Lai galva nesāpētu 6
Pats aldaris svētkos labprātāk dzer bezalkoholiskos, piemēram, iesala, dzērienus. Tas būtībā esot tas pats alus, tikai salds un bez grādiem. Arī galva no tā nekad nesāp, un ar automašīnu var braukt droši.
Kādēļ pat pēc saprātīga alus daudzuma lietošanas otrā rītā sāp galva, meistars skaidro ar to, ka bijusi slikta manta. Tā parasti notiek ar mājās darītu alu, tāpēc no tiem meistars atturas. Viņš arī nekad nav mēģinājis mājās gatavot pats. Aldaris uzskata, ka tad nevar atdalīt visus kaitīgos esterus, aldehīdus un spirtus, turklāt rūgšanas process ir pārāk īss. Piemēram, ja rūgšana notiek konstantā temperatūrā ilgāk par mēnesi, cilvēkam kaitīgās vielas sadalās un dzēriens iegūst labu garšu. Taču mājās aptuveni +10 °C vēsumu ilgai raudzēšanai vasarā nevar atrast pat pagrabā.
Protams, ja pašam ļoti patīk darīt mājas alu un viesi to atzīst par labu esam, pāris reižu gadā baudot, nekas slikts nenotiks, spriež aldaris.
Meistars pats alu tikai degustē un iedzer pa malciņam svētkos, citādi tādu darbu nevarētu strādāt. Viņš novērojis, ka arī citi brūzī strādājošie nav žūpas. Laikam jau alu vairāk uztver kā darbu, nevis izklaidi.
Alus dzeršanu viņš neuzskata par sliktu tradīciju, tomēr visā jāievēro mērenība.
! Likums, ko nekad nedrīkst pārkāpt, – alu nevajag lietot kopā ar degvīnu, turklāt ne tikai tūlītējo seku dēļ. Meistars zina stāstīt, ka tiem, kas šādu netikumu praktizējuši, zūd garšas sajūta. Piemēram, par alus degustētāju tāds vairs nevar strādāt, jo neatšķirs nianses.
