahikardija;
- svara zaudēšana;
- biežāka un šķidrāka vēdera izeja;
- strauja matu izkrišana;
- paaugstināts arteriālais asinsspiediens.
Par pārāk lēnu vairogdziedzera darbību liecina:
- nosliece uz depresiju;
- lēnīgums, nogurums, enerģijas trūkums;
- atmiņas traucējumi;
- palēnināta sirdsdarbība;
- aizcietējumi, diskomforts vēderā;
- mati kļūst rupji, taukaini, izkrīt;
- paaugstināts arteriālais asinsspiediens.
Jāsāk ar asins analīzi
Sūdzības, kas varētu būt saistītas ar vairogdziedzera darbības traucējumiem, ir jāapstiprina, veicot asins analīzi. Maija Gureviča skaidro: “Jāpārbauda ne tikai tireotropais hormons, ir jāskata plašāks hormonu klāsts, jānoskaidro, vai vairogdziedzerī nav iekaisuma.
Asins analīzes ir labs palīgs, lai pārliecinātos, vai, piemēram, sirdsklauves, par ko sūdzas pacients, ir saistītas ar vairogdziedzeri, vai tomēr tām ir cits iemesls. Vairogdziedzeris jāizmeklē, ja ir hormonu izmaiņas un/vai autoimūns iekaisums.
Asins analīze vizualizē vairogdziedzera funkciju, savukārt, ultrasonogrāfija dod attēlu, kas informē par vairogdziedzera struktūru (vienmērīga vai graudaina), par iekaisumu vai mezgliem.”
Vairogdziedzera mezgli
Parasti ārsts mērķtiecīgi nosūta uz ultrasonogrāfiju tikai tad, ja izmaiņas apstiprina asins analīzes. Taču vairogdziedzera mezgli var būt arī tad, ja nav vairogdziedzera hormonu izmaiņu. Dažkārt mezglus konstatē, veicot citu izmeklējumu, piemēram, kakla asinsvadu dupleks izmeklējumu.
“Ja veiktu vairogdziedzera ultrasonogrāfiju pilnīgi visām Latvijas sievietēm, visticamāk, vairāk nekā pusei sieviešu konstatētu vairogdziedzera mezglus. Vairumā gadījumu tie ir labdabīgi un tos patiešām nevajag ārstēt, tikai novērot,” mierina endokrinoloģe.
Atrodot mezglus, ultrasonogrāfijas speciālists apraksta mezglu raksturu, izmēru. Tā var saprast, vai tie ir labdabīgi vai arī pastāv kaut neliels ļaundabīguma risks.
“Ir faktori, kas risku var palielināt, piemēram, ģimenes anamnēze (kādam ģimenē ir bijis vairogdziedzera audzējs) vai saskare ar radiāciju, piemēram, ja cilvēks ir Černobiļas seku likvidators. Jā tā, tad vajadzēs veikt arī vairogdziedzera mezglu punkciju. Tomēr šādi gadījumi ir ļoti reti.”
Jāpatur prāta, ka vairogdziedzeris atrodas cieši blakus balsenei un barības vadam. Ja mezgli ir lieli, tie var spiest, radīt diskomfortu, aizrīšanos ēšanas laikā, var būt smakšanas sajūta, guļot uz muguras. Lieli, traucējoši mezgli ir jāoperē. Ja mezgls nepārsniedz trīs centimetrus, to nevajag aiztikt, tomēr vajag pieskatīt vienu reizi gadā vai reizi divos gados, veicot vairogdziedzera ultrasonogrāfiju.
“Ja pacients sūdzas, ka kamola sajūta kaklā ir tikai kādā noteiktā situācijā nevis pastāvīgi, tam gan nebūs saistības ar vairogdziedzera mezgliem. Tā pat, kā diskomforts, nēsājot bītleni vai šalli ap kaklu arī nebūt neliecina par problēmām ar vairogdziedzeri,” teic Maija Gureviča, endokrinoloģe Veselības centru apvienībā.
Kas tas ir – tireoidīts?
