Kartupelis kļuvis dārgāks, bet labāks 9
Kartupeļu cena šā gada jūnijā salīdzinājumā ar aizvadītā gada jūniju kāpusi par 42%, sasniedzot četrās lielveikalu ķēdēs vidēji 42 centus par kilogramu.
Šādu informāciju sniedza Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs, uzsverot, ka vidējo cenu rēķina četrās lielveikalu ķēdēs: “Rimi”, “Prisma”, “Maxima” un “Sky”. Aprēķinā nav ņemta vērā akcijas cena. Ražotāji un tirgotāji skaidro iemeslus un aicina pircējus uz sapratni, norādot, ka cena pēc Krievijas noteiktajām ekonomiskajām sankcijām atgriezusies normālā līmenī.
Zemniekam lēti, pircējam dārgi
Igors Jurgelevičs, dārzeņu vairumtirgotāja SIA “Kerio” valdes loceklis, nosauc divus cenas kāpuma iemeslus: vecās kartupeļu ražas krājumu beigšanās un saistībā ar sauso un auksto laiku par divām nedēļām aizkavējusies jaunā raža. Savukārt agronoms Kārlis Strazdiņš vērš uzmanību, ka 42 centi/kg ir “ļoti pieklājīga” cena. “Ja par cilvēku uzskata arīdzan zemnieku, nevis tikai pircēju,” piebilst agronoms. Viņš teic, ka rudenī, līdz septembrim pārdodot kartupeļus tieši no lauka, 15 – 20 centi zemniekam, profesionālam kartupeļu audzētājam, ir pieņemama cena. Vēlāk, ziemā un pavasarī, izmaksas ir pavisam citas. “Lielveikali ņem pretī nesavītušus kartupeļus bez asniem. Tas nozīmē, ka glabātavā visu rudens, ziemas un pavasara sezonu ir jāuztur stabila temperatūrā, jātērē elektroenerģija, kuras cena nekrīt,” teic eksperts. “Mums arīdzan septiņas dienas nedēļā kartupeļi ir jāpiegādā lielveikaliem neatkarīgi no prasītā daudzuma. Transporta un pakošanas izdevumi arīdzan sadārdzina preci,” piebilst K. Strazdiņš.
Lai zemnieks pavasarī kompensētu kartupeļu glabāšanas izmaksas, varētu vienu reizi gadā baudīt atvaļinājumu un skolot bērnus, viņam no marta līdz jaunajai ražai kartupeļi lielveikalam būtu jāpārdod par 30 – 35 centiem kilogramā, uzskata pieredzējušais agronoms. “Pēdējos gados cena nebija saprāta robežās. Pērn milzīga kartupeļu pārprodukcija izveidojās tāpēc, ka nevienai no trešajām valstīm bez Krievijas bumbuļus nevajadzēja. Pārfrāzējot teicienu par to, ka viss maksā tik, cik maksā, kartupeļi bija jāpārdod par cenu, par kādu varēja pārdot,” tā K. Strazdiņš. Nozares eksperti atceras, ka kartupeļu cena saimniecībās pērn rudenī bijusi pat 8 centi/kg.
Jaunie maksās dārgāk
Kā cena mainīsies nākamajos mēnešos? Patlaban lielveikalos var nopirkt šā gada ražas agro šķirņu kartupeļus, kas maksā dārgāk nekā vecās ražas bumbuļi. Tas tāpēc, ka ražošanas izmaksas ir tādas pašas kā vēlajām šķirnēm, bet raža zemāka. Pilnīgi drošs ir kartupeļu cenas pakāpenisks kritums nākamajos mēnešos, nav gan zināms, kad tas apstāsies.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils vērš uzmanību, ka, turpinoties kartupeļiem nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, var izaugt maza raža, kas nozīmē augstu cenu. “Patlaban ir sācies bumbuļu veidošanās process. Kartupelim pietiek ar 24 stundām zem ūdens, lai tas sāktu bojāties,” teic eksperts.
