Karavīru gars un sabiedrības loma 62
Pavļuks uzsver, ka frontes līnijas turēšana nebūtu iespējama bez Ukrainas sabiedrības atbalsta. Brīvprātīgie, kas piegādā pārtiku, drēbes un aprīkojumu, kā arī ģimenes, kas gaida karavīrus mājās, ir “otrā fronte”, kas dod spēku cīnīties. “Katrs ukrainis ir daļa no šī kara,” viņš saka, aicinot tautu nezaudēt vienotību, pat kad starptautiskās sarunas par mieru rada neskaidrības.
Komandieris arī piemin starptautisko atbalstu, kas bijis izšķirošs – no ASV piegādātās militārās tehnikas līdz Eiropas humānajai palīdzībai. Tomēr viņš brīdina, ka karš nebeigsies ar diplomātiju vien: “Sarunas ir svarīgas, bet galu galā frontē izšķiras viss. Un tur stāv mūsu kājnieki.”
Pavļuka intervija nāk laikā, kad miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu ir nonākušas strupceļā. Kā ziņo Bloomberg, ASV ir gatava apsvērt Krimas atzīšanu par Krievijas daļu, taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kategoriski noraida jebkādas teritoriālās piekāpšanās. Tikmēr Krievija vilcina sarunas, cerot uzlabot savas pozīcijas kaujas laukā.
ANO dati liecina, ka karš ir prasījis desmitiem tūkstošu dzīvību un radījis miljoniem bēgļu, padarot frontes karavīru lomu vēl nozīmīgāku. Ukrainas Bruņoto spēku spēja pielāgoties un turpināt cīņu, neskatoties uz resursu trūkumu, ir izpelnījusies starptautisku atzinību.
Pavļuka vārdi ir kā atgādinājums, ka aiz ģeopolitiskajām spēlēm un diplomātiskajām cīņām stāv reāli cilvēki – karavīri, kuri dubļainās tranšejās cīnās par savu valsti. Viņu drosme un izturība ir Ukrainas pretošanās mugurkauls, un, kā saka komandieris, “kamēr viņi turas, Ukraina turas”. Vai karš beigsies ar kājnieka uzvaru vai diplomātijas palīdzību, pagaidām nav skaidrs, bet viens ir drošs – šie dubļainie varoņi ir pelnījuši visas pasaules cieņu.
