Kas aptumšo skatienu bērniem. Par šķielēšanu, slinko aci un traumām 0
Kaut gan varētu rasties iespaids, ka bērnu redzei lielu kaitējumu nodara dažādu ekrānierīču lietošana, acu ārsti to neapstiprina. Tā drīzāk ir slodze smadzenēm, kā arī sociāla problēma, spriež Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas vadītāja Sandra Valeiņa. Bērniem biežākās redzes problēmas ir šķielēšana un tā dēvētā slinkā acs – ambliopija.
Sandra Valeiņa ambliopiju apraksta vienkārši – neskatīšanās dēļ bērns neiemācās redzēt. “Piedzimstot bērns uzreiz neredz tā, kā vajadzētu, tāpēc mācās. Laiks, lai to iemācītos, jeb sensitīvais redzes periods ir līdz septiņu gadu vecumam. Ja šajā laikā konstatē, ka vienā acī ir redzes aktivitātes pazeminājums un tādēļ bērns šķielē, tad čaklo aci aizklāj un liek skatīties ar slinko,” ārstēšanu apraksta daktere.
Lai to panāktu, vajadzīga neatlaidība un enerģija, vecāku sapratne un gatavība sadarboties ar dakteriem un citiem speciālistiem, cītīga mājasdarbu pildīšana un regulāras atkārtotas pārbaudes. Dažkārt tas neizdodas, jo mazi bērni nelabprāt nēsā brillītes, kurām viena puse aizklāta, vai speciālos plāksterus vienai acij – oklūderus, taču tas ir pareizākais un vēlamākais veids, kā panākt redzes uzlabošanos, novērst šķielēšanu un ļaut izveidoties pareizai, pilnīgai redzei. Taču tad, ja līdz septiņiem gadiem to nesāk darīt, ir par vēlu.
“Vecākiem jāapzinās – vilciens būs aizgājis. Tas sev jāatgādina, kad bērns spītējas, ir saslimis vai noguris un tāpēc negrib ļaut uz vienas acs neko līmēt, vai arī āda reaģē uz oklūdera kairinājumu. Ir daudz lietu, kas darbojas pretī. Ja mammā ir šaubas, vai vispār to vajag darīt, viņa, visticamāk, pakļausies sava mīļā bērna kaprīzēm un atteiksies no pūliņiem iedarbināt slinko actiņu. Taču mūsu redzes pedagogu pieredze liecina – ar stingrību un iejūtību tas ir iespējams!”
Kas pamana
Bieži vien šķielēšanu pirmie pamana vecāki vai ģimenes ārsti. Ja redzes skrīningā (pārbaudē) atrod pazeminātu redzi, bērnam būtu jānonāk pie oftalmologa – acu ārsta. Oftalmologs veic papildu pārbaudes, acī iepilinot acs akomodāciju atslābinošus pilienu un nosakot īsto refrakciju (bez pilināšanas noteiktā acs refrakcija var būt ļoti kļūdaina). Atrodot vienu vai otru acs refrakcijas kļūdu (palielinātu hipermetropiju jeb tālredzību, miopiju jeb tuvredzību vai astigmatismu, kad acs refrakcija atšķiras dažādās acs asīs – horizontālajā un vertikālajā), lai to koriģētu, bērnam tiek izrakstītas brilles vai kontaktlēcas.
“Ļoti gribu aizstāvēt rajonu oftalmologus, kuri strādā ļoti labi un pamana šīs problēmas laikus,” saka ārste.
Vecāki bieži uzreiz nenotic, cer un meklē kādu, kurš pateiks, ka tā nav.
Bet tas būtu īstais brīdis, kad sākt strādāt – radināt bērnu nēsāt brillītes un, ja vajadzīgs, aizklāt to actiņu, kas redz sliktāk.”
Šķielēšana ir acs muskuļu darbības traucējums, kas izraisa vienas acs novirzīšanos no normālās paralēlās pozīcijas. Novirzījuma dēļ uz tīklenes veidojas neass attēls, acs nevar iemācīties redzēt. Citu saslimšanu gadījumos, piemēram, ja ir iedzimta katarakta, redzes ass ceļā ir necaurspīdīgi šķēršļi. Ja šo aci nestimulēs skatīties pareizi, tā pati no sevis to neiemācīsies un tā arī paliks slinka jeb ambliopa. Vēlāk par septiņu gadu vecumu atjaunot redzes funkciju šajā acī vairs nebūs iespējams.
Ir dažādi šķielēšanas veidi. Visvairāk izplatīta šķielēšana uz iekšu (ezotropija, 40% gadījumu) un uz āru (eksotropija, 20% gadījumu). Vēl pastāv dažādi retāki šķielēšanas veidi.
