Kartupeļus audzē kopā ar igauņiem 0
Septiņi Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbībā iesaistītie partneri (sk. uzziņu) projektā “BaltOrgPotato” (“Baltijas bioloģiskie kartupeļi pasaules tirgum”) jau otro gadu stiprina konkurētspēju un apgūst jaunas zināšanas.
Projekta mērķis ir rosināt bioloģisko kartupeļu audzēšanu Latvijā un Igaunijā, to pārstrādi un bioloģiskās kartupeļu cietes ražošanu Zviedrijas un Latvijas kopuzņēmumā SIA “Aloja–Starkelsen”, tostarp arī Igaunijas bioloģisko kartupeļu audzētāju piesaisti cietes rūpnīcai.
Latvijas un Igaunijas pārrobežu programmas projektus var īstenot vien Vidzemē, Kurzemē, Rīgā un Pierīgā, kā arī desmit Igaunijas apgabalos.
Pirmie panākumi
“Aloja–Starkelsen” valdes loceklis Jānis Garančs teic, ka bioloģiskā kartupeļu ciete Alojas rūpnīcā sākta ražot vien 2008. gadā, tomēr jau patlaban viņa vadītais uzņēmums ir otrs lielākais šā produkta ražotājs pasaulē.
“Latvijā ir sarežģīti lielā daudzumā ražot bioloģiskos cietes kartupeļus, tāpēc iniciējām šo projektu un to vadām. Panākumi jau ir – pieaug audzētāju pulks, tostarp arī Igaunijā. Ar šās valsts kartupeļu audzētājiem esam noslēguši pirmos piegādes līgumus. Esam guvuši jaunu pieredzi un zināšanas, nesuši Latvijas vārdu pasaulē.
Vairāki investori sākuši interesēties arī par citu bioloģisko kultūru pārstrādes iespējām Latvijā,” stāsta J. Garančs. Piebildīšu, ka pērn bioloģiskos cietes kartupeļus rūpnīcai piegādāja 25 audzētāji, kas šo kultūru audzēja 84 ha lielā platībā. “Šajā gadā piegādātāju ir 35, no tiem divi Igaunijas saimnieki. Arī kartupeļu platības ir lielākas nekā pērn.”
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā (VPLSI) un Jogevas selekcijas institūtā Igaunijā izmēģinājuma laukos pārbauda bioloģiskās cietes ražošanai piemērotākās kartupeļu šķirnes. VPLSI vadošā pētniece Līvija Zariņa uzsver – katras valsts lepnums ir pašu izveidotās šķirnes, tātad arī kartupeļu šķirnes. Latvijā zinātne ir atstāta novārtā, taču ar ES fondu naudas atbalstu kartupeļu selekcijas darbs Priekuļos turpinās. Pēdējos desmit gados institūtā izveidotas kartupeļu šķirnes ‘Imanta’, ‘Prelma’, ‘Gundega’ un ‘Monta’. Šajā projektā šķirņu piemērotību cietes ražošanai, arī tādu šķirņu, kurām nav vēl dots nosaukums, pārbauda 1,5 hektāru lielā platībā.
L. Zariņa teic, ka Latvijas pētniekiem ieguvums no šā projekta ir pieredzes apmaiņas braucieni pie citu valstu pētniekiem, sadarbības uzlabošana ar kartupeļu audzētājiem un institūta materiālās bāzes uzlabošana – par projekta naudu ir nopirkta kartupeļu sēklas šķirojamā iekārta un mērinstruments cietes satura noteikšanai.
Pētniece arī atzīst – citās valstīs izveidotās kartupeļu šķirnes ir ar lielāku cietes daudzumu nekā Latvijā.
Projekta “‘BaltOrgPotato” koordinatore Sanda Serafinoviča teic, ka projekta pirmajā gadā veikta ārējo tirgu analīze bioloģiskās kartupeļu cietes eksportam, rīkotas lauka dienas, saimnieki saņēmuši padomu bioloģiskā audzētāja sertifikāta iegūšanai, izveidota projekta mājas vietne, kā arī notikusi piedalīšanās izstādēs Vācijā un Francijā.
Nākotnes projekts
Iecerēts, ka līdzās šķirņu izmēģinājumiem tiks izveidota arī stratēģija projekta dalībnieku efektīvai sadarbībai nākotnē, veidos metodoloģiju un mācību programmu kartupeļu audzētājiem, turpināsies padomu sniegšana saimniekiem, lauka dienu rīkošana, kā arī tiks rosināti grozījumi Igaunijas likumos, lai mūsu ziemeļu kaimiņvalsts bioloģisko kartupeļu audzētāji varētu saņemt valsts atbalstu.
“Bioloģiskā lauksaimniecība ir atzīta, tās produkti pieprasīti, un tirgū tai būs aizvien svarīgāka vieta. Bioloģiski audzēti un pārstrādāti produkti ir Eiropas nākotne,” uzsver S. Serafinoviča.
Uzziņa Latvijas un Igaunijas pārrobežu teritoriālās sadarbības programma (2007. – 2013. g.) Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts 35,9 milj. eiro 57 projektiem, bezpeļņas, valsts un sabiedriskajām organizācijām kompensē līdz 83% no projekta attiecināmajām izmaksām, bet privātajiem uzņēmumiem – līdz 50%, minimālā granta summa 20 000 eiro, maksimālā 2 milj. eiro, projekta darbības laiks no 2011. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam. |
