Par spīti sausajam pavasarim kartupeļu raža ir laba, taču audzētāji novērojuši kādu satraucošu lietu 7
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī pavasaris bija sauss, kartupeļu ražu šogad var uzskatīt par ļoti labu, atzīst audzētāji un nozares pārzinātāji. Daudz, lieli un labas kvalitātes – tāda ir šī rudens kartupeļu raža visā Latvijā, vērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti.
Šogad vairāk ir lielo bumbuļu, kas pat rada nelielu problēmu ar sēklas materiālu nākamajai sezonai.
Labas ražas tiek solītas arī laukos, kuros audzē kartupeļus pārstrādei. Kartupeļu lauki šogad visā valstī plešas 8,5 tūkstošu hektāru platībā, un to kopražu prognozē 233 tūkstoši tonnu.
Savukārt cenas vērojamas iepriekšējā gada līmenī, liecina “Latvijas Avīzes” novērojumi tirdzniecības vietās. Gan Rīgas Centrāltirgū, gan Āgenskalna tirgū tupeņu cenas galvenokārt ir robežās no 0,30–0,50 eiro/kg.
Audzētāji apmierināti
Kā labu šo gadu kartupeļu audzēšanā vērtē ZS “Dzenīši” saimniece Rita Dzenovska. Viņa tupeņus audzē ar bioloģiskām metodēm aptuveni 8 ha platībā un šonedēļ kartupeļu novākšana bija tikai pusē.
“Kad novāksim visu, tad runāsim par kopievākumu. Bet pagaidām raža ir ļoti laba,” vērtē saimniece, kuru trešdien sazvanījām ražas novākšanas laikā. Šis gads bijis pateicīgs tupeņu audzēšanai, jo nebija ne lakstu puves, ne vaboļu.
“Dzenīšos” kartupeļus audzē gan cietes ražošanai, gan sēklai un pārtikai. Sadarbībā ar “Aloja–Starkelsen” ierīkoti izmēģinājumu lauki jaunu šķirņu audzēšanai, kur darbs norit vairāku gadu garumā.
ZS “Mazie Gavari” saimnieks Jānis Gavars gan atzīst, ka kartupeļu raža šogad padevusies vidēja.
“Viena šķirne ir labāk saaugusi, otra ne visai. Cietes kartupeļi ir labi noturējušies, tie vēl jānovāc. Šis gads izdevies labāks par iepriekšējo gadu,” spriež saimnieks.
Jāizvēlas pareizi
Šīs sezonas iesākums neko labu saimniekiem gan nav solījis, jo pavasaris bija krietni sausāks nekā parasti. Situāciju sarežģījis arī tas, ka nebija ierastās ziemas un sniega, kas kalpo par vienu no mitruma akumulatoriem pavasara periodam, arī marta nokrišņi nespēja glābt laukus no aprīļa un maija sausuma.
Tādēļ izšķirošu nozīmi kartupeļu audzētājiem ieguva pareiza lauka izvēle tupeņu stādīšanai. Tas atspoguļojas ražā – tā ir krietni vien augstāka tur, kur izvēlētas augsnes, kas spēja saturēt mitrumu.
Sausais pavasaris nozīmēja arī to, ka kartupeļi jāiestāda iespējami agrāk – aprīļa beigās un maija pirmajās dienās. Šāda rīcība tagad ļāvusi iegūt labāku ražu, jo kartupeļu bumbuļiem pietika mitruma sakņu sistēmas nostiprināšanai un sadīgšanai.
Arī vasara kartupeļu augšanai bijusi labvēlīga – jūnija siltums kopā ar mēreniem nokrišņiem nodrošināja labus apstākļus jauno kartupeļu bumbuļu veidošanai. Savukārt augusts bija sauss un silts, kā parasti, neļaujot lakstus strauji nokaltēt lakstu puvei.
Tomēr bija jāievēro atbilstošas tehnoloģijas un šī lakstu puve, kā arī sausplankumainība jāapkaro.
LLKC vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils: “Sliktākas ražas ir laukos ar smilts un māla augsnēm, kur tika nokavēta stādīšana, aizkavējot tik svarīgo sākotnējo attīstību, ko jūnija nokrišņi vairs nespēja kompensēt. Šādos laukos situāciju pasliktināja arī jūlijā piedzīvotās vēsās naktis. Savukārt laukos, kuros neizmantoja precīzo kartupeļu lakstu puves apkarošanu, notika strauja tās izplatība, priekšlaikus iznīcinot lakstus.”
Kāpēc bumbuļi plaisā
Lai arī šogad kartupeļu raža padevusies gana laba, audzētājus uztrauc kartupeļu bumbuļu plaisāšana, kas ne vien ietekmē to izskatu un pārdošanas iespējas, bet arī sēklas materiāla atlasi.
“Mazo Gavaru” saimnieks Jānis Gavars novērojis, ka šogad pārtikas kartupeļus plaisāšana nav skārusi, bet, nedaudz parokot, redzams, ka cietes kartupeļi gan ir saplaisājuši.
LLKC vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils skaidro, ka visbiežāk plaisāšana notiek smilšmāla augsnēs, kad sausuma dēļ apstājas kartupeļu bumbuļu augšana un pēc kāda laika, uznākot intensīviem nokrišņiem, notiek strauja bumbuļu augšanas atjaunošanās.
Tas notiek tik strauji, jo šūnas bumbuļa centrā attīstās ātrāk nekā zem mizas, un bumbulis saplaisā. Šos tupeņus var izmantot uzturā, bet ne sēklai un pārdošanai.
Savukārt gadījumā, kad pēc lietus perioda uznāk sausums un karstums, notiek bumbuļu audu plīšana vidū, veidojoties tukšumiem. Audi brūnē, un var sākties to sabrukšana.
Kā ierobežot kartupeļu plaisāšanu? LLKC eksperts ar nevienmērīgo mitruma nodrošinājumu iesaka cīnīties, izmantojot laistīšanu, kas visbūtiskākā ir tieši jauno bumbuļu veidošanās sākumā.
Savukārt ar slimību izraisītām problēmām var cīnīties, ievērojot augmaiņu – reizi trijos gados audzējot atkārtoti, bet, ja konstatētas nematodes, tad ilgāk, vai izvēloties nematožu izturīgu stādāmo materiālu.
Svarīgi audzēt arī zaļmēslojuma kultūras – krustziežus un ziemas rudzus.
Kartupeļu cenas Liepājas Pētertirgū ir mazliet dārgākas – līdz 40 eiro centiem.
