Kas nākotnē šķilsies 10
– Savulaik jums pašiem bija kafejnīca – veikaliņš Rīgā, Antonijas ielā. Kāpēc tas pārtrauca darbību?
Dzidra: – Kafejnīca Antonijas ielā bija mūsu eksperiments. Sapratām, ka neesam gatavi patlaban tādai kafejnīcai, nezinu, vai kādreiz būsim, vēl jo vairāk tāpēc, ka esam ģimenes uzņēmums un, lai kvalitatīvi uzturētu divas vietas, mums nāktos sadalīties. Tāpēc vēlamies pilnveidot Skrīveru kafejnīcu, kas ir mūsu mājas, arī ražošana notiek šeit.
Ja pārceltos uz dzīvi Vācijā, mēs varētu daudzreiz veiksmīgāk un ātrāk attīstīt savu biznesu. Tieši tas mani tracina, ka varētu visi aizbraukt un veiksmīgi startēt tur… Varbūt mēs būtu bagāti, bet vai laimīgi? Un kas paliks Latvijā? Skolām, ģimenēm un plašsaziņas līdzekļiem ir jāmaina attieksme pret aizbraukšanu. Jāuzsver, ka vajadzētu padomāt par stimulu un palīdzību uzņēmējdarbībai šeit, īpaši lauku reģionos.
– Ar ko esat iecerējuši savus pircējus pārsteigt nākotnē?
Lelde: – Nākotnē būs saldējums diabētiķiem. Jaunos saldējumus veidosim no tā, kas aug Latvijā. Šajā gadā pasūtījām 18 jaunās pīlādžu šķirnes. Ir arī iecere stādīt melnos plūškokus. Tas varētu nākotnē šķilties. Mums ir savs augļu dārzs 20 ha platībā. Noteikti plūmju saldējumam vajadzētu pievērsties, jo plūmes ir tik veselīgas. Sen aizmirsti un izzūdoši ir skābie ķirši, tā ir īstā Latvijas garša. Citrons, šokolāde, vaniļa un rozīnes – tā ir klasika, kas šeit neaug un, ko izmantosim arī turpmāk. Saldējumu var uztaisīt no jebkā, ir jāatrod vien īstā pieeja. Un izejvielas, ar ko to savienot.
– Kas vajadzīgs, lai bizness izdotos?
Dzidra: – Nevienu sekundi, nevienu mililitru vai miligramu nedrīkst piekāpties kvalitātei. Tā ir vissvarīgākā, kas ir jānotur un jāceļ. Nedrīkst žēlot tai spēku un morālo izturētību. Daudz jāstrādā un tā jāpielūdz. Ja būs laba kvalitāte, “rullēsi” jebkurā zemē. Tikai tiem, kuri nav izcili, nepieciešams izmantot mārketinga trikus.
