Drīzumā laiks stādīt tupeņus! Ieskats sēklas kartupeļu klāstā 0
Smilšainās, ātri iesilstošās augsnēs kartupeļus šopavasar varētu stādīt jau aprīlī – lēš speciālisti. Pavisam droši to var darīt, ja temperatūra augsnē sasniegusi +10 °C un sēklas tupeņi laikus iedzīvināti. Kādas šķirnes izvēlēties? Piedāvājums ir visai plašs, un grūti kādu nosaukt par vislabāko. Tomēr sēklas kartupeļu audzētājiem ir savas favorītes.
Izvēlas to, ko pazīst
Iegādāties sēklas kartupeļus no kaimiņa vai nepazīstama, interneta sludinājumos uzieta pārdevēja ir visai riskanti. Pareizāk būtu tos meklēt specializētās kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecībās, kas sēklas pavairošanai iepērk dārgu, toties augstvērtīgu elites klases materiālu. Otrajā gadā no šiem minibumbuļiem sēklaudzēšanas laukā iegūst sertificētus sēklas kartupeļus (C1 ataudzējumu) un stāda tos ražošanas laukos vai pārdod zemniekiem. Mazo saimniecību īpašnieki parasti pērk lētākus, nedaudz zemākas kategorijas (C2 ataudzējuma) sēklas kartupeļus.
Atbilstību šīm kategorijām kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests.
Bauskas novada Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības “Upeskalni” īpašnieks, vienlaikus lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības “Kalnakrogs agro” vadītājs un SIA “MG Terra Seeds” direktors Gints Liepiņš, kurš specializējies arī kartupeļu sēklas ražošanā, stāsta, ka objektīvi par šķirņu īpašībām var spriest, ja kartupeļus divus trīs gadus pārbauda izmēģinājumu laukos. Savā saimniecībā viņš audzē selekcijas firmās “Europlant”, “Agrico”, “Norika” izveidotās intensīvās šķirnes, kam atbilstīgos augšanas apstākļos ir augsta ražība. Ik pēc trim četriem gadiem sēklas materiālu vajag atjaunot, jo šķirnes ar laiku izvirst, zaudē ražību. Sēklas kartupeļu audzēšanai lielsaimniecībā izmanto 10–12, bet ražošanai – tikai četras piecas šķirnes, kas jau ilgāku laiku atzītas par ražīgākajām un pieprasītākajām tirgū. Katru gadu izmēģina pa kādam jaunumam, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības.
“Latvijā kartupeļu audzētāju vidū ir maz eksperimentētāju. Ja visu laiku audzēta un par labu atzīta kāda noteikta šķirne, viņi sēklai meklē tikai šos kartupeļus. Tāpēc pamatā strādājam ar pārbaudītām šķirnēm un diezgan kūtri ražošanā ieviešam jaunas,” atzīst Liepiņš. Viņš piebilst, ka tirgū pieprasīti ir dažādi kartupeļi: vienu gadu vairāk grib baltos, otru – sarkanos, kas vairāk piemēroti salātiem. Lielāka piekrišana tomēr esot miltainajiem.
Agras ražas ieguvei
Ļoti agrai ražai noderēs ‘Riviera’. Šo šķirni sevišķi iecienījuši mazdārzu īpašnieki, kā arī saimnieki, kuri cenšas iegūt pēc iespējas agrāku produkciju. Pirms stādīšanas speciāli iediedzējot siltumnīcā, kartupeļus var rakt jau ap Jāņiem. Bumbuļi piebriest ļoti ātri, vidēji katrā cerā izaug pieci seši kartupeļi. Garšas īpašības tiem, protams, ir daudz sliktākas nekā vēlākām šķirnēm (laikā, kad vāc vidējo un vēlo šķirņu kartupeļus, agrie kļūst ūdeņaini un negaršīgi), tomēr pēc ziemas, kad vecie tupeņi vairs lāgā neiet pie dūšas, jaunie kartupelīši ar dillēm un biezpienu šķiet īsts kārums. ‘Rivierai’ ražība nav augsta (25–35 t/ha), jo audzētāji bieži novāc pilnībā neizaugušus bumbuļus.
