Ušakovs sola iesaistīties 0
“Bet varbūt par ilgstošo Krievijas pacienti var parūpēties Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, ņemot vērā, ka viņa vadītajai partijai ir līgums ar Kremlim tuvu stāvošo “Vienoto Krieviju”? Ušakovs rūpējas par diviem kaķiem, varbūt viņš var parūpēties arī par cilvēku?” vaicā I. Ozola.
Raksta tapšanas gaitā par šo jautājumu sazinājos ar Ušakovu, un ar Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Lailas Ivānas starpniecību saņēmu atbildi, ka Rīgas pašvaldības vadītājs šajās dienās (no 26. līdz 28. aprīlim) atrodas vizītē Kazaņā, kas atrodas netālu no Ļubovas dzimtā ciema, tiksies ar Kazaņas vietējās varas vadītāju un cita starpā mēģināšot palīdzēt Ļubovai atgriezties mājās. Transportēšana taču būtu pavisam vienkārša, jo nupat “Air Baltic” atklājusi jaunu avioreisu uz Kazaņu. Lai nebūtu tikai tukša runa, slimnīcas vadība aizsūtīja vēstuli Ušakovam ar informāciju, kas nepieciešama, lai Krievijā varētu atrast Ļubovas dzīvesvietas pieraksta kartīti, kas palīdzētu sarunās par Ļubovas pārvešanu mājās Beļarskas ciemā.
Pamesti arī pašmāju pacienti
Šis ir pirmais un vienīgais gadījums, kad slimnieks RPNC stacionārā atrodas vairāk nekā gadu. Šajā slimnīcā ir 536 gultasvietas un vidējais ārstēšanas ilgums vienam pacientam aizvadītajā gadā bijis 24 dienas. RPNC valdes priekšsēdētājs Jānis Buģins pastāstīja, ka dienā slimnīca uzņem ap 20 pacientiem un iestādei ir jānodrošina apmēram tikpat daudz slimnieku izrakstīšana. Viņus novirza uz dienas stacionāru vai pie speciālistiem uz ambulatoro ārstniecības iestādi. Taču slimnīcā netrūkstot tādu pacientu, par kuriem piederīgie nerūpējas un kurus piederīgie nevēlas vest uz mājām.
Lūcija Arāja, Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste: “Vecais cilvēks ir atstāts viens, viņam parādās depresija, demences iezīmes. Piederīgie ir ārzemēs, bieži pat neatsaucas, ir gadījumi, kad esam bijuši spiesti piedraudēt, ka ziņosim tiesībsargam, bāriņtiesām par bērniem, kas nerūpējas par saviem vecākiem. Reakcijas faktiski nav nekādas. Nereti bērni, kas dzīvo ārzemēs, sāk ārstus koriģēt, kāda terapija jālieto, jo neesot sasniegts nepieciešamais efekts.
Otra grupa ir psihiski slimi cilvēki, kurus piederīgie atved tādēļ, ka cilvēkam sākušās halucinācijas, murgi. Kad pienāk izrakstīšanās laiks un pacientam jāārstējas ambulatori, piederīgie sola, ka izņems no slimnīcas, bet tas netiek izdarīts. Patlaban pie mums atrodas pieci šādi slimnieki.”
Psihiatrijas slimniekiem ārstēšanu pilnībā apmaksā valsts, un daudzi to nekaunīgi izmanto. Piederīgie ir ieinteresēti, lai pacients guļ šeit, jo tad ir iespējams tikt pie viņa pensijas – atbrauc uz slimnīcu, paņem no pensionāra bankas karti, izņem naudu un tukšu atdod atpakaļ. “Mēs lūdzam – vai nu ņemiet savu tuvinieku uz mājām, vai ievietojiet pansionātā. Tur gan ne, jo pansionātā ir jāmaksā līdzmaksājums no pensijas,” stāsta daktere Arāja.
Slimnīcā nesen viesojās Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners, Ministru prezidenta padomniece Eva Upīte, un drīzumā tur ieradīsies arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Savukārt veselības ministre Anda Čakša ir tikusies ar Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītāju profesoru Elmāru Rancānu, kā arī Latvijas Psihiatru asociācijas prezidentu Elmāru Tēraudu, lai lemtu par labāko veidu, kā atbrīvot šo ārstniecības iestādi no pacientiem, kuriem nepieciešama sociālā aprūpe, nevis ārstēšana.
Bet jautājums, ko darīt ar Ļubovu, joprojām ir ne tikai atklāts, bet ļoti būtisks, jo Latvijas valsts spiesta turpināt sponsorēt citas valsts pilsoņa uzturēšanos psihiatriskajā slimnīcā, kamēr pašmāju cilvēku veselības aprūpei trūkst naudas. Slimnīcas juriste aprēķinājusi, ka stacionāra geriatriskajā nodaļā ilgajā Ļubovas atrašanās laikā veselības aprūpi būtu varējuši saņemt ap diviem desmitiem pacientu.
