Kas aplams satiksmes organizēšanā ar stabiņiem? Vērtē auto eksperti 35
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūlija satiksmes sarunu priekšplānā – vērienīga Tallinas šosejas sākumposma sašaurināšana no Baltezera līdz Gaujai un raibo stabiņu, celiņu, saliņu jūra Rīgā. Nevaru nepiedalīties.
Un, lai nepretendētu uz solista lomu, kā allaž palīgā aicinu pieredzes bagātu automobilistu pulciņu. Lūk, viņi, lūk, viņu dots īss situācijas vērtējums. Un nobeigumā mans aicinājums CSDD un policijas ļaudīm.
Agris Staņēvičs, Latvijas eksčempions rallijā, auto tirgotājs ar 30 gadu stāžu:
– Tikai viens piemērs. Torņakalna viaduktiņš. T veida krustojums ar Vācieša ielu. Bija tāda trūcīga izbrauktuve. Divas joslas vienā, viena otrā virzienā. Kaut kā cauri tikām. Tagad aizmietots. Uz abām pusēm pa vienai joslai.
Un hronisks korķis līdz pat Vienības gatvei. Šaubos stipri, vai šis ir satiksmes uzlabojums.
Aivars Zavadskis, būvinženieris, ilggadējs “Gada auto” žūrijas biedrs, riteņbraucējs:
– Murgs kaut kāds. Es neesmu vēl izmēģinājis, kā tie stabi lokās. Šķiet, pārāk cieti tomēr ir…
Vai braucu pāri baltajām strīpām? Braucu. Braucu pie sarkanās gaismas, pēc iespējas raitākas kustības vārdā pārkāpju citus formālus noteikumus visur, kur to var civilizēti izdarīt.
Es cenšos situāciju plaši pārskatīt un vēl nevienā neesmu ietriecies. Neviens manī arī ne. Tramvajam pa kreiso pusi gan nebraucu garām. Es taču neesmu stulbs… Bet ir tādi, kas brauc.
Ir totāls nihilisms pret likumiem un noteikumiem. Sevišķi ja par pārkāpumiem nesoda.
Mani visi tie stabiņu un saliņu idiotiskie palīglīdzekļi vienkārši kaitina, es nesaprotu, kāpēc par milzu naudu izbūvētajai asfalta un betona satiksmes platībai ir jānozog puse. Atkārtoju – tas ir vienkārši debili.
Saulkrastu ceļš mani nervozē. Es saprotu, ka tas ir mēģinājums uztaisīt Ādažos lēnu, drošu ielu, saprotu, izbraukt varu, bet tas tā kaitina, ka gribas kaut kur dabūt bruņumašīnu un visu to nošķūrēt. Izniekoti līdzekļi…
Zini, ko es daru? Paredzot korķi, es pirms Ādažiem griežu uz veco ceļu, pa Ādažu nomali uz Kadagas tiltu, Kadagā pa kreisi uz Gauju. Nav te ne stulbu un izšķērdīgu strīpu, ne muļķīgu mietiņu, ne radaru (pagaidām?). Normāls, diezgan ātrs brauciens. Maršruts kļūst aizvien populārāks.
Uldis Rolis, autoservisa uzņēmuma “Rolis” vadītājs:
– Par Ādažiem. Tā vien rādās, ka viss tiek darīts brauciena vienkāršošanai, primitivizācijai. Iespējams, tas derētu robotam. Autopilota kapsulai. Man lāga neder. Izbraukt jau var, bet nekādu prieku tas nerada. Turklāt – starpvalstu šosejai šī rāpošanas noskaņa nemaz neatbilst.
Baltā strīpa? Man (elektrisks auto ar max 95 km/h) aktuālāka ir tā pa labi. To, skrējējus palaižot, mīļā miera labā reizēm pārbraucu. Kreiso neaiztieku.
Stabiņi… Sieva saka – besī. Es – pagaidi, rudenī paņemsim džipu un tos dubļainos, slikti redzamos nopļausim.
Vienīgi tās metālstabu zīmes būs jāapbrauc…
Jānis Mežulis, dizainers (“Kate”), aktīvs publisku satiksmes diskusiju dalībnieks:
– Nevaru teikt, ka nekad nebūtu braucis baltajām strīpām pāri. Vados no situācijas. Un vēl – tas mēdz būt mans protests pret debilu satiksmes organizāciju. Pret absurdo varasvīru bīdīto ātruma pazemināšanas prioritāti.