Jaunie – no Līgo svētkiem
Novērojumi lielveikalos apstiprina ekspertu teikto. “Maxima Latvija” komunikācijas speciāliste Zane Udrase uzsver – kartupeļu cena šogad ne tikai jūnijā, bet arī agrākajos mēnešos bija augstāka nekā pērn līdzīgā laika periodā. “Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka pērn ilgāk bija saglabājušies vēl vecās ražas kartupeļi, kā arī tas bija pirmais gads pēc Krievijas sankcijām. Šogad pavasarī kartupeļu iepirkumu cena salīdzinājumā ar aizvadītā gada pavasari kāpa teju divas reizes, līdz ar to arī pieauga pārdošanas cena veikalā,” teic eksperte. Patlaban ik nedēļu kartupeļu cena “Maxima Latvija” veikalos krīt.
“Kopumā vidējā svērtā kartupeļu cena, ko veido gan importa, gan vietējie kartupeļi, šā gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir palielinājusies apmēram par 20% – to iespaido dažādi faktori, kas ir saistīti ar ražas apjomiem un preču kvalitāti, laika apstākļu ietekmi gan Latvijā, gan ārzemēs,” vēsta “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.
Pirmie vietējie kartupeļi “Maxima Latvija” veikalos bija pieejami ap Līgo svētkiem, taču Z. Udrase pārmet, ka vietējie ražotāji pilnībā nespēj nodrošināt tādu daudzumu, lai veikalos būtu tikai Latvijā audzētie kartupeļi. Parasti dažus mēnešus pavasarī līdz jaunajai vietējai ražai nepieciešams šos dārzeņus importēt. To apstiprina arī I. Bite.
Jo aukstāks, jo ēd vairāk
“Mūsu veikalu tīkla pieredze liecina, ka pieprasījums pēc kartupeļiem ir atkarīgs no laika apstākļiem – ja ziemas ir siltākas, kartupeļus izvēlas mazāk un dod priekšroku dažādiem zaļumiem un citiem dārzeņiem, kas ir pieejami labvēlīgākos laika apstākļos. Savukārt aukstākās ziemās kartupeļu patēriņš tradicionāli pieaug,” novērojusi Inga Bite. Arī Z. Udrase vērš uzmanību, ka šogad jūnijā kartupeļu pārdošanas daudzumi ir būtiski mazāki nekā pērn, kad to cena bija zemāka. “Tāpat esam novērojuši tendenci, ka tajos brīžos, kad ir auksts laiks, iedzīvotāji kartupeļus pērk biežāk, bet, ja ir karsts, kartupeļi iepirkumu groziņos tiek likti retāk. Šogad jūnijā laiks bija siltāks nekā pērn,” tā Z. Udrase.
“Rimi” veikalu tīkla pieredze liecina, ka Latvijas pircēji ir patrioti. “Tieši Latvijas preces ir pircēju pirmā izvēle, tāpēc varam ar gandarījumu teikt – kartupeļu ražas periodā no vasaras sākuma līdz pavasarim vietējā produkcija veido apmēram 98% no visa kartupeļu sortimenta, savukārt pārējo produkciju, kuru nepiegādā vietējie ražotāji, piemēram, saldos kartupeļus vai tā sauktos ‘Cherry’ kartupeļus, nodrošina ārvalstu piegādātāji,” atklāj I. Bite. Arī “Maxima” patlaban aptuveni 90% no piedāvātajiem kartupeļiem “Maxima Latvija” veikalos ir vietējie. Iecerēts, ka jau nākamajā nedēļā “Maxima” veikalos visi kartupeļi būs Latvijā audzētie.
Uzziņa
Kartupeļu patēriņš*
Vidēji viens mājsaimniecības loceklis Latvijā 2014. gadā patērēja 67,91 kg kartupeļus. Salīdzinoši vairāk laukos: 94,65 kg, pilsētās 55,19 kg. Par kartupeļiem tērēja vidēji 22,47 eiro, pilsētās 18,98 eiro, laukos 29,80 eiro. Salīdzinājumam – 2010. gadā patēriņš uz vienu mājsaimniecības locekli bija 89,68 kg, pilsētās 74,94 kg, laukos 121,20 kg, naudas izteiksmē 26,76 eiro, pilsētās 23,26, laukos 34,25 eiro.
* Neņemot vērā patēriņu ēdināšanas uzņēmumos.