“Ražas stipri ietekmē laika apstākļi. Ja agro kartupeļu veidošanās fāzē ir pietiekami silts laiks un gana mitruma (tad augi labi uzņem barības vielas), bumbuļi aug lielāki un vairāk tiek izmantots augu ražības potenciāls. Sliktos augšanas apstākļos raža var būt pat par 50% zemāka. Bumbuļu skaitu zem cera lielākoties nosaka šķirnes īpašības un fosfora mēslojums. Visvairāk fosfora vajag laikā, kad augi dzen saknes un veido stolonus. Ja šā elementa trūkst, sliktāk aizmetas bumbuļi,” stāsta kartupeļu audzēšanas speciālists.
Šķirnei ‘Impala’ veģetācijas periods ilgst vidēji 50–55 dienas. Agrīno šķirņu grupā ‘Impalai’ ir vislielākais īpatsvars, jo bumbuļi ātri piebriest un ir vienāda lieluma. Neapšaubāma šīs šķirnes priekšrocība ir augstā ražība (40–50 t/ha), bet garšas īpašības ir viduvējas.
Apmēram nedēļu vai divas vēlāka (atkarībā no tā, vai sēkla ir diedzēta vai nav) par ‘Impalu’ ir agrā galda kartupeļu šķirne ‘Arielle’. Bumbuļi tai piebriest vēlāk, zem cera ir līdz pat 20 tupeņiem, tie ir garšīgi un ar pietiekami blīvu konsistenci.
No agro un vidēji agro šķirņu grupas Latvijā par klasiku kļuvušas ‘Vineta’ un ‘Laura’. Šķirne ‘Vineta’ popularitāti ieguvusi labo garšas īpašību dēļ. Iediedzējot sēklas kartupeļus, ražu var iegūt pietiekami agri (tūlīt aiz ‘Arielles’). Kafejnīcās un ēdnīcās ‘Vinetu’ atzīst par labu šķirni, jo bumbuļus viegli nomizot (‘Vinetai’ gan ir vairāk acu nekā ‘Laurai’) un vārot tie tik ātri neizšķīst. ‘Laura’ tirgū ir ļoti pieprasīta koši sarkanās mizas un ovāli apaļās bumbuļu formas dēļ. Arī dzeltenais mīkstums ir izteikti košs, pēc vārīšanas labi saglabā krāsu. Bumbuļi nav izteikti miltaini, vārot neizšķīst, tāpēc piemēroti salātu gatavošanai. Šķirnei raksturīgs augsts ražas potenciāls: no hektāra var iegūt vidēji 35–45 tonnas, preču produkcijas iznākums – aptuveni 80%. Pērn ‘Laurai’ kopējā raža nebija liela, jo, bumbuļiem veidojoties, nebija piemēroti laika apstākļi – pavasaris iestājās ļoti strauji, attīstības procesi augos norisa sasteigti, saīsinot katra atsevišķā attīstības perioda ilgumu. Tādējādi cerā attīstījās tikai četri vai pieci bumbuļi, bet visi izauga lieli. Nodrošinot stādījumus ar sabalansētu mēslojumu, no cera var iegūt 15–20 bumbuļu.
Vienlaikus ar ‘Vinetu’ novākšanas gatavību sasniedz agrās šķirnes ‘Evolution’ kartupeļi. Iespējams, Latvijā tā gūs audzētāju ievērību, jo ir viena no agrākajām šķirnēm ar sarkanu mizu. Bumbuļi izskatās diezgan līdzīgi ‘Laurai’, bet dzeltenais mīkstums ir nedaudz gaišāks.
