Kas apsēdis augļu kokus? 1
Ābelēm un bumbierēm vasarā sāka brūnēt lapas. Vai tā nav bakteriālā iedega? INĀRA
Mazdārzā ābeles un saldos ķiršus apsēdušas laputis un skudras. Kokiem ir saritinājušās lapas. Ko darīt? VINETA JELGAVAS NOVADĀ
Lapu brūnēšanai iespējami vairāki cēloņi
– Ja lapu bojājumi pēkšņi parādījušies tikai pēdējās pāris nedēļās, kopš ir karstais laiks, tā varētu būt nekrotiskā lapu plankumainība. Šīs slimības iemesls nav zināms, bet to vairāk saista ar fizioloģiskiem traucējumiem, ko izraisa gaisa temperatūras, gaismas intensitātes un augsnes mitruma pārmaiņas, – skaidro Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra pētniece, Augļaugu patoloģijas grupas vadītāja Lelde Grantiņa-Ieviņa.
Nekrotiskā lapu plankumainība izpaužas kā nekrotisku plankumu vai neregulāras formas atmirušu audu veidošanās uz nobriedušām lapām. Plankumi var būt dažāda izmēra. Bojātās lapas kļūst dzeltenas aptuveni pēc četrām dienām un dažas dienas vēlāk nobirst. Var nobirt arī zaļas lapas. Slimībai raksturīgi tas, ka simptomi parādās pēkšņi, pat vienas nakts laikā, viļņveidīgi no jūnija līdz augustam. Parasti tas notiek pēc tam, kad vēsu un lietainu periodu nomaina karsts vasaras laiks. Dārzā daži koki var palikt neskarti, bet daži zaudēt 50% vai vairāk lapu. Lielākoties cieš vecāki koki.
Lai gan uzskata, ka slimību neizraisa ne sēnes, ne baktērijas, ir novērots, ka šos bojājumus iespējams samazināt, lietojot atsevišķus fungicīdus, kas gan Latvijā nav reģistrēti. Vēl iesaka uz lapām smidzināt cinka oksīdu. Pastāv arī viedoklis, ka neko nevajag darīt, jo slimība ražu un kvalitāti neietekmējot.
Ja dzeltēšana un pēkšņa nobiršana nav vērojama, bet ir tikai sarkanbrūni plankumi, tam tāpat var būt vairāki iemesli. Piemēram, apdegumus var izraisīt augu aizsardzības līdzekļi. Ja šādas lapas ir ābeļu apakšējos zaros, varbūt nesen ar herbicīdu ir apstrādātas apdobes (tātad plankumi veidojušies herbicīda ietekmē).
Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase domā, ka šajā gadījumā pie vainas varētu būt aizvadītās ziemas bojājumu sekas. Daudzos dārzos, īpaši slapjās, zemās vietās, augļu kokiem kailsalā cieta saknes. Tagad vajadzētu kokiem stipri bojātos zarus nogriezt.
Cits variants – kaitēkļu bojājumi. Šovasar ļoti izplatījušās laputis. Ja uz augļu koku lapām un zariem bija vai vēl ir šie kaitēkļi, to darbības dēļ var rasties sarkanbrūni plankumi.
Lai spriestu, vai nav bakteriālās iedegas, jāredz zars vai viss koks kopumā. Šai kaitei raksturīgi tas, ka jaunie dzinumi izliecas āķa formā. Visprecīzāk to var noteikt Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, izmantojot akreditētas un validētas metodes. (Par bakteriālo iedegu vairāk var izlasīt “Praktiskā Latvieša” 21. jūlija numurā).
Skudras uz augļu kokiem ir tāpēc, ka uz dzinumiem atrodamas laputis. Skudras barojas ar laputu izdalīto saldo šķidrumu. Lapu malu ieritināšanos, vēlāk visa dzinuma nokalšanu izraisa laputu sūkumi. Ķiršu lapas apakšpusē bojā melnas laputis, plūmju, bumbieru lapas – zaļas laputis, ābeļu lapas – zaļas vai pelēkas laputis. Kaitēkļu ierobežošanai var izmantot kādu no reģistrētajiem insekticīdiem, piemēram, Deci 2,5 (ābolus un bumbierus var ēst 30, ķiršus un plūmes 20 dienas pēc smidzinājuma), Fastaku 50 (nogaidīšanas laiks līdz ražas novākšanai – 14 dienu), Karate Zeon 5 (nogaidīšanas laiks – 28 dienas), ābelēm un bumbierēm arī Deci mega (nogaidīšanas laiks ir 30 dienu).