Biežāk sastopamā vairogdziedzera slimība ir hronisks autoimūns tireoidīts. Tas nozīmē, ka imūnā sistēma nepareizi atpazīst vairogdziedzera šūnas un pati tās mēģina noārdīt.
“Ja parasti imūnā sistēma darbojas pret baktērijām vai vīrusiem, tad šajā gadījumā – pret vairogdziedzera šūnām, pakāpeniski tās noārdot. Šī iekaisuma rezultāt vairogdziedzera šūnas ar gadiem iet bojā vai, kādu notikumu ietekmēts, vairogdziedzeris sāk strādāt lēni.
Viena problēma hroniska autoimūna tireoidīta gadījumā – vairogdziedzera darbība palēninās, otra – tur, kur vairogdziedzera šūnas iet bojā, izveidojas rētaudi, kas var savilkt vairogdziedzera mezglus. Tātad – mezgli un tireoidīts nereti iet rokrokā.
Ja tireoidīts funkcionāli neko sliktu nav nodarījis un asins analīzēs hormoni atbilst vecuma normai, tad nav nepieciešams to īpaši ārstēt, tikai ilgtermiņā novērot, reizi gadā vai divos gados veicot vairogdziedzera izmeklējumus un analīzi.”
Kad nepieciešama ārstēšana
Ja vairogdziedzera darbība ir paātrināta, skaidrs, ka turpmāk būs biežāk jākonsultējas ar endokrinologu, kurš noteiks ārstēšanas taktiku.
Ja vairogdziedzera darbība ir palēnināta, visticamāk, ārsts izrakstīs hormonus. Maija Gureviča teic: “No hormonu preparāta nav jābaidās. Tas nav hormons, kas traucē vielmaiņu, veicina aptaukošanos, bet gan sintētiskais analogs hormonam, ko izstrādā vairogdziedzeris. Ja vairogdziedzeri ar palēninātu darbību neārstē, būs sarežģījumi, piemēram, paaugstināts holesterīna līmenis, kas rada insulta vai infarkta risku. Savukārt, ja iztrūkstošo hormonu aizvieto ar sintētisko, cilvēks jūtas mundrs un vesels, nevis lēns, noguris un bez enerģijas.”
Profilakse vairogdziedzera veselībai
- Jāraugās, lai uzturā ir pietiekams joda daudzums, jo vairogdziedzera hormoni veidojas no joda, kas uzņemts ar uzturu. Jodu satur jūras kāposti, zivis un citas jūras veltes. Dienas deva ir 130-150 mikrogrami joda. Nepietiekams joda daudzums organismā veicina vairogdziedzera palielināšanos, mezglu veidošanos. Pārdozēt jodu saturošu uzturu gan nav ieteicams – ja jods uzņemts par daudz, vairogdziedzeris no tā ražos pārāk daudz hormonu.
- Rūpīgi jāizturas pret iedzimtību – ja ģimenē kādam ir vairogdziedzera problēmas, piemēram, mātei ir pazemināta vairogdziedzera darbība, ieteicams reizi gadā nodot analīzes un pārbaudīt vairogdziedzera hormonus, kā arī veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumu, lai pārliecinātos, vai no mammas nav pārmantots hronisks autoimūns tireoidīts. Zinot, ka šāda problēma pastāv, var laikus to ārstēt un saglabāt labu veselību, nenonākot līdz vairogdziedzera zemas funkcijas stadijai.
- Svarīgi ir ieklausīties sevī, turklāt, neatkarīgi no vecuma un dzimuma, un, ja ir kādi simptomi, rīkoties (piemēram, sievietei var būt cikla traucējumi, nespēja ieņemt bērnu, arī šādā gadījuma ir noteikti jāpārbauda vairogdziedzeris). Savam ģimenes ārstam jāizstāsta visi simptomi, un ārsts nosūtīs uz nepieciešamajiem izmeklējumiem.
- Noteikti jādodas pie endokrinologa, ja izmeklējums atklāj kādas novirzes vairogdziedzera darbībā. Speciālists precīzi izskaidros, kas notiek ar vairogdziedzeri un ko var darīt lietas labā.
