Kas aizstās patentmaksas? Daudzi ir izvēles priekšā – turpināt darbību kādā citā nodokļu režīmā vai “bodīti” slēgt 9
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar patentmaksu atcelšanu daudzi šobrīd ir izvēles priekšā – turpināt darbību kādā citā nodokļu režīmā vai “bodīti” slēgt.
Realitātē patentmaksas atcelšana nozīmē, ka vienkāršs, fiksēts, uz iesnieguma pamata veicams patentmaksājums, kas atkarībā no darbības reģiona bija 100 vai 50 eiro par mēnesi un ko varēja maksāt pēc nepieciešamības, tiek aizstāts ar prasību veikt salīdzinoši komplicētu grāmatvedības uzskaiti, iesniegt regulāras atskaites un maksāt nodokļus, balstoties uz krietni sarežģītāku metodiku.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Mazo un vidējo uzņēmumu padomes priekšsēdētāja, nodokļu konsultante Lienīte Skaraine aicina līdzšinējos patentmaksas maksātājus izvērtēt, vai, pārejot uz citu nodokļu režīmu, vispār būs iespēja nopelnīt, balstoties uz iepriekšējā gada ieņēmumiem: “Šis ir laiks, kad katram ir jāpārvērtē sava saimnieciskā darbība, jāparēķina, kādi nodokļi veidojas no iepriekšējā gada apgrozījuma.
Tad jāizvērtē, vai, nomaksājot šos nodokļus nākamgad, saimnieciskā darbība ir rentabla un vai ir jēga ar to turpmāk nodarboties.
Iesaku parēķināt, par cik jāpalielina preču vai pakalpojumu cenas, lai atmaksātos ar konkrēto amatu nodarboties, un izvērtēt, vai klienti būs gatavi maksāt par jūsu precēm un pakalpojumiem jaunās cenas.”
Divi varianti izvērtēšanai
Domājot par pāreju uz darbu citos nodokļu režīmos, līdzšinējiem patentmaksas maksātājiem nodokļu konsultante iesaka izvērtēt divas iespējas: kļūt par saimnieciskās darbības veicēju pašnodarbināto personu vispārējā režīmā vai pašnodarbināto personu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja režīmā.
Uzskaite un aprēķini būtu vienkāršāki, kļūstot par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, tomēr daļai darbības veidu, kādos līdz šim varēja strādāt, maksājot patentmaksas, finansiāli izdevīgāka būtu otra ieteiktā alternatīva – pašnodarbinātais vispārējā režīmā.
“Kļūt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju ieteiktu izvēlēties saimnieciskās darbības veicējiem ar nelielām materiālu izmaksām (kā aukles, mājkalpotājas, dažādu pakalpojumu sniedzēji u.tml.).
Savukārt saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir lielas materiālu izmaksas (kā floristi, amatnieki, sīkražotāji u.tml.), noteikti atmaksājas veikt visu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un līdz ar to ieteicamāk būtu kļūt par pašnodarbināto personu vispārējā nodokļu režīmā,” skaidro Lienīte Skaraine.
MUN pamatā – apgrozījuma uzskaite
Kļūstot par mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāju, nodokļos maksājamās summas ir jāaprēķina un jāsamaksā reizi ceturksnī, balstoties uz saimnieciskās darbības apgrozījumu. Lai to varētu izdarīt, jāveic saimnieciskās darbības apgrozījuma uzskaite.
“Mikrouzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam MUN ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, tajā norādot ceturkšņa apgrozījumu sadalījumā pa mēnešiem un no tā aprēķināto mikrouzņēmumu nodokli,” skaidro nodokļu konsultante Lienīte Skaraine.
“MUN ceturkšņa deklarāciju, ir jāiesniedz tikai par to pārskata ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums. Tomēr tas jādara arī tad, ja mikrouzņēmuma apgrozījums ir bijis tikai vienā vai divos mēnešos. Aprēķinātais nodoklis jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā.”
Mikrouzņēmuma nodokļa likme ir diferencēta atkarībā no apgrozījuma un tiek saistīta arī ar gada ceturksni, kurā saimnieciskās darbības veicējs iegūst MUN maksātāja statusu.
Vispārējā gadījumā un, reģistrējoties MUN maksātāja statusā gada pirmajā ceturksnī, gada apgrozījumam līdz 25 000 eiro tiek piemērota 25% likme, bet tai apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, – jau 40%.
Savukārt, ja saimnieciskās darbības veicējs par MUN maksātāju būs izlēmis kļūt kādā no vēlākiem gada ceturkšņiem, nodokļa likme no 25% uz 40% mainīsies jau pie mazāka summārā gada atlikušo mēnešu apgrozījuma.