Kad redze abās actiņās ir vienāda un bērns pārmaiņus šķielē te ar vienu, te ar otru aci, ir īstais laiks domāt par šķielēšanas labošanas operāciju. To var veikt 4–6 ga-du vecumā, pirms skolas. Tikai iedzimtas liela leņķa šķielēšanas tiek operētas agrīni – 1–2 gadu vecumā. Gan-drīz katram pacientam nepieciešams individuāls risinājums.
Arī katarakta, glaukoma un audzēji
Retākas bērnu redzes problēmas ir, piemēram, acs audzējs – retinoblastoma. Ja ģimenes anamnēzē bijuši šādi gadījumi, audzējs var parādīties ļoti agrīni, pat vēl grūtniecības laikā vai neilgi pēc piedzimšanas. Ja izdodas agrīni atklāt audzēju, to var arī agrīni ārstēt, pat saglabājot veselu acs ābolu un redzi. Šādus audzējus Latvijā ik gadu konstatē 1–2 bērniem.
Bērniem mēdz būt arī iedzimta katarakta (kopā ar iegūtām kataraktām – ap 30 gadījumu ik gadu). “Mazulis vai nu jau piedzimst ar apduļķotām acs lēcām, vai arī apduļķojums veidojas pirmo divu gadu laikā vai vēlāk,” stāsta Sandra Valeiņa. Aptuveni 10 reižu gadā acu ārsti bērniem atklāj iedzimtu glaukomu – vienas acs spiediens ir paaugstināts, un tāpēc iet bojā redzes nervs. To var viegli ievērot arī vecāki: viena vai abas actiņas ir lielākas nekā parasti, ar laiku acs radzene var kļūt nedzidra.
“Tās ir jau ļoti nopietnas augsta līmeņa oftalmoloģijas problēmas, kur nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, cieši sekojot pacienta veselībai gan pirms, gan pēc tam. Šajos gadījumos strādājam kopā ar oftalmologiem–mikroķirurgiem Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.”
Smagas traumas – reti
Vidēji 5–10 bērniem gadā vajadzīgas mikroķirurģiskas operācijas, lai ārstētu smagu, perforējošu traumu sekas. Ne tik smagas traumas ir konjunktīvas brūce, plakstiņu brūces, acs sasitumi, radzenes nobrāzumi, smagāki vai vieglāki acs apdegumi.
“Es vienmēr uztraucos par puišiem, kuri bez brillēm spēlē florbolu. Jāpadomā par iespējām, kā sevi pasargāt! Taču, tāpat kā daudzi riteņbraucēji brauc bez ķiverēm, tā jaunie sportisti spēlē florbolu bez aizsargbrillēm, jo tās neizskatās stilīgi. Ja florbola bumbiņa trāpa pa aci, tas ir spēcīgs sitiens! Ar šādām traumām var nonākt pat šeit, Acu slimību klīnikā, var pat zaudēt redzi. Tāpēc varbūt vajadzētu ieviest kādus bonusus tām komandām, kurās brilles tomēr lieto,” teic ārste un akcentē, ka par acu saudzēšanu jāatceras arī citu sporta veidu treniņos.
Ieteikumi, kā samazināt tehnoloģiju lietošanas biežumu:
Atvienot, lai savienotu, radot no tehnoloģijām brīvu laiku:
stunda dienā (vakariņas), diena nedēļā (sestdiena) un nedēļa gadā (ģimenes brīvdienas);
kamēr braucat auto, stundu pirms miega un ieturot maltīti kafejnīcā vai restorānā.
Līdzsvarojiet enerģiju iekšā (tehnoloģijas) ar enerģiju laukā (kustības, pieskārieni, kopā būšana, daba). Stunda iekšā = stunda laukā.
Uzsāciet veselīgas aktivitātes visai ģimenei!
Brauciet ar velosipēdiem, pastaigājieties mežā, skaldiet malku, makšķerējiet, peldieties, apciemojiet radus un draugus, gatavojiet maltīti, gleznojiet, veidojiet, dejojiet, klausieties mūziku, spēlējiet galda spēles, rīmējiet rīmes, saceriet dzejoļus, spēlējiet paslēpes, lasiet grāmatas, sportojiet, cepiet kūkas, dariet mājas darbus… bet dariet to kā ģimene… KOPĀ!
Ieteikumi tapuši, datorspēļu industrijas profesionāļiem, neirozinātniekiem un atkarību speciālistiem sadarbojoties ar Amerikas Pediatru akadēmiju un Kanādas pediatru asociāciju.
