Kartupeļu vietā – grūbas, mieži, griķi. Gatavo laika prognožu zinātāja Laura Krūmiņa 0
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāju Lauru Krūmiņu (35) ik pa laikam redzam televīzijas ekrānos, brīdinot mūs par vētrām, spēcīgu salu un atkušņiem. Gribējām Lauru iepazīt arī mazliet neformālākā gaisotnē.
Pirms septiņpadsmit gadiem viņa no dzimtā Jēkabpils rajona Zasas ciema devās uz Rīgu studēt LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē. Līdztekus studijām sāka strādāt par ģeogrāfijas skolotāju, bet tad pieņēma piedāvājumu kļūt par sinoptiķi. Tobrīd Laura nenojauta, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs kļūs par viņas darbavietu uz ilgiem gadiem un šī nodarbošanās sagādās gandarījumu un aizraus. Nu jau sen vairs laika apstākļus sinoptiķi neprognozē, veicot novērojumus dabā, zīmējot un rēķinot ar roku, tagad talkā nāk datortehnoloģijas – meteoroloģiskie radari, satelītiekārtas, elektroniskais termometrs un citas smalkas iekārtas. Tas nozīmē, ka sinoptiķiem arvien jāpapildina zinības, prasmes un iemaņas. Latvijā meteoroloģiju apgūt nevar, tādēļ Laura ir studējusi Vācijā un Lielbritānijā.
Laura ceļas pussešos. Drīz modina arī meitas – Madaru (11) un Elzu (3). Lai gan rīti ir steidzīgi, bez brokastīm no mājām neviens neiziet. Bet vakariņu gatavošana lielākoties ir Lauras ziņā.
Lai gan Laura kautri bilst, ka sevi par lielu pavāri neuzskatot, izrādās – viņai krājumā ir ne viena vien garda ēdiena recepte. Piemēram, cepelīni un kartupeļu, gaļas un sēņu sacepums.
Vīrs Aivars ar pavārmākslu biežāk nodarbojoties vasarā. Tad viņš labprāt marinējot un grilējot gaļu un dārzeņus. Gaļas ēdienus ģimene iecienījusi arī ikdienā. Labprāt ēd zupas – boršču, soļanku, frikadeļu zupu, virumus ar svaigiem kāpostiem un ziedkāpostiem. Bet pie kotletītēm, karbonādēm un gaļas mērcītēm kartupeļu vietā Laura ģimenei bieži vien piedāvā gardi pagatavotu miežu, grūbu vai griķu biezputru. Tā garšo arī meitām. Madara un Elziņa ēd zivis. Pie tām viņas jau agrā bērnībā pieradinājis vectēvs. Katru dienu uz šķīvja ir arī svaigu dārzeņu salāti. Jaunākā meita ik pa laikam nograuž veselu burkānu vai apēd kāposta lapu. Kāposti viņai garšo tik ļoti, ka pat veikalā, ejot garām dārzeņu plauktiem, Elziņa cenšoties nočiept kādu lapu. Vecāki priecājas, ka jaunākā atvase pagaidām atsakās no saldumiem. Viņu nespējot iekārdināt pat vecākā māsa, kas Elziņas klātienē kāri ēd konfektes.
Mazā ēdot diezgan negribīgi, tāpēc brīvdienās Laura noteikti vāra svaigu kāpostu, ziedkāpostu vai ķirbju zupu, jo šie virumi viņai ļoti garšojot. Vasaras beigās no Lauras mammas dārzā izaudzēta ķirbja zupu vārījuši arī pagalmā uz ugunskura. Tad tā izdevusies īpaši garda.
Lai gan Laura kautri bilst, ka sevi par lielu pavāri neuzskatot, izrādās – viņai krājumā ir ne viena vien garda ēdiena recepte. Piemēram, cepelīni un kartupeļu, gaļas un sēņu sacepums. Pēdējais esot pavisam viegli pagatavojams: sarīvē kartupeļus, pievieno olu un sakapātu sīpolu, klāj karstumizturīgā traukā; pāri liek malto gaļu ar sīpoliem un garšvielām, nākamajā kārtā – sēnes, tad vēl vienu rīvētu kartupeļu kārtu un – krāsnī iekšā! Cep 25 līdz 30 minūtes. Sātīgi un gardi!
Ķirbju zupa ar brokoļiem
Katliņā vāra sagrieztus burkānus. Kad tie pusmīksti, pievieno lielos gabalos sagrieztu ķirbi, kartupeļus, divas trīs ķiploka daiviņas. Pieber mazliet sāls.
Vāra, līdz dārzeņi mīksti.
Brokoli sadala ziedkopās, liek katlā un brīdi pavāra, tad no viruma izņem, jo brokoļa gabaliņiem jābūt nedaudz kraukšķīgiem.
Dārzeņiem pievieno paciņu klasiskā kausētā siera “Dzintars”, vēl divas trīs minūtes pavāra, tad sakuļ.
Lej šķīvī, pievieno saldo krējumu, ieliek brokoļus, pārkaisa ar dillēm. Pasniedz ar krāsnī ceptām siermaizītēm.
