Karus uzvarēs nevis ieroči, bet gan programmatūras kods. Eiropa būs atkarīga no “mūsu draugiem ASV” 28
Kari turpmāk tiks uzvarēti “ar kodu”, un svarīgākais būs nevis tas, kādi ieroči ir armijas rīcībā, bet gan programmatūra, ar kuru tā darbojas. To intervijā izdevumam Politico norādījis Vācijas militārā AI uzņēmums Helsing. Uzņēmums apgalvo, ka apstrādā miljoniem datu no Eiropas militārajiem sensoriem un ieroču sistēmām, lai palīdzētu cilvēkiem pieņemt “ātrākus, labākus lēmumus” un palielinātu ieroču letalitāti.
Līdz šim uzņēmums ir parakstījis līgumus ar Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Igaunijas un Ukrainas valdībām. Uzņēmums saņēmis pat līgumu par Vācijas Eurofighter Electronic Warfare iznīcinātāja modernizāciju kopā ar Saab, mākslīgā intelekta infrastruktūras izveidi Future Combat Air System – Vācijas, Francijas un Spānijas daudznacionālai kopīgai iniciatīvai; nākotnes Wingman-Airbus kompānijas sistēma.
“Aizsardzība arvien vairāk kļūst par programmatūras problēmu,” uzsver firmas līdzdibinātājs un izpilddirektors Gundberts Šerfs, “jūs ar acīm redzat iznīcinātājus, kuģus un satelītus, taču realitāte ir tāda, ka katra no šīm sistēmām rada neticami daudz datu.”
Šerfs sacīja, ka ES ir jāsasniedz “tehnoloģiskā vadība” galvenajās jomās, kurās tā atpaliek, piemēram, mākslīgais intelekts, pretējā gadījumā Eiropa būs atkarīga no “mūsu draugiem ASV”.
ASV, Izraēla un citas valstis jau agrāk izveidoja spēcīgas saites starp savām militārpersonām un mūsdienu tehnoloģiju nozarēm, kas pieauga interneta laikmetā. No otras puses, Eiropas valstīm trūkst spēcīgu programmu, lai ar vietējo tehnoloģiju palīdzību veiktu ievērojamus ieguldījumus inovatīvās aizsardzības tehnoloģijās.
Problēma ir nauda — un dažos veidos tā joprojām ir. Eiropā ir grūti atrast naudu riska kapitālā, un pensiju fondi parasti neiegulda aizsardzības tehnoloģijās, sacīja izdevumam Šerfs. “Helsing” pirmā finansējuma kārta tika pabeigta ar Lielbritānijas, Francijas un Vācijas privātpersonu iemaksām, kuras ticēja misijai. Vēlāk Spotify dibinātājs Daniels Ekss, izmantojot savu riska fondu Prima Materia, iemaksāja 100 miljonus eiro un saskārās ar dažu Spotify mākslinieku kritiku par to.
Šerfs norāda, ka Eiropai ir jābeidz kautrēties no reālas naudas ieguldīšanas savos bruņotajos spēkos, lai nodrošinātu, ka tiem ir vislabākās tehnoloģijas.
Tikmēr, kā vēsta Forbes, šobrīd Ukrainā jau saskaņā ar tā avotiem tiek izmantoti droni, kas spēj izsekot un trāpīt ienaidniekiem bez cilvēka līdzdarbības. Arī jomas ministrs atzinis, ka karā pret krieviem pusi karavīru frontes līnijā nomainīs roboti – bezpilota lidaparātu specvienības “Birds of Magyar” komandieris Roberts Brovdi jau tagad atiznis, ka tuvāko 6-8 mēnešu laikā Ukrainā vairs nebūs vajadzīgi cilvēki bezpilota lidaparātu vadīšanai – karš kļūs patiesi bezpilota.