Zemgales reģionā daudzi iecienījuši firmas “Europlant” samērā jauno, ražīgo agro šķirni ‘Marabel’, kam ir ļoti garšīgi, miltaini, ovāli bumbuļi ar gaiši dzeltenu mīkstumu, seklām acīm. Kartupeļi piemēroti mehanizētai mizošanai un labi glabājas ziemā. Ļoti līdzīga šķirnei ‘Marabel’ ir firmas “Agrico” radītā ‘Madeleine’.
Tupeņi pamatražai
Ļoti labas garšas īpašības ir vēlajai galda šķirnei ‘Agria’. Bumbuļi izceļas ar sulīgi dzeltenu mīkstumu. Izmantojot kvalitatīvus sēklas kartupeļus, šķirnei ir augsts ražas potenciāls, proti, 45–55 t/ha. Bumbuļi ir miltaini, vārot daļēji izšķīst, pēc vārīšanas netumšojas. Diemžēl ir arī trūkumi – kartupeļiem nepieciešams ļoti ilgs (apmēram mēnesi) briedināšanas process. Obligāti jānopļauj laksti, tiem nedrīkst ļaut ataugt. Novāktie bumbuļi, kam miza nav pilnībā nobriedusi, noliktavā sāk strauji bojāties.
Jaunā, vidēji agrīnā šķirne ‘Excellency’ pagaidām pārbaudīta tikai SIA “MG Terra Seeds” sēklaudzēšanas laukos. Bumbuļi ir gareni ovāli, ar gaiši dzeltenu mizu un mīkstumu, miltaini, ar labu garšu, piemēroti fritēšanai mājas apstākļos. Ražas potenciāls ir 35–40 t/ha, der vidēji ilgai glabāšanai.
Bioloģiskajiem lauksaimniekiem un mazdārziņu īpašniekiem, kuri nevēlas izmantot fungicīdus, Liepiņš iesaka pārbaudīto šķirni ‘Toluca’, kas ir ļoti izturīga pret lakstu puvi. Aizpērn, kad nokrišņu daudzums bija virs normas, vienīgi ‘Tolucu’ nevajadzēja apstrādāt ar ķimikālijām, tai laksti zaļoja līdz pat nopļaušanai. Citām šķirnēm ar vidēju un vēlu ienākšanās laiku laksti puva pat pēc četrreizējas miglošanas ar fungicīdiem. ‘Toluca’ paredzēta relatīvi agrai ražai, tās ražība sasniedz 20–35 t/ha. Šķirnei ir ovāli bumbuļi ar dzeltenu mizu un gaiši dzeltenu mīkstumu. Vienīgais mīnuss – kartupeļi nav visai garšīgi.
Audzētājiem, kuri vēlas iegādāties jaunu, kvalitatīvu sēklas materiālu, ieteicams sazināties ar SIA “MG Terra Seeds”, kur patlaban piedāvā šķirņu ‘Laura’, ‘Vineta’, ‘Marabel’, ‘Madeleine’, ‘Agria’, ‘Arielle’, ‘Evolution’, ‘Excellency’ C2 ataudzējuma kartupeļus, tie fasēti 30 kg maisos.
UZZIŅA
• SIA “MG Terra Seeds” ar sēklas kartupeļu pavairošanu nodarbojas piecus gadus. Sēklaudzēšanas laukiem saimniecība ik gadu atvēlē 20–30 hektāru. Gadā iegūst vidēji 18–25 t/ha sēklas kartupeļu.
• Zemnieku saimniecības “Upeskalni” un “Mazvizbuļi” specializējušās graudaugu un dārzeņu audzēšanā. Kopumā abu saimniecību apsaimniekojamā platība ir apmēram 900 ha. Pārtikas kartupeļus audzē 100–140 ha, sīpolus 25–35 ha, burkānus 5 ha, kāpostus 4–5 ha, vasarājus un ziemājus 700–750 hektāros. Divās siltumnīcās (katra aizņem 500 m2) audzē dēstus, lokus, gurķus.
• Ar kooperatīvās sabiedrības “Kalnakrogs agro” starpniecību z/s “Upeskalni” un “Mazvizbuļi” produkcija nonāk ēdināšanas uzņēmumos visā Latvijā.