Vēl kādu līniju, vēl kādu barjeru, vēl piežmiegt – jo lēnāk, jo labāk!!! Vislabāk, protams, būtu apstāties pavisam. Absolūta drošība…
Uzvilkt kādu strīpu, ierakt kādus stabus, likt man stāvēt aiz autobusa, nevis iedziļināt tā pieturu kabatiņā un atbrīvot ceļu normālam braucienam. Uztaisīt starptautiskas maģistrāles posmu par vienas joslas (ar stabiem ierobežotu!) taku, uz kuras kāds braucamais noģībs un absolūtā 0 km/h drošība būs sasniegta.
Un tie velojoslu brīnumi nobeigs ne tikai satiksmes ātrumu. Man nācās pēc kādas preces braukt pakaļ uz bodīti Bruņinieku ielā.
Pusstundu meklēju parkošanās iespējas, aizgāju līdz bēdīgam saimniekam, kurš datorā pēta – adreses maiņas iespēju.
Te strādāt vairs neesot iespējams. Centru padarīs beigtu un tukšu tie ātruma un auto kustības slāpētāji…
Aigars Evardsons, bijušais Valsts policijas koledžas direktors, tagad Rīgas domes darbinieks:
– Par stabiņiem. Tādi satiksmes noteikumos pat nav paredzēti. Ir ceļa zīmes, ir dažādas līnijas. Šādu stabiņu nav. Tātad tā jau saknē ir improvizācija, nevis kādiem standartiem atbilstoša satiksmes organizēšana.
Pat ja līnijām ironiski brauc pāri, pat tad stabiņi nav labi. Tie traucē operatīvajam transportam. Tie ietekmēs ceļa seguma tīrīšanu ziemā.
Jāskatās Eiropas pieredze. “Kabatas” autobusa pieturām, nevis līnijas, kuras (uz pustukša ceļa) ievērot spēj retais, kuru pārbraukšana rada precedentu virkni pārbraukšanai arī bīstamākās situācijās. Un kopumā – pilnvērtīgs, perspektīvs ielu un ceļu iekārtojuma plānojums, kura – tā šobrīd izskatās – mums nav.
Nav arī modernu kontroles sistēmu, kādas ir ne tikai Viduseiropā. Pirms gadiem 12 biju Tbilisi, viņu iekšlietu ministrs demonstrēja milzu skaitu videokameru potenciālu pārkāpumu vietās. Kuru fiksētajam seko rēķini pastkastēs. Un turpmāk ievērotas līnijas un ceļa zīmes.
Moderna videokontrole labi aizstātu policijas fizisko spēku trūkumu. Konkrēti skaitļi šajā jomā ir “ierobežotas pieejamības informācija”.
Bet ir skaidri zināms, skaidri pateikts, ka kārtības policijā (nav mums vairs tādas klasiski atdalītas ceļu policijas) trūkst ļoti daudz cilvēku. Valsts policijā – vairāk nekā tūkstotis.
Anrijs Matīss, uzņēmējs, bijušais satiksmes ministrs:
– Arī stabiņi nelīdz – pagājušajā nedēļā uz tagad it kā daudz lēnākās “Ādažu ielas” gājēju pārejas tika sabraukts cilvēks…
Nesen pārbraucu no Vāczemes. Tur nav stabiņu, tomēr ir daudz labāk organizēti satiksmes drošības pasākumi. Horizontālais marķējums (līnijas), kam Latvijā nepievērš lielu uzmanību, tur tiek stingri ievērots (nemaz nerunājot par autobāņiem, bet parastām šosejām).
Piemēram, Polijā sodi par līnijas pārbraukšanu ir lielāki nekā par +30 km ātrumu. Līnijai jābūt svētai. Latvijā tam netiek pievērsta uzmanība.
Būtu nepieciešama kontroles pastiprināšana par horizontālā marķējuma – līniju – neievērošanu, sodu vairākkārtēja palielināšana par šādiem pārkāpumiem un kontrole, neapturot automašīnu, izmantojot policijas auto aprīkotās kameras un netērējot laiku protokolu noformēšanai uz vietas.
Rīgā stabiņu invāzija piedevām izskatās pēc tik izšķērdīgas finanšu afēras, kādas pat Ušakova laikā bija retums.
Tie izvietoti bez jebkādas sapratnes par satiksmes drošību, ko atzinusi arī CSDD.
Par drošību – aplami, ka mūsu valstī viss reducēts tikai uz ātruma un dzeršanas apkarošanu pie stūres. Citu problēmu it kā nebūtu.
Tās pašas līnijas – to ignorēšana bieži ir bīstamāka par ātruma pārsniegšanu drošos satiksmes apstākļos, līniju ignorēšana var novest pie frontālas sadursmes, kas parasti ir smags un traģisks negadījums.