Reģistrējoties par MUN maksātāju gada 2. ceturksnī, tie būs 18 750 eiro, 3. ceturksnī 12 500 eiro, bet, veicot reģistrēšanos gada pēdējā ceturksnī, 25% likmi varēs piemērot, ja gada pēdējo trīs mēnešu summārais apgrozījums nepārsniegs 6250 eiro, par pārējo apgrozījuma daļu būs jāmaksā 40%.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis sola, ka jau vasaras vidū MUN maksātāju ikdienu varētu atvieglot saimnieciskās darbības ieņēmumu konti: “Ja MUN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi tiks ieskaitīti vai iemaksāti kredītiestādē atvērtā saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā, MUN maksātājam pašam nebūs jāveic MUN aprēķināšana, deklarēšana un nomaksa vispārējā kārtībā, bet to, savstarpēji sadarbojoties, nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests un kredītiestāde.” Par to pašlaik tiek gatavoti grozījumi likumā. Atvērt saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu būšot brīva MUN maksātāja izvēle.
Pašnodarbinātajiem – vairāk aprēķinu
Sarežģītāks nodokļu režīms, kurā strādājot, iespējams, būs nepieciešama profesionāla grāmatveža iesaiste, ir saimnieciskās darbības veicējs pašnodarbinātā persona vispārējā režīmā.
Pašnodarbinātie veic ieņēmumu un izdevumu uzskaiti saimnieciskās darbības uzskaites žurnālā, reizi ceturksnī maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bet reizi gadā, deklarējot ienākumus, – arī iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).
VSAOI aprēķināšanu pašnodarbinātie veic, pamatojoties uz mēneša ienākumu, ko nosaka, no ieņēmumiem atņemot izdevumus. “Pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru (500 eiro), no šiem ienākumiem ir jāveic VSAOI 5% apmērā pensiju apdrošināšanai,” stāsta Lienīte Skaraine, piebilstot, ka no pirmajiem 50 eiro gadā šīs 5% iemaksas var neveikt.
“Savukārt pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz 500 eiro, ir jāmaksā VSAOI vispārējā apmērā – t.i., 31,07%. Šajā gadījumā nodoklis tiek rēķināts no minimālās algas vai brīvi izraudzītas lielākas summas. Papildus tam – no starpības starp ienākumu apjomu un brīvi izraudzīto summu jāmaksā arī VSAOI 5%. Jārēķinās, ka jau ar šī gada 1. jūliju 5% likme pensiju apdrošināšanai tiks aizstāta ar 10% likmi.”
Pašnodarbinātajam ir jāiesniedz arī gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija. Gada kopējiem ienākumam līdz 20 004 eiro ir 20% likme; gada ienākuma daļai no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro ir 23% likme; gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro, ir 31% IIN likme.
“Ar IIN apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības nosaka kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību,” skaidro Lienīte Skaraine.
“Izdevumos iekļauj arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko fiziskā persona maksājusi par sevi kā par pašnodarbinātu personu. Saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi, kas tiek ņemti vērā, aprēķinot ar IIN apliekamo ienākumu, ir noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. pantā, 11.5 pantā un MK noteikumos Nr. 899.
Uzskaite un aprēķini noteikti ir sarežģītāki nekā patentmaksātājam, un šeit katram jāizvērtē, vai uzskaiti veikt pašam vai meklēt profesionālu grāmatvežu palīdzību.”
UZZIŅA
Pašnodarbinātā nodokļu aprēķins MUN režīmā
Piemēram, ja ceturkšņa apgrozījums bijis 600 eiro, tad aprēķināt MUN var šādi:
600 eiro x 25% = 150 eiro (kur 80% ir VSAOI un 20% IIN).
Ja nākamajā ceturksnī apgrozījums ir 200 eiro, tad attiecīgi arī nodoklī jāmaksā mazāk: 200 eiro x 25% = 50 eiro.
Pašnodarbinātā nodokļu aprēķins vispārējā režīmā
Piemēram, ja ienākums mēnesī ir 600 eiro un pašnodarbinātais izvēlas veikt mazākās iespējamās VSAOI – no minimālās algas, tad kopējo maksājamo summu var aprēķināt šādi: 500 eiro x 31,07% + 100 eiro x 5% = 155,35 eiro + 5 eiro = 160,35 eiro.
Savukārt, ja pašnodarbinātā ienākums mēnesī ir mazāks par minimālo algu, piemēram, 200 eiro, būtu jāveic iemaksas 5% apmērā no 200 eiro – t.i., 10 eiro.
Papildus VSAOI šajā nodokļu režīmā strādājošajiem ir jāmaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. To aprēķina atkarībā no gada ienākumu apmēra un citiem parametriem saskaņā ar gada ienākumu deklarāciju, ko pašnodarbinātais reizi gadā iesniedz VID.
Dati: LTRK
