Šosezon kartupeļu sēkla var kļūt par deficītu – nevajadzētu atlikt tās iegādi 0
Pērn sausuma un karstuma dēļ kartupeļu ražas Latvijā kopumā ir mazākas, savukārt importētajai sēklai cena šosezon paaugstinājusies aptuveni par 15%. Lielajiem audzētājiem stādmateriāla pietiek, bet mazajiem gan var pietrūkt, tādēļ nevajadzētu kartupeļu sēklas iegādi atlikt uz pēdējo brīdi, pirms tā nav kļuvusi par deficītu.
Iedzīvina pirms stādīšanas
“Ja nav nepieciešama pēc iespējas agrāka raža, kartupeļus pirms stādīšanas ieteicams iedzīvināt. Šajā nolūkā 2–3 nedēļas pirms paredzamā stādīšanas laika kartupeļus pārvieto siltākā vietā (10–15 °C) vai arī paaugstina temperatūru glabātavā, lai bumbuļiem parādās 3–5 mm gari asni,” stāsta zemnieku saimniecības Kalnāres īpašnieks Ilgvars Krūmiņš.
Izņēmums ir šķirnes ar izteiktu galotnes pumpura dominanci, kurām dīgst tikai viens galotnes pumpurs. Tās jānovieto siltumā vismaz mēnesi iepriekš, lai galotnes asns izaugtu 2–3 cm garš un, kartupeļus pārberot, tas nolūztu. Šādām šķirnēm pēc tam dīgst arī citi pumpuri, palielinās stublāju skaits un bumbuļu skaits zem cera.
Agrai ražai diedzē
Ja nepieciešama iespējami agrāka raža, diedzēt sāk jau 6–8 nedēļas iepriekš. Sēklas kartupeļus, kas uzglabājušies vēsā pagrabā, saliek kastītēs plānā kārtā un ievieto gaišā, siltā telpā, kur temperatūra ir 15–20 °C dienā, bet naktī tā var būt ap 10 °C. Vēsa temperatūra naktī un pietiekama gaisma dienā nepieciešama, lai asni izveidojas drukni un stingri. Šādi diedzētos bumbuļus var stādīt arī vēsākā augsnē, negaidot 8 °C augsnē.
Ja stādīšanas tehnoloģija ir ļoti saudzīga, vēl agrākas ražas ieguvei sadīgušos bumbuļus var apbērt ar neitralizētu kūdru (vai bagātinātu ar barības vielām un trihodermīnu) un šo substrātu regulāri mitrināt, lai asniem izveidotos saknes. Stādīšanas laikā saknes jāsargā no izžūšanas un tiešiem saules stariem.
Tumšas telpas nav piemērotas sēklas diedzēšanai, bet ir pietiekami labas iedzīvināšanai (3–5 mm gari asni nenolūst, kartupeļus pārberot).
Cik lielai jābūt sēklai
Parasti stādīšanai izmanto 35–55 mm bumbuļus. Atkarībā no bumbuļu formas to svars šai frakcijai ir 60–90 gramu. Kartupeļu bumbuļus mēra ar kvadrātmēru, t.i., izmērus nosaka ar šabloniem, kuru atverēm ir kvadrāta forma. Ja kartupeļu bumbuļu frakcija ir 35–55 mm, tas nozīmē, ka lielākos bumbuļus nevar izgrozīt cauri 35 mm kvadrātam, tātad iet cauri 55 mm kvadrātam. Parasti kartupeļiem izmēru nosaka milimetros (kvadrātmēram norādītie mm ir malas garums); šajā gadījumā tas īsti nav diametrs, bet kvadrātveida šablons, kuram bumbuli var izgrozīt cauri.
Frakciju 35–55 mm parasti vajag 3 t/ha, bet 28–35 mm frakciju – 2 t/ha. Var izmantot arī sīkākus – 1–1,5 cm diametra bumbulīšus, vienīgi tie jāstāda seklāk un pa diviem trim kopā. No sīkajiem kartupeļiem izaug tikpat lieli bumbuļi kā no lielajiem, tikai ir mazāks bumbuļu skaits zem cera.
Kad stādīt
Lai ierobežotu melno kraupi jeb rizoktoniju, kartupeļi jāstāda iesilušā un labi sastrādātā augsnē. Vēsas (zem 8 °C), mitras, blīvas augsnes un dziļa stādīšana sekmē melnā kraupja izplatību. Melno kraupi var ierobežot, sēklu kodinot ar Maksim 025. Kodināšana pret drātstārpiem no šā gada Eiropas Savienībā ir aizliegta (neonikotinoīdi nav atļauti lauka apstākļos).
Izņēmums ir profesionālie audzētāji, kuri pieprasa un saņem individuālās vienreizējās atļaujas.