Ansis Auziņš, “Andre Motors” vadītājs, vairākus gadus strādājis par “Ford” pārstāvi Eiropas valstīs:
– Pirmkārt – šī domes sasaukuma problēma ir tā, ka nevar kāpt tribīnē viens patiešām kompetents vecis un pateikt: mēs izpētījām to un šito, sapratām, ka pareizi būs darīt tā un tā. Nevar. Nāk TV un citos ekrānos visādas meitenes un zēniņi, lej kaut kādu čugunu. Nepārliecina. Un redzam un lamājam to sviestu, ko ikdienā redzam.
Otrkārt – ir bēdīgi, ka arī tie vīri, kas domes virsotnē, aiz krūmiem neredz mežu. Vismaz satiksmes organizācijas jomā pavisam noteikti neredz. Nav kopējas vīzijas un mērķa. Tā vietā atsevišķi baigi aktīvas darbības imitācijas uzplaiksnījumi, kas ielu lietotāju lielāko daļu nevis noskaņo optimistiskai nākotnei, bet nokaitina.
Raitis Mazjānis, Latvijas Autoinženieru asociācijas prezidents:
– Baltā līnija, protams, ir zaudējusi autoritāti. Bet arī stabiņš neko nedod. Ja ir ārkārtas situācija (apstājies, avarējis auto), brauksim pāri arī stabiņiem. Sevišķi mīkstajiem, plastmasas.
Vai pats braucu pāri līnijām? Jā. Ja tas citiem nenodara nekādu kaitējumu.
Pamata problēma ir cita, plašāka. Mums vajadzētu būt speciālistiem, kas spēj izpētīt, modelēt – kas mainīsies, šo vai to sašaurinot, ierobežojot, kas notiks dažādās diennakts stundās, dažādos gadalaikos. Kā to visu ietekmēs ekonomiskā un demogrāfiskā situācija.
Visā civilizētajā pasaulē šādi pētījumi notiek un tikai atbilstoši to rezultātiem tiek pieļauta iejaukšanās un izmaiņas esošajā situācijā. Lielo pilsētu satiksme tiek datorizēti modelēta. Rīgā? Šķiet, nav nekā tamlīdzīga.
Un tas būtu pirmais un neatliekamais tēriņš – šādas sistēmas iegāde. Tikai pēc tam vajadzētu sākt pārveidojumus dabā. Nevis improvizēt ar stabiņiem, izšķiežot milzīgus līdzekļus un bieži vien gaidītos rezultātus nesasniedzot.
Ja kaut kur tiešām nevajag un nedrīkst braukt – man simpātiska zviedru sistēma. Nevis kaut kādi stabiņi, bet īstas, nepārbraucamas barjeras. Starp pretējā virziena joslām, piemēram.
Es nevainoju pašreizējās satiksmes organizācijas kļūmēs politiķus. Ne Staķis, ne Ķirsis nevar nepieciešamās Rīgas satiksmes izmaiņas ne izplānot, ne novērtēt. Ir vajadzīgs spēcīgs speciālistu, padomdevēju pulciņš un labi organizēta tā darbība.
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”: Ne tikai ierindas braucējiem stabiņi nepatīk. Pēdējā nedēļā tos kritizējušas arī CSDD un policijas amatpersonas. Labi? Nez vai. Jo, pirmkārt, tas vēlreiz liecina par nepietiekamu valsts un pašvaldību iestāžu viedokļu saskaņošanu pirms tik lielu pārbūvju uzsākšanas.
Otrkārt, kaut kā nemana, ka abas iestādes saprastu savas vēsturiskās kļūdas un meklētu ceļus to labošanai.
Līnijas tiek ignorētas. Tādēļ tiek likti stabi. Bet – kas atbildīgs par tādu autovadītāju atestāciju, kas nezina pat vienu fundamentālu likumu: nepārtrauktai līnijai pāri braukt nedrīkst!!! Atbilde – CSDD.
Kādi paņēmieni tiks lietoti izglītības uzlabošanai? Atbildes nav. Kas līdzatbildīgs par šo līniju pārāk centīgu un izšķērdīgu lietošanu vietās, kur tās provocē pārkāpumus, tā ļaužu morāli bojājot (nihilisms jau nerodas no nekā)? Atbilde – CSDD.
Un policijai – jūsu kontrole līniju jomā līdz šim ir bijusi nepietiekama. Patiess prieks, ka sāktas dronu akcijas. Vien likumdošanu vēl vajadzētu sakārtot tā, lai katra šādi fiksēta pārkāpuma noformēšana neprasa tik daudz laika.
Kopīgi iemācīsimies nešķērsot gudri izvietotas līnijas. Un netīkamos stabus nevajadzēs.
